Iepriekšējā kārtība par tiesu nolēmumu paziņošanu lietas dalībniekiem paredzēja, ka visi tiesu nolēmumi pusēm tika nosūtīti pa pastu, tērējot tam ievērojamus valsts līdzekļus. Šobrīd Kriminālprocesa likumā ir noteikta jauna kārtība: nolēmumi obligāti jānosūta tiem, kas atrodas apcietinājumā. Lietās, kurās tiek sastādīti saīsinātie nolēmumi, tie jāizsniedz uzreiz pēc tiesas sēdes. Lietas dalībniekiem ir iespēja 10 dienu laikā vērsties tiesā un prasīt pilno nolēmumu vai arī pieņemt saīsināto, taču jāņem vērā, ka saīsinātie nolēmumi nav pārsūdzami.
“Pēc tiesu reformas mēs esam Vidzemes rajona tiesa, un mūsu ietvars ir ļoti plašs – gandrīz visa Vidzeme. Ņemot vērā, ka tiesu reformas mērķis bija panākt, lai tiesnešiem lietas tiek iedalītas pēc nejaušības principa, iznāk tā, ka es Alūksnes tiesā skatu lietas, kuras ir no Valkas, no Limbažiem. Cilvēkiem bieži ir sarežģīti nokļūt uz tiesas sēdi, tāpēc saprotama ir izvēle speciāli pēc nolēmumiem no tālienes nebraukt. Mūsu tiesas sēžu sekretāri parasti nolēmuma norakstu pusēm nosūta, pat ja neviens to nav lūdzis, kaut gan formāli – atbilstoši likuma prasībām – mēs to varētu nedarīt. Nolēmumu nosūtām arī tiem cietušajiem, kuri tiesas sēdē nav piedalījušies,” praksi skaidro tiesnese Antra Strupule.
Kā pieteikties, lai nolēmumu saņemtu vēlāk, un kam tas nepieciešams
Pēc tam, kad nolēmums ir stājies likumīgā spēkā, krimināllieta glabājas tiesas kancelejā. Krimināllietu glabāšanas termiņi ir noteikti speciālā lietu nomenklatūrā. Konkrētajā lietā iesaistītajiem – apsūdzētajam un/vai cietušajam – ir jāvēršas tiesas kancelejā ar lūgumu izsniegt nolēmuma kopiju.
“Ja lietas glabāšanas termiņš tiesā ir beidzies un lieta ir iznīcināta, tad tiesa palīdzēt nevarēs. Tiesu nolēmumi glabājas tiesu informatīvajā sistēmā, un personai ar savu vajadzību būs jāvēršas Tiesu administrācijā,” skaidro tiesnese.
Informācija, kas norādīta tiesas nolēmumā, ir būtiska gan cietušajam, gan notiesātajam. Cietušajam svarīga būs informācija par notiesātajam piemēroto sodu un tā izpildes termiņu, kā arī par piespriesto kaitējuma kompensācijas apmēru.
“Tiesa, taisot spriedumu, noteic, ka 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās dienas cietušajam no apsūdzētā ir jāsaņem atlīdzinājums. Ja cietušais atlīdzinājumu tiesas noteiktajā termiņā nav saņēmis, viņš var vērsties tiesā, saņemt izpildu rakstu un atlīdzinājumu no notiesātā piedzīt piespiedu kārtā ar tiesu izpildītāja starpniecību.
Savukārt notiesātā persona pēc tam, kad nolēmums stājies spēkā un sods ir izpildīts, bieži vien spriedumā mēdz meklēt informāciju par to, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Parasti tas var būt saistīts ar situāciju, kad ir bijusi sodīta nepilngadīga persona, kas vēlāk pēc izglītības iegūšanas vēlas strādāt darbu, kurā sodāmība tiek pārbaudīta. Tie var būt Valsts bruņotie spēki, iekšlietu struktūras, prokurora amats un citi.
Dati par to, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, glabājas Iekšlietu ministrijas uzturētajā Sodu reģistrā. Sistēmā nav pieejami paši nolēmumi, tikai informācija par sodu un laiku, kad nolēmums stājies spēkā un kad sods izpildīts, ļaujot secināt par sodāmības dzēšanas kārtību,” norāda tiesnese.
Nolēmums kā instrukcija
A. Strupule skaidro, ka nolēmumos tiek ietverta visa būtiskā informācija, kas jāņem vērā un jāizpilda notiesātajam. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām nolēmumā tiek norādīts, kurā kontā jāieskaita atlīdzināmo zaudējumu summa, kad un kādā kārtībā jāierodas uz piespiedu darbu izpildi vai īslaicīgā brīvības atņemšanas soda izpildi. Ja šie termiņi netiek ievēroti, notiesātajam var piemērot papildu kriminālatbildību.
“Jāņem vērā, ka notiesātajam pašam tiesai ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka viņš veicis atlīdzināmo zaudējumu atmaksu. Bankai nav pienākuma šādu informāciju tiesai nogādāt, arī tiesa pati to nepārbauda. Tas ir notiesātā pienākums – informēt, pierādīt, ka viņš ir izpildījis nolēmumā noteikto zaudējumu atlīdzināšanu.
Sprieduma rezolutīvā daļa zināmā mērā ir atgādinājums, kā notiesātajam jārīkojas. Nolēmums satur precīzu informāciju, kad un kādos termiņos jāierodas izciest īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu, kur un kādā termiņā jāvēršas Valsts probācijas dienestā, lai veiktu piespiedu darbu.
Ja tas netiek ņemts vērā un noteiktajā termiņā netiek izpildīts tiesas piespriestais, tad persona var radīt sev būtiskas problēmas. Proti, runa ir par vēl vienu kriminālprocesu, kad tiesā vēršas Valsts probācijas dienests. Piemēram, piespiedu darbu tad var aizstāt ar reālu brīvības atņemšanu,” par nolēmumā ietvertās informācijas būtiskumu brīdina tiesnese Antra Strupule.
