Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja kādu nepieļaujamu izteikumu persona deklarē savā virtuvē, savas ģimenes un draugu lokā, tas, iespējams, ir ļoti nepareizi, taču nerada krimināltiesiskas sekas. Tiklīdz izteikumiem ir publisks raksturs – aicinājums var tikt sadzirdēts –, pastāv iespēja, ka persona par šādu publiski paustu izteikumu saņems sodu. Tā noziedzīgu nodarījumu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu jeb naida runu skaidro Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Karīna Kazārova.
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas apkopojumā norādīts, ka septiņu gadu laikā (no 2012. līdz 2018. gadam) stājušies spēkā 42 Latvijas tiesu nolēmumi par naida runu un vārda brīvību (1 spriedums par Krimināllikuma (KL) 74.1. pantu, 39 nolēmumi (25 krimināllietās) par KL 78. pantu un 2 spriedumi par KL 150. pantu, kā arī viens spriedums par KL 48. panta 1. daļas 14. punktu).
Par publiskiem izteikumiem, kas aicina uz naida noziegumiem un/vai pauž naida runu, pēc Krimināllikuma paredzēts sods ar reālu brīvības atņemšanu. Savukārt uzskats, ka persona internetā ir anonīma, patiešām ir tikai mīts.
“Aplūkosim noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. pantā. Tas ir – nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana. Šajā lietā apsūdzētais bija notiesāts pēc Krimināllikuma otrās daļas, un, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku – tas bija 2012. gada 30. decembris –, viņam inkriminēja tābrīža Krimināllikuma redakciju, bet pēc būtības tā daudz neatšķiras no pašreizējā likuma.
Minētais pants ir ievietots Krimināllikuma Sevišķās daļas IX nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi un genocīds”. Tātad šis noziedzīgais nodarījums skar pietiekami nopietnu apdraudējuma objektu.
Apsūdzētais, savā dzīvesvietā lasīdams kādu rakstu publiski pieejamā interneta vietnē, pie šī raksta – nesaistīti ar raksta saturu – bija ievietojis komentāru krievu valodā: “Labs latvietis ir miris latvietis!” Šis komentārs, brīvi pieejams ļoti plašai auditorijai, atradās interneta vidē aptuveni pusotru stundu, līdz attiecīgās interneta vietnes administrators, izlasot šo komentāru un atzīstot tā saturu par nepieļaujamu, to dzēsa,” norāda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Karīna Kazārova. Kriminālprocess tika uzsākts, jo kāds nejaušs vietnes lasītājs bija komentāru pamanījis un vērsies ar iesniegumu Valsts policijā par iespējamu noziedzīga nodarījuma faktu.
Skaidrojot tiesas procesu lietā, tiesnese Kazārova norāda, ka tika ņemtas vērā specifiskas detaļas: gan tas, ka komentāra publicēšana ir bijusi apzināta rīcība, gan rakstītā teikuma stilistiskā forma – komentārs veidots kā pabeigts izsaukuma teikums un parakstīts ar lietotāja segvārdu.
“Konkrētā komentāra saturs nodrošināja iespēju plašam personu lokam iepazīties ar pausto viedokli, un tā saturs nepārprotami lika domāt, ka tas pauž nacionālo naidu pret latviešu tautības pārstāvjiem. Apsūdzētais pēc tam, kad pret viņu tika uzsākts kriminālprocess, mēģināja tiesu pārliecināt, ka tas ir bijis nejauši, ka viņš vēlējies komentāru izdzēst un nekādā veidā nav gribējis izdarīt sev inkriminētās darbības. Vēlāk apsūdzētas piedāvāja citas interpretācijas savām darbībām, lai izvairītos no kriminālatbildības.
Ņemot vērā apsūdzības nopietnību, lietā tika noteikta ekspertīze, kura šo izteikumu vērtēja kontekstā – gan pēc satura, gan publicēšanas vietas, gan saistībā ar starptautiskajiem un vietējiem dokumentiem, kas nodrošina vārda brīvību, – Satversmes 100. pantu, ANO cilvēktiesību konvenciju u. c.,” skaidro tiesnese.
Karīna Kazārova: “Izpētot šo komentāru kontekstā ar visu minēto, tika secināts, ka publicētais izteikums ir apzināti vērsts uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. Iepazīstoties ar tekstu un ņemot vērā tā domas paušanas formu un publiskošanas vietu, bija pamats uzskatīt, ka analizējamais teksts pauž naidu pret latviešu tautai piederīgajiem, provocē nesaticību starp dažādām etniskajām grupām, jo sevišķi krievu un latviešu tautām piederīgajiem.
Publiskojot šo komentāru internetā, autors ir nodrošinājis, ka ar to var iepazīties ļoti plašs personu loks, un šīs darbības ir uzskatāmas par naida izraisīšanu pret latviešiem. Tādēļ bija pamats uzskatīt, ka šāds komentārs var objektīvi izraisīt nacionālo naidu vai nesaticību.”
Piespriestais sods par viena šāda komentāra publicēšanu internetā – nosacīts sods uz sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
“Tiesa konstatēja apsūdzētā darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu un pakļāva viņu kriminālsodam. Ņemot vērā, ka tolaik Krimināllikums par šādu nodarījumu paredzēja tikai brīvības atņemšanu, persona tika sodīta ar brīvības atņemšanu. Taču, ievērojot apstākli, ka noziedzīgais nodarījums tika izdarīts 2012. gadā, bet tiesas spriedums sastādīts tikai 2017. gadā un šo piecu gadu laikā līdz tiesas spriedumam persona nebija pieļāvusi citus likumpārkāpumus, tiesai nebija nekāda pamata uzskatīt, ka viņš turpinās pārkāpt likumu, tādēļ bija iespējams piemērot Krimināllikuma 55. pantu un noteikt nosacītu sodu.
Tiesa ņēma vērā, ka personai nebija nodrošinātas tiesības uz savlaicīgu kriminālprocesa pabeigšanu, jo šī nebija liela apjoma lieta un laiks līdz spriedumam bija nepieļaujami ilgs,” skaidro tiesnese.
Ilgā tiesāšanās saistīta ar dažādiem faktoriem, un, kā norāda tiesnese Kazārova, spriedums lietā stājies spēkā tikai 2018. gada maijā.
“Lietas izskatīšana prasīja piecus gadu tādēļ, ka vispirms kriminālprocess tika nosūtīts uz tiesu vienošanās kārtībā, no kā varēja secināt, ka apsūdzētais sākotnēji savu vainu ir atzinis un ar prokuroru vienojies par sodu. Tiesnesis, kas saņēma šo vienošanos, bija konstatējis attiecīgus pārkāpumus, kuru dēļ nosūtīja lietu atpakaļ prokuroram trūkumu novēršanai.
Taču pēc tam lieta jau nonāca tiesā vispārējā kārtībā izskatīšanai tiesas sastāvā (vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto netika noslēgta). Lieta tika izskatīta pirmās instances tiesā, kura pieņēma notiesājošu spriedumu. Apsūdzētais šo spriedumu pārsūdzēja apelācijas kārtībā. Apelācijas tiesa spriedumu atcēla, jo konstatēja, ka spriedums satur būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, proti, sprieduma aprakstošā daļa neatbilda tām prasībām, kādas Kriminālprocesa likums nosaka sprieduma aprakstošajai daļai.
Spriedumu atcēla, nosūtīja atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ko tad es arī darīju, un aplūkojām manu 2017. gada maija spriedumu lietā. Pēc tam arī šis spriedums tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā, tad kasācijas kārtībā, un faktiski spriedums stājās likumīgā spēkā tikai 2018. gada maijā,” procesuālās detaļas skaidro tiesnese Kazārova.
Saskaņā ar krimināltiesību teoriju šis ir formāls noziedzīgs nodarījums – pabeigts ar izteikuma paušanas brīdi neatkarīgi no tā, vai iestājušās sekas. Tomēr, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, kādam šis izteikums ir jāsadzird.
“Manuprāt, būtiskākā pazīme ir tā, ka šim izteikumam ir publisks raksturs un tas izskanējis sabiedrībā. Šī izteikuma saturs aizskar cilvēku pamattiesības, kuras ir noteiktas nacionālajā un starptautiskajā likumdošanā. Kā šajā gadījumā – tika deklarēts, ka visa latviešu tauta nav pelnījusi tiesības uz dzīvību. Tas ir pilnīgi nepieļaujami.
Ja tādus nepieļaujamus izteikumus cilvēks deklarē savā virtuvē, savā ģimenes lokā, tas, iespējams, ir ļoti nepareizi, taču nerada krimināltiesiskas sekas, jo par to neuzzinās tiesībsargājošas iestādes. Bet šajā gadījumā izteikumam bija publisks raksturs – veidojās hipotētiska iespējamība, ka persona tiks sadzirdēta un ka viņas izteikuma dēļ tiešām radīsies naids starp etniskajām grupām, kas var izraisīt vēl tālākas un nozīmīgākas sekas,” secina K. Kazārova.
