Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Publicitātes foto
“Bieži vien parādnieki neizmanto savas tiesības sūtījumu nesaņemšanas dēļ vai arī tādēļ, ka nav bijusi pietiekami aktīva komunikācija, lai tās uzzinātu,” norāda zvērināta tiesu izpildītāja ELĪNA BALASANJANA. Pareiza komunikācija bieži vien spēj atrisināt lielu daļu problēmu, kas šķietami ir neatrisināmas. Kā rīkoties, lai, saņemot tiesu izpildītāja vēstuli par parādu piedziņu, nerastos šķietami neatbildami jautājumi un bezcerības sajūta?
Cilvēki bieži norāda, ka par savu lietu pie tiesu izpildītāja uzzina tikai tad, kad tiek bloķēts bankas konts vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nevar iziet tehnisko apskati uzliktā lieguma dēļ. Iepazīstoties ar normatīvo regulējumu, redzams, ka tam tā noteikti nevajadzētu būt, tas pārsvarā ir redzējums no parādnieka skatpunkta. Kā tiesu izpildītājs informē parādnieku par viņa parāda saistībām?
Jāatgādina, ka tiesu izpildītājs parāda atgūšanā tiek iesaistīts tikai tad, kad parādnieks, nereti arī pēc vairākiem atgādinājumiem, pats labprātīgi nenokārto savas saistības pret piedzinēju. Piemēram, laikus nenorēķinās ar mājas apsaimniekotāju par saņemtajiem pakalpojumiem – apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu u. c. Šādā situācijā mājas apsaimniekotājam nekas cits neatliek, kā vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu parādu atgūt piespiedu kārtā.
Stājoties pie izpildes, tiesu izpildītājs ieved izpildu lietu un ierakstītā sūtījumā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Šā paziņojuma mērķis ir informēt parādnieku, ka tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma un pamatojoties uz izpildu dokumentu, ir ievedis savā lietvedībā izpildu lietu un uzsācis piespiedu izpildi. Paziņojums tiek sūtīts uz parādnieka deklarēto adresi.
Situācija, kas ietverta jautājumā, praksē parasti rodas tādēļ, ka parādnieks nedzīvo savā deklarētajā adresē vai arī deklarētajā adresē dzīvo, bet neveic darbības ierakstīto pasta sūtījumu saņemšanai – saņemot pastkastē aicinājumu ierasties pasta nodaļā pēc sūtījuma, nedodas šo sūtījumu saņemt. Lai persona saņemtu informāciju no valsts un tiesu iestādēm, ir būtiski deklarēt savu faktisko dzīvesvietu un interesēties par sūtījumiem, kas personai tiek sūtīti. Tas ir būtiski jebkurai personai, lai savlaicīgi īstenotu savas tiesības un pienākumus, piemēram, savlaicīgi saņemtu lēmumu par soda uzlikšanu, to nomaksātu un saskarsmē ar tiesu izpildītāju nemaz nenonāktu.
Nereti izpildu lieta pie tiesu izpildītāja tiek ievesta nevis tāpēc, ka parādnieks nav varējis samaksāt parāda summu, bet gan tāpēc, ka parādnieks nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā un/vai neiet uz pastu pēc ierakstītajiem sūtījumiem, ar kuriem sūtīti iestāžu vai tiesas dokumenti par nomaksājamām summām, un nav zinājis par veicamajiem maksājumiem.
Tāpat parādnieki bieži vien nav izmantojuši savas tiesības (jau pirms izpildu lietas ievešanas pie tiesu izpildītāja) vērsties tiesā vai iestādē, kas pieņēmusi lēmumu, ar lūgumu atlikt piedzenamās summas vai naudas soda nomaksu. Tiesības netiek izmantotas jau minētās sūtījumu nesaņemšanas dēļ vai arī tādēļ, ka nav bijusi pietiekami aktīva komunikācija ar tiesu vai iestādi, kas pieņēmusi lēmumu, lai uzzinātu savas tiesības.
Kur ir noteikti parādnieka pienākumi piespiedu izpildes procesā?
Parādnieka pienākumi un tiesības ir noteiktas Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā. Par savām tiesībām un pienākumiem parādnieks var uzzināt arī pie tiesu izpildītāja, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē, tie ir norādīti arī tiesu izpildītāja sūtītajos dokumentos un tiesu izpildītāja prakses vietā.
Kā parādniekam vispareizāk rīkoties jau iepriekš norādītajā situācijā, kad viņš nezina, ka viņa lieta ir nonākusi pie tiesu izpildītāja, bet konstatē, ka ir bloķēts bankas konts vai CSDD uzlikts liegums? Kā pareizi risināt situāciju un runāt ar tiesu izpildītāju?
Reģistrā vai kredītiestādē, kur aizliegums ir piemērots, jāsaņem informācija par tiesu izpildītāju, kurš piemērojis aizliegumu. Pēc tam jāsazinās ar attiecīgo tiesu izpildītāju, jānoskaidro maksājamā summa un rekvizīti un attiecīgi jāveic parāda samaksa. Pēc visas summas saņemšanas tiesu izpildītājs atcels piemērotos aizliegumus.
Tāpat būtiski zināt, ka gadījumā, ja ir bloķēts bankas konts, parādnieks netiek atstāts bez naudas līdzekļiem, parādniekam bankas kontā tiek saglabāti naudas līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (vai puse no minimālās mēneša darba algas, ja ir uzturlīdzekļu parāds) viena kalendārā mēneša ietvaros. Ja parādnieks šos naudas līdzekļus vēl nav izņēmis, viņam ir tiesības tos izņemt bankas filiālē bankas darba laikā. Nereti parādnieki par to nav informēti, uzskata, ka pieeja naudas līdzekļiem ir liegta pilnībā, un neizmanto iespēju izņemt naudas līdzekļus.
Ja parādnieks grib uzzināt detalizētāku informāciju par izpildu lietu vai nevar samaksāt visu maksājumu pilnā apmērā, tad viņam ir jāierodas tiesu izpildītāja prakses vietā, kur viņš var iepazīties ar izpildu lietu, sniegt informāciju par savu mantisko stāvokli, summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, un par parāda nomaksas kārtību.
Kur atrodama tiesu izpildītāju kontaktinformācija?
Tiesu izpildītāju kontaktinformācija ir atrodama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā. Šajā vietnē tiek publicētas arī aktualitātes piespiedu izpildes procesā, veidlapas parādu piedziņai, spēkā esošās tiesību normas un tiesību normu projekti, darba sludinājumi par vakancēm tiesu izpildītāju birojos un cita noderīga informācija.
Informāciju par izpildu lietām, kur persona ir dalībnieks, persona var saņemt arī elektronisko izsoļu vietnē, reģistrējoties ar kādu no vietnes piedāvātajiem autentifikācijas veidiem.
Vai tiesu izpildītājs vienmēr uzaicina parādnieku ierasties uz pārrunām par parāda apmaksas jautājumu?
Paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu tiesu izpildītājs norāda kontaktinformāciju (adrese, elektroniskais pasts, telefons), lai parādnieks varētu ar tiesu izpildītāju sazināties, norāda arī uzaicinājumu ierasties pie tiesu izpildītāja. Saņemot paziņojumu, parādniekam ir jāizvērtē savas iespējas nomaksāt parādu paziņojumā norādītajā termiņā. Ja parādu nav iespējams nomaksāt norādītajā termiņā, parādniekam ir nekavējoties jāsazinās ar tiesu izpildītāju, jāpārrunā turpmākā piedziņas gaita, jāsniedz informācija par savu mantisko stāvokli un summām, uz kurām nedrīkst vērst piedziņu.
Sazināties ar tiesu izpildītāju ir parādnieka interesēs. Biežs piemērs no prakses – parādnieks nav ieradies pie tiesu izpildītāja, nav sniedzis nekādu informāciju, tiesu izpildītājs nosūta rīkojumu kredītiestādei apķīlāt naudas līdzekļus kontā, saglabājot parādniekam naudu minimālās mēnešalgas apmērā. Parādnieks šajā kontā saņem algu no darba devēja minimālās mēneša darba algas apmērā un vēl uzturlīdzekļus bērna uzturam vai sociālos pabalstus. Tiesu izpildītājam nav informācijas, kādi naudas līdzekļi parādnieka kontā tiek saņemti.
Arī kredītiestāde naudas līdzekļu izcelsmi no piedziņas iespējamības viedokļa neanalizē, pārskaita tiesu izpildītājam visu, kas pārsniedz minimālo mēneša darba algu, tātad – arī uzturlīdzekļus vai sociālo pabalstu. Saņemtie naudas līdzekļi tiesu izpildītājam septiņu dienu laikā ir jāpārskaita piedzinējam. Ja parādnieks nav savlaicīgi informējis tiesu izpildītāju par summām, kas tiek saņemtas kredītiestādes kontā, bet uz kurām nevar vērst piedziņu (CPL 72. nodaļa, 596. pants), šīs naudas summas parādniekam netiek atgrieztas, jo jau ir pārskaitītas parāda segšanai.
Ja parādnieks nekavējoties pēc pirmā paziņojuma saņemšanas sniegtu tiesu izpildītājam informāciju par savu mantisko stāvokli un summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, šādas situācijas nerastos. Pēc informācijas saņemšanas tiesu izpildītājs paaugstinātu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apjomu un kredītiestāde summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, saglabātu parādniekam.
Kādus saziņas līdzekļus izmanto tiesu izpildītājs, kontaktējoties ar parādnieku?
Oficiālā saziņa starp tiesu izpildītāju un parādnieku notiek, sūtot un saņemot dokumentus. Dokumenti parādniekam tiek sūtītu uz deklarēto dzīvesvietu. Ja parādnieks tiesu izpildītājam ir noradījis citu adresi vai elektroniskā pasta adresi, dokumenti tiek sūtīti arī uz parādnieka norādītajām adresēm.
Tiesu izpildītājs ar parādnieku var sazināties arī telefoniski un elektroniski, ja tāds saziņas veids ir konkrētajai situācijai atbilstošs. Sazinoties elektroniskajā pastā, parasti tiek risināti organizatoriskie jautājumi par plānotajām izpildes darbībām, atgādināts parādniekam par viņa tiesībām un pienākumiem vai tiek sniegtas atbildes uz parādnieku interesējošiem jautājumiem.
Vai tiesu izpildītājs atbild arī uz e-pasta vēstulēm?
Jā, tiesu izpildītājs atbild arī uz e-pasta vēstulēm. Tikai jāņem vērā, ka uz jautājumu, kas iesūtīts e-pasta vēstules veidā, arī atbilde tiek sniegta e-pastā, nevis dokumenta veidā. Tāpat arī e-pasta sūtījuma veidā var saņemt vispārīgu informāciju par izpildu procesu, bet nevar saņemt informāciju, kas satur personu datus. Pilnu informāciju elektroniski var saņemt tad, ja parādnieks dokumenta veidā ir izteicis lūgumu informāciju sūtīt uz viņa elektroniskā pasta adresi.
Cik reāla piedziņas procesā ir iespēja, ka tiesu izpildītājs ierodas pie parādnieka dzīvesvietā?
Šāda iespēja ir ļoti reāla. Viens no piespiedu izpildes līdzekļiem ir piedziņas vēršana uz parādniekam piederošu kustamo mantu, tai skaitā uz mantu, kas var atrasties pie parādnieka vai parādnieka dzīvesvietā. Informāciju par parādniekam piederošu kustamo mantu tiesu izpildītājs var saņemt no paša parādnieka, ja parādnieks ierodas pie tiesu izpildītāja, lai sniegtu ziņas par savu mantisko stāvokli, kā arī apmeklējot parādnieka dzīvesvietu.
Parādniekam ir vēlams būt klāt dzīvesvietas apmeklējuma laikā, lai viņš varētu sniegt pieprasīto informāciju, pierādīt mantas piederību. Ja parādnieks nepiedalās dzīvesvietas apskatē, tiesu izpildītājs telpu apskati veic pieaicināto personu klātbūtnē. Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic tās apskati.
2018. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas būtiski uzlabos piedziņas vēršanas uz kustamo mantu efektivitāti. Paredzams, ka pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās parādnieka dzīvesvietas apskati piedziņas procesā izmantos vēl biežāk, jo ir novērstas likuma nepilnības, kas iepriekš traucēja izmantot piedziņu uz kustamo mantu kā efektīvu piedziņas instrumentu.
Kam ir tiesības iepazīties ar parādu lietas materiāliem pie tiesu izpildītāja?
Tiesības iepazīties ar izpildu lietu ir piedzinējam un parādniekam, atsevišķos likumā stingri noteiktos gadījumos arī tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm, Tieslietu ministrijai, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju – citām personām.
Vai tiesu izpildītājs atbildēs uz jautājumiem saistībā ar lietu, piemēram, kādam no vecākiem vai laulātajam?
Nē, informācija par izpildu lietu tiek izsniegta tikai parādniekam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Ja parādnieks ir nepilngadīgs, informāciju var izsniegt arī vecākiem vai aizbildņiem, ja rīcības nespējīgs – aizgādnim. Citos gadījumos parādnieka vecāki un laulātie var uzzināt tikai vispārīgu informāciju par piespiedu izpildes procesu, piemēram, par tiesību normām, kas nosaka izpildes darbību veikšanas kārtību, vai uzzināt rekvizītus, kur maksājama piedzenamā summa.
Vai parādniekam pastāv iespēja sūdzēties par tiesu izpildītāja rīcību, piemēram, ja parādnieks uzskata, ka tiesu izpildītājs, komunicējot ar viņu, nav ievērojis pieklājības un ētikas normas?
Jā, parādniekam ir tiesības sūdzēties. Ja parādnieks uzskata, ka tiesu izpildītājs izpildes procesā ir pārkāpis kādu tiesību normu, viņš var iesniegt sūdzību tiesā CPL 632. panta kārtībā – 10 dienu laikā no dienas, kad parādniekam par rīcību kļuva zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, sūdzība iesniedzama pilsētas (rajona) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas.
Ja parādnieks uzskata, ka tiesu izpildītājs, izpildes procesā komunicējot ar viņu, nav ievērojis pieklājības un ētikas normas, parādniekam ir tiesības iesniegt sūdzību Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pieprasīs informāciju no tiesu izpildītāja un lems par to, vai ir ierosināma disciplinārlieta, vai ir skaidrojama rīcības nepareizība, vai arī konstatēs, ka pārkāpumi nav pieļauti, un sniegs atbildi sūdzības iesniedzējam.
Pieklājība un ētika ir būtiska tiesu izpildītāja darba sastāvdaļa, tā sekmē saziņu starp lietas dalībniekiem un ļauj sasniegt sprieduma izpildes mērķus. Katra tiesu izpildītāja attieksme pret apkārtējiem rada kopējo Latvijas tiesu izpildītāju, Latvijas tiesu sistēmai piederīgo personu tēlu, kas ir būtisks visai tieslietu sistēmai un sabiedrībai. Savstarpējā cieņa veido sabiedrības uzticēšanos un iedrošina vairāk iesaistīties un interesēties par notiekošo savās lietās un valstī kopumā.
