Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Tiesas nolēmumu izpildē bieži tiek iesaistīti tiesu izpildītāji. Lai nolēmumu izpildes procesu padarītu efektīvāku, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi 2018. gada maijā veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos.
Nav reti gadījumi, kad tiesas nolemto par parāda piedziņu un saistību izpildi ir sarežģīti realizēt dzīvē. Izpildes rezultātu ietekmē gan tas, ka parādnieki apzināti izvairās no saistību izpildes, piemēram, strādājot un saņemot ienākumus neoficiāli, gan tas, ka parādniekam nepieder kustama manta vai nekustamais īpašums un viņš ignorē savu pienākumu izpildīt saistības. Tad parādu atgūt ir sarežģīti arī ar zvērināta tiesu izpildītāja iesaisti. Vienlaikus gan parādniekam vienmēr ir jārēķinās, ka nenokārtotās parādsaistības nekur nepazūd un, uzlabojoties viņa mantiskajam stāvoklim, piedziņa tiek turpināta.
“Sabiedrībā ne vienmēr par zvērināta tiesu izpildītāja darbu ir pietiekama izpratne un atbilstošs novērtējums. Būtībā zvērināts tiesu izpildītājs ir tas, kurš ar savu darbu nodrošina personai tiesības uz pienācīgu tiesas sprieduma izpildi. Ja tiesas nospriesto nav iespējams panākt, spriedumam zūd jēga. Daudzi to apzinās tikai tad, kad paši nonāk cietušā statusā, jo otra puse nepilda uzņemtās saistības, piemēram, viens no vecākiem nemaksā uzturlīdzekļus kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem, darba devējs nesamaksā darbiniekam par padarīto darbu u. c. Tad zvērināta tiesu izpildītāja iesaiste parāda atgūšanas procesā bieži vien kļūst par vienīgo iespēju, kā atgūt parādu,” LV portālam norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju (86%) uzskata, ka ir svarīgi panākt tiesas nolemtā realizāciju dzīvē, tādējādi apliecinot, ka ir būtiski, lai tiesu lēmumi nepaliktu tikai uz papīra. Aplūkojot iedzīvotāju attieksmi dažādās iedzīvotāju grupās, visvienaldzīgāko attieksmi šajā jautājumā pauduši jaunieši. 19% jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka tiesas lēmumu realizācija dzīvē nemaz nav svarīga (5%) vai drīzāk nav svarīga (14%). Tas gan skaidrojams ar faktu, ka lielākajai daļai jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem nav nācies saskarties ar tiesvedību un tai pakārtoto nolēmuma izpildes procesu.
Kā zīmīgu faktu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore norāda to, ka “visbiežāk priekšroku ātrākam un efektīvākam parāda piedziņas procesam dod iedzīvotāji, kas saskārušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju parāda piedzinēja statusā (81%), turpretī iedzīvotāji, kas saskārušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju parādnieka statusā, visbiežāk dod priekšroku ilgstošam un neefektīvam parāda piedziņas procesam (17%)”.
Domājot par to, kādi uzlabojumi būtu jāveic nākotnē, lai tiesas nolēmumu izpildes realizēšana šajā jomā kļūtu efektīvāka, Zvērinātu tiesu izpildītāju padome norāda, ka “pēdējo gadu laikā jau ir veikti vairāki būtiski uzlabojumi, kā rezultātā nolēmumu izpildes process ir kļuvis kvalitatīvāks, ātrāks un lietas dalībniekiem saprotamākas. Izveidota vienota valsts informācijas sistēma – Izpildu lietu reģistrs, tiesu izpildītājiem elektroniski tiek nodrošināta informācija no visiem lielākajiem informācijas reģistriem valstī. 2017. gada 1. jūlijā stājās spēkā Kontu reģistra likums, grozījumi Civilprocesa likumā, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz līdz 2019. gada 1. jūlijam pilnībā nodrošināt elektroniskas formas datu apmaiņas procesu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm un citus instrumentus”.
Vienlaikus gan institūcija atzīst, ka “nolēmumu izpildes procesa efektivitāti ietekmē arī ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem nesaistīti faktori, piemēram, ēnu ekonomika. Nereti situācijā, kad lieta jau ir nonākusi pie zvērināta tiesu izpildītāja, parādnieks tā vietā, lai mēģinātu rast risinājumu, izvēlas, viņaprāt, vienkāršāko ceļu – pārrakstīt visu savu mantu, nekustamos īpašumus uz tuvinieku vārda, saņemt tā dēvēto aplokšņu algu”.
Tāpat sabiedrībai kopumā būtu jākļūst atbildīgākai pret saistībām, ko tā uzņemas. “Ja ņem hipotekāro kredītu, ir jāapzinās, ka tās, visticamāk, būs saistības uz vairākiem gadiem, kuru laikā daudz kas var mainīties – pasliktināties veselības stāvoklis, mantiskais stāvoklis – un saistību izpilde var kļūt apgrūtinoša. Jāatzīst, ka arī ņemt kredītu citu saistību nokārtošanai ir neapdomīga rīcība, jo tas tikai palielina nenokārtoto saistību apjomu.”
