Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Parādu piedziņa notiek. Tiesu izpildītājs patstāvīgi nevar izlemt, vai uz ārkārtas situācijas laiku pārtraukt nolēmumu izpildi.
FOTO: Freepik
Lai pielāgotu tiesisko regulējumu ārkārtas situācijai un atvieglotu dažādu procesu norisi, steidzamības kārtībā tiek pieņemti jauni un grozīti pašreizējie tiesību akti. Vai ārkārtas stāvoklis ir ieviesis izmaiņas arī tiesu izpildītāju darbā un ar ko jārēķinās parādniekiem laikā, kad daudziem ienākumi būtiski samazinās, lūdzām skaidrot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) juriste Agnese Kapeniece norāda, ka tiesu izpildītāji ārkārtas stāvokļa laikā turpina izpildīt tiesas un citu institūciju nolēmumus aizskartās puses (piedzinēja) labā. Piedziņa tiek vērsta arī uz kustamo un nekustamo īpašumu, pārdodot mantu izsolē: “Tiesu izpildītājs veic valsts deleģētu funkciju, tādēļ nevar patstāvīgi izlemt, vai uz ārkārtas situācijas laiku pārtraukt nolēmumu izpildi.”
LZTIP ir aicinājusi tiesu izpildītājus izvērtēt, vai iespējams atlikt nozīmētās izpildu darbības, kas paredz tiešu kontaktu ar personām, piemēram, izlikšanu, ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma apķīlāšanu.
“Lemjot par amata darbības atlikšanu, tiesu izpildītājam jāizvērtē, vai šī amata darbība ir saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un vai tās izpilde iesaistītajām personām var paaugstināt risku inficēties ar Covid-19,” skaidro A. Kapeniece.
LZTI padomes pārstāve atzīst, ka ārkārtas stāvoklis nolēmumu izpildes jomā ir ieviesis tikai atsevišķas izmaiņas. Tās skar nolēmumus, kas saistīti ar iestāžu izdoto administratīvo aktu piespiedu izpildi.
Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 3. pantā ir noteikts, ka administratīvā akta piespiedu izpildi, kas uzsākta līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai, aptur uz ārkārtas situācijas laiku, izņemot Administratīvā procesa likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus.
Minētais nozīmē, ka šobrīd netiek veikta uzsāktā administratīvā akta piespiedu izpilde. Piemēram, ir apturēta izpilde šādiem iestāžu administratīvajiem aktiem:
Otra patīkamā izmaiņa skar parādnieka labprātīga tiesas nolēmuma izpildes termiņu – tas ir pagarināts no 10 dienām uz 60 dienām, izņemot gadījumus, kad nolēmums izpildāms nekavējoties.
Minētais nozīmē, ka personas tiesības vērsties pie tiesu izpildītāja, lai tas uzsāk nolēmuma izpildi, laika ziņā ir atlikta, tādā veidā parādniekam dodot ilgāku laiku labprātīgai no sprieduma izrietošu saistību izpildei.
To nosaka likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 16. pants.
Tajā pašā laikā tiesu izpildītāji turpina veikt nodokļu administrācijas administratīvo aktu piespiedu izpildi, kā arī izpildīt lēmumus, kas pieņemti administratīvo pārkāpumu lietās. Proti, tiesu izpildītāji turpina piedzīt laikus nesamaksātos sodus lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, piemēram, par braukšanas ātruma neievērošanu, transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā, epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, medību noteikumu pārkāpšanu, kūlas dedzināšanu u. tml.
Parādu piedziņa pilnā mērā skar parādniekus, kuriem jāatmaksā parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) par bērniem izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.
Daudziem parādniekiem tiesu izpildītāji vērš parāda piedziņu pret darba samaksu. Tas ir viens no visizplatītākajiem piedziņas veidiem, ko izvēlas piedzinējs. “Procentuāli nav iespējams noteikt, cik gadījumos tiesu izpildītājs ir devis rīkojumu darba devējam ieturējumu veikšanai no darba samaksas. Tomēr vairākumā gadījumu, ja piedzinējs ir lūdzis vērst piedziņu uz darba samaksu un parādniekam ir darbavieta, kurā viņš gūst ienākumus virs valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas vai puses no tās, tiesu izpildītājs pieņems lēmumu sūtīt rīkojumu darbavietai,” stāsta A. Kapeniece.
Šobrīd ļoti daudzi parādnieki ir spiesti atrasties piespiedu dīkstāvē. Dīkstāves pabalstu elementārāko dzīves nepieciešamību segšanai izmaksā Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ ļoti būtisks ir jautājums, vai valsts izmaksātais pabalsts ir ienākumi, kas pielīdzināmi darba samaksai. Vai tiesu izpildītājs ir tiesīgs veikt piedziņu no dīkstāves pabalsta?
“Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ieskatā dīkstāves pabalsti ir pielīdzināmi darba samaksai, jo tie tiek aprēķināti no darbiniekam aprēķinātās darba algas apmēra. Dīkstāves pabalsti nav naudas summas, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu piedziņas vēršana ir aizliegta. Tāpat šie pabalsti nav ietverti Valsts sociālo pabalstu likumā, tādējādi tie nav uzskatāmi par valsts sociālajiem pabalstiem, uz kuriem tiesu izpildītājs nevarētu vērst piedziņu,” skaidro A. Kapeniece.
Tādēļ parādniekiem, kas saņem dīkstāves pabalstu, kas ir lielāks par valstī noteikto minimālo algu, jārēķinās, ka attiecīga summa daļa tiks ieturēta saistību dzēšanai.
Parādu piedziņai tiek pakļauts arī bezdarbnieka pabalsts, jo tas nav valsts sociālais pabalsts vai kāds no Civilprocesa likuma 596. pantā norādītajiem pabalstiem, uz kuru aizliegts vērst piedziņu.
Savukārt atlaišanas pabalsts ir neaizskaramie personas ienākumi, uz kuriem tiesu izpildītājs piedziņu vērst nedrīkst, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 596. pantu.
Dīkstāves pabalsta saņēmējiem ir noteikta 50 eiro piemaksa par bērnu, par kuru vienam no vecākiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (plašāk – LV portāla publikācijā “Dīkstāves vai krīzes pabalsts un 50 eiro bērnam”).
Par piedziņas vēršanu uz šo piemaksu A. Kapeniece skaidro: “Piemaksa, kas piešķirta papildus dīkstāves pabalstam, ir ienākums, uz kuru, raugoties arī pēc tās piešķiršanas mērķa, tiesu izpildītājs nevērsīs piedziņu, ja vien parādnieks informēs tiesu izpildītāju par to, ka šāda piemaksa tiek saņemta. Līdz ar to personām, kuras šādu piemaksu saņem, ir laikus jāinformē tiesu izpildītājs, vēlams, pirms piemaksa tiek pārskaitīta uz bankas kontu.”
Plašāk par to, no kādiem ienākumu veidiem Civilprocesa likums pieļauj piedzīt parādu un no kādiem ne, LV portāla skaidrojumā “Kādi ienākumi ir pakļauti un kādi nav pakļauti parādu piedziņai”.
Kā zināms, parādniekam ik mēnesi ir tiesības uz obligāti saglabājamajiem naudas līdzekļiem. Tomēr prakse nereti no likumīgās kārtības atšķiras – parādnieks, ierodoties bankā pēc savas naudas, tiek informēts, ka kontā ir pieejama krietni mazāka summa un nauda ir pārskaitīta tiesu izpildītājam.
A. Kapeniece norāda, ka desmit dienas ir maksimālais likumā noteiktais termiņš, kura laikā tiesu izpildītājs no parādnieka piedzītos naudas līdzekļus pārskaita piedzinējam. Naudas līdzekļus, kas jau ir pārskaitīti piedzinējam, atgūt nav iespējams.
“Lai izvairītos no situācijām, kad banka pēc tiesu izpildītāja rīkojuma ietur kādus parādnieka neaizskaramos ienākumus, parādniekam ar tiesu izpildītāju ir pastāvīgi jāsadarbojas. Proti, ir jāinformē tiesu izpildītājs par saviem ienākumiem, jo tiesu izpildītājam šāda informācija var nebūt zināma.”
Informēšana pašreizējā situācijā nozīmē sazināšanos ar tiesu izpildītāju, piezvanot uz biroju.
Covid-19 krīzes apstākļos, kad cilvēki ir mazāk nodarbināti vai vispār nestrādā, valsts un komersanti demonstrē pretimnākšanu iedzīvotājiem, atliekot atsevišķus maksājumus un nepiemērojot soda sankcijas. Tādēļ šķietami pašsaprotami būtu sagaidīt kaut ko līdzīgu arī no parādu piedzinējiem. Parādnieks varētu būt ieinteresēts uz laiku atlikt piedziņu vai vienoties ar tiesu izpildītāju par parāda piedziņu ar citiem nosacījumiem, piemēram, ja tiek ieturēta nauda 30% apmērā no ienākumiem, uz laiku to ietur 15% apmērā u. tml.
“Nedz parastos apstākļos, nedz ārkārtas situācijas laikā parādnieks nevar lūgt tiesu izpildītājam uz laiku atlikt parāda piedziņu. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu nolēmumu, citu institūciju vai amatpersonu pieņemtu lēmumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs, ievērojot normatīvajos tiesību aktos noteikto kārtību,” uzsver LZTI padomes juriste.
Lai cik skumja šī ziņa ir parādniekiem, A. Kapecienes minētie apsvērumi ir pārliecinoši: “Izpildu procesā tiesu izpildītājs piemēro piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, nosūta rīkojumu darba devējam ieturējumu veikšanai no parādnieka darba algas atbilstoši parāda veidam. Ieturējumu apmēri no darba samaksas ir noteikti Civilprocesa likuma 594. pantā, tādēļ tiesu izpildītājam, kurš dod rīkojumu darba devējam, nav tiesību patvaļīgi noteikt mazāku vai lielāku ieturējumu procentuālo apmēru. Ieturējumu apmērs naudas izteiksmē ir atkarīgs no darba algas apmēra, tādēļ, jo zemāki būs parādnieka ienākumi, jo mazākus ieturējumus no darba algas varēs veikt.”
Tomēr nav izslēgta vienošanās ar piedzinēju par parāda atmaksu pa daļām. Piemēram, izpildu lietās, kurās UGF administrācija ir piedzinēja statusā, parādnieks var vienoties ar UGF administrāciju par uzturlīdzekļu parāda atmaksas kārtību: ar nosacījumu, ka uzturlīdzekļi no UGF tiek izmaksāti bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu.
Neatkarīgi no valstī izsludinātā stāvokļa, parādu daudzuma un piedziņas parādniekam ir saglabājami naudas līdzekļi valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas vai puses no tās apmērā, atkarībā no parāda veida.
“Jāatgādina, ka parādniekam laikus jāinformē tiesu izpildītājs par saviem ienākumiem, tas ir, par darba samaksu, pabalstiem un citiem ienākumiem, ja viņš tos saņem, jo tiesu izpildītājam šāda informācija var nebūt zināma.
Ja parādniekam ir vairāki bankas konti, viņam jāinformē tiesu izpildītājs, kurā bankas kontā viņš saņem ienākumus un kurā viņš vēlas saglabāt naudas līdzekļus.
Tiesu izpildītājam nav zināms, kurā bankas kontā kādus ienākumus parādnieks saņem. Minēto ir svarīgi atcerēties, jo pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kad parādniekam tiek saglabāti naudas līdzekļi tajā kontā, kurš, kaut arī ir atvērts, ikdienā netiek izmantots,” secina LZTI padomes juriste.
