Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šķietamais klusums it kā liecina, ka par parādu visi ir aizmirsuši. Tomēr brīnumi nenotiek – parādnieks tiek uzmeklēts visnegaidītākajā brīdī, un nesamaksātā nauda ir jāsāk atdot.
FOTO: Freepik
Spiedīgi finansiālie apstākļi uz parādu piedziņas laiku ir realitāte ikvienam parādu jūgā nonākušajam. Tiesu izpildītājs visbiežāk piemēro atvilkumus visiem iespējamiem parādnieka ienākumiem, kurus noteicis kreditors un kurus pieļauj likums. Tādēļ nereti parādnieks dodas pie tiesu izpildītāja, lai vienotos par citiem parāda atmaksas noteikumiem, sakot: “Es gribu parādus atdot, bet vēlētos maksāt mazāk. Vai varam par to vienoties?” Vai tas ir iespējams? Skaidrojumu sniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP).
Par parādsaistībām cilvēki mēdz aizmirst gan apzināti, gan neviļus. Iet laiks, cilvēks dzīvo savu dzīvi, maina dzīvesvietas, uzvārdu, telefona numuru, un šķiet, ka nekas nenotiek. Nosacītā klusuma dēļ tāds mīts parādnieku vidū valda bieži: par viņa parādu vienkārši aizmirsa, to atlaida, tas mistiskā kārtā dzēsās pats no sevis, vai tam iestājās noilgums. Tomēr brīnumi nenotiek – parādnieks tiek uzmeklēts visnegaidītākajā brīdī, un nesamaksātā nauda ir jāsāk atdot.
To, ka atmaksāt parādu nav viegli, vislabāk zina tie, kas šādā situācijā ir nonākuši. Un saprātīgākie meklē ceļus, kā grūto naudas atmaksas laiku padarīt iespējami vieglāku.
Parādniekiem saziņā ar tiesu izpildītāju nepārtraukti tiek atgādināts, lai tie nepiekopj strausa politiku – galvas bāšanu smiltīs. Komunikācija ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas būtiski ietekmē parādnieka dzīvi, kamēr notiek parāda piedziņa. Tātad pie tiesu izpildītāja ir jādodas, lai uzzinātu par savām tiesībām un informētu tiesu izpildītāju par naudas līdzekļiem, ko ik mēnesi persona saņem savos banku kontos.
LZTIP juriste Agnese Kapeniece skaidro, ko parāda piedziņas lietas ietvaros ir tiesīgs darīt tiesu izpildītājs, lai samērīgā apmērā nodrošinātu parādsaistību piedziņu un nepakļautu parādnieku pārlieku spiedīgiem finansiālajiem apstākļiem.
“Izpildot tiesas nolēmumus par parādu piedziņu, tiek izmantoti līdzekļi, kuri ir noteikti normatīvajos tiesību aktos. Kaut arī Civilprocesa likumā nav noteikta vispārēja strikta secība, kādā piespiedu izpildes līdzekļi būtu piemērojami, tomēr ir atrodami daži noteikumi, kuru nolūks ir mazāk ierobežot parādnieku tiesības. Šie noteikumi tiesu izpildītājiem ir jāievēro, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus.
Tieši piedzinējs ir tiesīgs norādīt, kāds piespiedu izpildes līdzeklis tiesu izpildītājam jāpiemēro.
Piemēram, tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uz parādnieka mantu, ja parādnieks saņem regulārus ikmēneša ienākumus, proti, saņem darba algu vai pensiju, vai stipendiju, un parāda un ieturējumu apmērs ir tāds, kuru varētu piedzīt no tās ienākumu daļas, ko drīkst ieturēt pēc tam, kad personai tiek saglabāti neaizskaramie naudas līdzekļi. Protams, tiesu izpildītājam ikvienā gadījumā ir jāvērtē, cik ilgā laikā, piemēram, veicot ieturējumus, parāds tiks atgūts.”
Paturot prātā, ka parāda piedziņas izpildes process ir komplekss pasākumu kopums, bieži vien konkrēta piespiedu izpildes līdzekļa piemērošana ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi bijuši iepriekš piemērotie piedziņas līdzekļi. “Ja tiesu izpildītājam, piemērojot saudzīgākus piespiedu izpildes līdzekļus, saprātīgā laika periodā nav izdevies piedzīt parādu, viņš var lemt par stingrāka līdzekļa piemērošanu, vēršot piedziņu uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu,” norāda A. Kapeniece.
LZTIP juriste atzīst, ka piespiedu izpildes līdzekļa piemērošana pamatā ir piedzinēja tiesības, tomēr tās nav neierobežotas. Tiesu izpildītājs katrā gadījumā vērtē, vai piedzinēja lūgtā līdzekļa izmantošana ir lietderīga un samērīga ar atgūstamā parāda apmēru un lietas apstākļiem.
A. Kapeniece norāda, ka tiesību aktos nav noteikta tiesu izpildītāju iespēja vienoties ar parādnieku par parāda atmaksas kārtību, tādēļ arī nav noteikta šādas vienošanās forma.
Viņa atzīst, ka praksē parādnieki, kuriem trūkst naudas savu ikdienas vajadzību segšanai, vēršas pie tiesu izpildītāja vai kreditora (personas/uzņēmuma, kam cilvēks ir palicis parādā) ar lūgumu vienoties par parāda atmaksas kārtību. “Piemēram, savā lūgumā parādnieks norāda, ka apņemas veikt konkrētus maksājumus katru mēnesi, lai atmaksātu parādu un sprieduma izpildes izdevumus, kā arī lūdz nepiemērot piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, nevērst piedziņu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.”
Taču šādā situācijā tiesu izpildītājs nav situācijas noteicējs un vienpersoniski nevar pieņemt lēmumu. Tiesu izpildītājs, saņemot parādnieka lūgumu, vēršas pie kreditora un lūdz viņa viedokli gan par maksājuma apmēru, gan par piespiedu izpildes līdzekļa nepiemērošanu. “Tieši piedzinējs ir tiesīgs norādīt, kāds piespiedu izpildes līdzeklis tiesu izpildītājam jāpiemēro. Ja piedzinējs piekrīt, ka parādnieks maksā konkrētu naudas summu katru mēnesi un ka netiek piemēroti piespiedu izpildes līdzekļi (piemēram, bloķēts algas konts), tiesu izpildītājs vienošanos pieņem kā sev saistošu un uzrauga, lai katru mēnesi parādnieks veiktu kārtējo maksājumu,” skaidro LZTIP juriste.
Parādniekam ir nopietni jāizturas pret savām saistībām un vienošanās ar tiesu izpildītāju ir jāpilda. “Ja parādnieks pēkšņi nepildīs vienošanos, kuras nosacījumus pats ir piedāvājis, tiesu izpildītājs turpmāk piemēros piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, vērsīs piedziņu uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs,” atzīst LZTI padomes pārstāve.
