Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, arī uz pārmaksātajiem nodokļiem, ir nolēmumu izpildes metode, kuru tiesu izpildītājam ir tiesības un arī pienākums izmantot, lai ātrāk piedzītu parādu.
FOTO: Freepik
Ir prieks par valsts atdotajiem pārmaksātajiem nodokļiem, taču bankas kontā nauda nav pieejama. Šādu nepatīkamu brīdi ir piedzīvojuši daudzi parādsaistībās nokļuvušie. Nauda ir ieturēta parādsaistību dzēšanai. LV portāla e-konsultācijās bieži tiek izteikts sašutums par šādu tiesu izpildītāja “patvaļu un netaisnību”. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) skaidro, vai tiesu izpildītājs var tā rīkoties.
“Tiesu izpildītāji kā valsts amatpersonas parādu piedziņas darbībās rīkojas sev tiesību normās doto pilnvaru ietvaros,” uzsver LZTIP juriste Agnese Kapeniece.
Lai gan izplatītākais un zināmākais parāda piedziņas veids ir ikmēneša atvilkumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, parādus praksē piedzen arī no citiem parādnieka ienākumiem. Civilprocesa likuma 599. pantā ir noteikta piedziņa arī uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām.
Proti, personai var pienākties naudas līdzekļi no citām personām, piemēram, uz līguma pamata, kā arī uz likuma pamata. Par tādiem uzskata visus citus saņemtos naudas līdzekļus, kas tiek ieskaitīti parādnieka bankas kontā, izņemot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus, ienākumus ārpus darba samaksas un summas, uz kurām nevar vērst piedziņu.
Piemēram, tiesu izpildītājam ir zināms, ka parādnieks aizdevis naudas līdzekļus trešajai personai. Tiesu izpildītājs ar rīkojumu pieprasa trešajai personai paziņot par pienākumu samaksāt kādas naudas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā. Pēc tam tiesu izpildītājs var dot rīkojumu trešajai personai iepriekšminētos naudas līdzekļus pārskaitīt tiesu izpildītājam depozīta kontā parāda un sprieduma izpildes izdevumu segšanai.
“Arī pārmaksātie nodokļi ir naudas līdzekļi, kurus parādnieks saņem vai varētu saņemt uz likuma pamata no trešās personas – Valsts ieņēmumu dienesta. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 10. punktā noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Tādēļ šie naudas līdzekļi ir pakļauti parāda piedziņai un, tos ieturot, tiesu izpildītājs rīkojas tiesiski.”
“Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, arī uz pārmaksātajiem nodokļiem, ir nolēmumu izpildes metode, kuru tiesu izpildītājam ir tiesības un arī pienākums izmantot, lai ātrāk piedzītu parādu,” kādu no LV portālā iesūtīto e-konsultāciju situācijām par piedziņas vēršanu uz pārmaksātajiem nodokļiem komentē juriste.
Jāatzīmē, ka uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu pilnā apmērā. Proti, salīdzinot ar ieturējumiem no darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kuri paredz ieturējumu procentuālo apmēru un saglabājamo naudas līdzekļu apmēru, uz naudas līdzekļiem no citām personām nav attiecināms ierobežojums.
“Ņemot vērā to, ka nodokļu pārmaksa ir naudas līdzekļi, kas personai pienākas no trešās personas uz likuma pamata, šajā gadījumā netiek paredzēts ierobežojums ne ieturējumu apmēram, ne termiņam, tādēļ tiesu izpildītājam ir likumā noteiktas tiesības tos ieturēt pilnā apmērā,” skaidro A. Kapeniece.
Tiesu izpildītāji atzīst, ka ikdienas praksē diemžēl sastopas ar parādnieku neinformētību un aizdomīgumu. LZTIP pārstāve to skaidro ar nepietiekamo komunikāciju starp parādniekiem un tiesu izpildītājiem: “Tiesu izpildītājs vienmēr paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu. Cilvēks tiek aicināts ierasties tiesu izpildītāja prakses vietā, lai sniegtu informāciju par savu mantisko stāvokli un darbavietu, summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, un kredītiestādi, kurā saglabājami neapķīlājamie naudas līdzekļi.
Lai veiksmīgi piedzītu parādu, ir nepieciešama tiesu izpildītāja un parādnieka sadarbība, taču bieži vien praksē parādnieki izvairās no komunikācijas ar tiesu izpildītājiem un neuzdod jautājumus par savām tiesībām un pienākumiem.”
Tiesu izpildītāji aicina parādniekus atcerēties, ka viņiem kā izpildu lietas dalībniekiem vienmēr ir tiesības iepazīties ar savu parādu piedziņas lietu un lūgt tiesu izpildītājam izskaidrot lēmumus, kas pieņemti nolēmuma izpildē.
“Parādniekam ir tiesības tikt informētam par ieturēto naudas līdzekļu apmēru, piedzinējam pārskaitīto naudu un sprieduma izpildes izdevumu apmēru. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sagatavo aprēķinu, tajā atspoguļojot ieturēto naudas līdzekļu novirzīšanu parāda un sprieduma izpildes izdevumu segšanai.
Ja parādnieks nepiekrīt tiesu izpildītāja aprēķinam, viņam ir tiesības minēto aprēķinu pārsūdzēt tiesā, tādā veidā pārliecinoties par aprēķina pamatotību un tiesiskumu,” norāda A. Kapeniece.
Arī situācijā, kurā parādnieks ar tiesu izpildītāju ir vienojies par parāda atmaksas kārtību, bet vienlaikus tiesu izpildītājs ir vērsis piedziņu uz pārmaksātajiem nodokļiem, ir svarīgi konkrētās izpildu lietas apstākļi. “Jāvērtē, vai parādnieks tiešām pilda vienošanos un maksājumus veic katru mēnesi, nevienu maksājumu neizlaižot un maksājot tādā apmērā, par kādu ar tiesu izpildītāju bija vienojušies. Tāpat ir svarīgi, vai parādnieks ir lūdzis nevērst piedziņu uz pārmaksātajiem nodokļiem. Katrā ziņā parādniekam būtu jāsazinās ar tiesu izpildītāju, jānoskaidro, kādēļ šāda situācija ir radusies, un jāmēģina tā atrisināt.
