AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
29. martā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
3
3

Tiesu izpildītāju atlīdzību vēlas atstāt valdības kompetencē

No nepārdomātas tiesu izpildītāju atlīdzības ierobežošanas var ciest nolēmumu izpildes kvalitāte, brīdina Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

FOTO: Māris Kaparkalējs

Valdībai līdz šā gada 1. novembrim jāpārskata noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, atsakoties no iepriekš likumprojektā iekļautajiem atlīdzības griestiem, – tā nolēma Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, gatavojot grozījumus Tiesu izpildītāju likumā trešajam lasījumam. Jāpiebilst, ka iepriekš otrajā lasījumā Saeimā pieņemtā likuma redakcija izraisīja asu nozares kritiku.
īsumā
  • Tiesu izpildītāju likums noteic, ka tiesu izpildītāju profesionālās darbības mērķis nav peļņas gūšana.
  • Saskaņā ar Saeimas Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu Ministru kabinetam uzdots pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību.
  • Tiesu izpildītāja amata atlīdzības taksi plānots noteikt atbilstoši izpildītā darba apjomam un samērīgi ar piedzenamā parāda summu.
  • Likums noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji savā profesionālajā darbībā ir finansiāli patstāvīgi un netiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Atgriežoties pie Saeimas balsojuma

Nozares iebildumus raisīja 15. februārī otrajā lasījumā Saeimas atbalstītā Tiesu izpildītāju likuma 80. panta redakcija. Proti, Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu noteikt griestus 2,5% un 10 000 eiro apmērā tiesu izpildītāju amata atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem no atgūtās summas. Lai arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu kā nepilnīgu bija noraidījusi, Saeimas vairākums to otrajā lasījumā atbalstīja. Tāpēc Juridiskajai komisijai pirms likuma grozījumu pieņemšanas trešajā lasījumā pie tiesu izpildītāju amata atlīdzības jautājuma nācās atgriezties.

Prognozējot Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā regulējuma sekas,  Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētājs Andris Spore vēstulē Saeimai uzsver: "Nespējot gūt pietiekamus ieņēmumus, lai finansētu savu profesionālo darbību un uzturētu sevi, daļa zvērinātu tiesu izpildītāju šo amatu, visticamāk, pametīs. Būtiski cietīs nolēmumu izpildes kvalitāte, jo zvērināti tiesu izpildītāji būs spiesti samazināt darbinieku skaitu un līdz ar to paveiktā darba apjomu. Palielināsies kreditoru neapmierinātība, jo samazināsies izpildīto nolēmumu apjoms."

Trauksme par spriedumu izpildes pieejamību

Kā informē LZTIP, arī pie spēkā esošā amata atlīdzības apmēra ienākumi vienā izpildu lietā tik tikko sedz izdevumus tajās izpildu lietās, kurās zvērināts tiesu izpildītājs nesaņem ne amata atlīdzību, ne izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus. "Masu medijos tiek plaši tiražēti to aptuveni desmit zvērinātu tiesu izpildītāju uzvārdi, kas no 2007. gada nopelnījuši lielas naudas summas. Tomēr nolēmumu izpildi valstī kopā veic 101 zvērināts tiesu izpildītājs, un absolūti lielākā daļa no tiem nesaņem tādus ienākumus, kas pārsniegtu zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru un citu līdzīgu profesiju pārstāvju ienākumus," norāda A. Spore.
 

LZTIP publiskojusi vairākus piemērus no tiesu izpildītāju prakses:

  • 1. piemērs (piedzītā parāda summa 995,87 eiro).
    Pašlaik takse procentos no atgūtās summas šādā izpildu lietā ir 149,38 eiro, bet nepieciešamie izdevumi – 30,15 eiro. Pēc Tiesu izpildītāju likuma 80. panta grozījumu spēkā stāšanās atlīdzības un izdevumu griesti šajā izpildu lietā būtu 24,89 eiro (995,87 x 2,5%). Respektīvi, zvērinātam tiesu izpildītājam būtu jāpiemaksā no saviem līdzekļiem, lai norēķinātos par pasta un zemesgrāmatas pakalpojumiem.
  • 2. piemērs (piedzītā parāda summa 143 291,62 eiro).
    Pašlaik takse procentos no atgūtās summas šādā izpildu lietā ir 8069,39 eiro, bet nepieciešamie izdevumi – 336,69 eiro. Saskaņā ar grozījumiem  takse būtu 3582,29 eiro.

Salīdzinot vairākas konkrētas tiesu izpildītāju amata vietas dažādās Latvijas pilsētās, LZTIP dati liecina, ka faktiskā tiesu izpildītāja atlīdzība no vienas lietvedībā esošas izpildu lietas svārstās no 13,70 eiro Valkā līdz 58,53 eiro Rīgā.

Jāpiebilst, ka pēdējos gados mediju uzmanības lokā pastāvīgi ir bijuši dažu tiesu izpildītāju gūtie ienākumi. Pildot šā aroda pienākumus, atsevišķiem juristiem pāris gados izdevies kļūt pat par miljonāriem. Tomēr prakse rāda, ka lielie ienākumi tiek nebūt ne visiem tiesu izpildītājiem, tāpēc politiķi rosina domāt arī par iespējamu izlīdzināšanas mehānismu.

Jānosaka samērīgas takses

Arī Tieslietu padome nav atbalstījusi Saeimā otrajā lasījumā pieņemto grozījumu redakciju, ar kuriem Tiesu izpildītāju likumā noteikti konkrēti tiesu izpildītāju atlīdzības griesti. Padomes sēdē izskanēja viedoklis, ka šāda likuma norma apdraudētu tiesu izpildītāja institūta darbību reģionos, nelabvēlīgi iespaidojot tiesas spriedumu izpildi. Vienlaikus Tieslietu padome paudusi atbalstu iecerei tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses apmēru noteikt atbilstoši izpildītā darba apjomam un samērīgi ar piedzenamā parāda summu.

"Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apjomam ir jābūt samērīgam gan ar ieguldīto darbu, gan ar piedzenamā parāda apjomu. Tāpat jāņem vērā tiesu izpildītājam noteiktā atbildība un no amata izrietošie ierobežojumi," pārliecināts arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas deputāti pirms likumprojekta izskatīšanas galīgajā lasījumā nolēma atbalstīt tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumu, nosakot, ka Ministru kabinets pārskata noteikumus par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, ievērojot iepriekš minētos principus. Valdībai dots laiks līdz 2018. gada 1. novembrim. Ministru kabineta piedāvātos risinājumus iecerēts apspriest arī Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā.

Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm noteic, ka papildus amata atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem tiesu izpildītājs saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā:

Atgūtā summa Atlīdzība
līdz 4269 eiro 15% no faktiski atgūtās summas
no 4270 līdz 14 229 eiro 640,35 eiro plus 10% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 4269 eiro
no 14 230 līdz 142 287 eiro 1636,35 eiro plus 5% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 14 229 eiro
no 142 288 līdz 711 436 eiro 8039,25 eiro plus 3%  no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 142 287 eiro
no 711 437 līdz 1 422 872 eiro 25 113,72 eiro plus 2% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 711 436 eiro
virs 1 422 872 eiro 39 342,44 eiro plus 1% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 1 422 872 eiro

Mērķis nav peļņas gūšana

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 106.4 pantu zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

Tiesu izpildītāju likuma 137. panta otrā daļa noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji savā profesionālajā darbībā ir finansiāli patstāvīgi. Tātad zvērinātu tiesu izpildītāju darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet ieņēmumus tiem nodrošina atlīdzība par veiktajām amata darbībām.

Tiesu izpildītāju likuma 134. panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītāju profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana. Tomēr, kā 2013. gada 27. jūnija spriedumā konstatējusi Satversmes tiesa (ST), "šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes".

"Minētās normas formulējums neizslēdz to, ka tiesu izpildītājiem ir nepieciešams finansējums prakses uzturēšanai, darbinieku algošanai, tiesas nolēmumu izpildes nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai. Ja likumdevējs neparedzētu kārtību, kādā tiesu izpildītāji var gūt tiem nepieciešamos finanšu līdzekļus, Zvērinātu tiesu izpildītāju institūta funkcionēšana nebūtu iespējama un tiktu apdraudētas tiesas procesā iesaistīto personu tiesības uz efektīvu tiesas nolēmuma izpildi," teikts spriedumā. ST konstatējusi, ka "tiesu izpildītāju iekasētajai amata atlīdzībai jānodrošina finansējums arī tajās piedziņas lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas".

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS