AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
09. martā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Noziedzība
7
7

Drošības naudas apmēru nenosaka vairāksolīšanā

Atbrīvojot personu no apcietinājuma pret drošības naudu, Latvijas tiesu sistēmas vēsturē jau divas reizes piemērota rekordaugsta likme – 500 000 eiro (uzņēmējam Borisam Rjazanskim un bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam), vienu reizi (bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim) piemērota 400 000 eiro drošības nauda. Kādi apstākļi tiek ņemti vērā, nosakot drošības naudas apmēru, un kas jāievēro, lai šo naudu nezaudētu, skaidro Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis KRISTS LĪCIS.

īsumā
  • Drošības naudu var piemērot gan kā patstāvīgu drošības līdzekli, gan aizstājot iepriekš piemērotu apcietinājumu.
  • Lemjot par apcietinātā atbrīvošanu pret drošības naudu, tiesnesim jāvērtē, vai persona netraucēs kriminālprocesa gaitu.
  • Mainot drošības līdzekli, jāizvērtē arī jaunu noziegumu pastrādāšanas riski.
  • Iemaksāto drošības naudu persona zaudē, ja pēc atbrīvošanas tā izvairās no tālākas sadarbības ar procesa virzītāju vai tiesu.

Tiesnesim jāizvērtē, vai personu var atbrīvot

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 257. pantu drošības naudu var piemērot kā patstāvīgu drošības līdzekli, bet KPL 275. pants paredz iespēju ar drošības naudu aizstāt iepriekš piemērotu apcietinājumu. Pirmajā gadījumā iemaksājamās drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs un izmeklēšanas tiesnesis iesaistās vien tad, ja procesa virzītāja lēmums tiek pārsūdzēts. Savukārt, lemjot par apcietinājuma aizstāšanu, drošības naudas apmēru nosaka tiesnesis.

Kā skaidro Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Krists Līcis, apsūdzētās personas tiesības lūgt atbrīvošanu no apcietinājuma pret drošības naudu regulē KPL 275. un 286. pants, kuros ir atrunāta procedūra, kā arī KPL 257. pants, kurā definēts, kas ir drošības nauda. Lēmumu par atbrīvošanu pret drošības naudu pieņem izmeklēšanas tiesnesis vai augstāka līmeņa tiesnesis, ja ir saņemta personas sūdzība.

K. Līcis skaidro, ka, lemjot par apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu, tiesnesim jāņem vērā arī KPL 272. pantā (Apcietināšanas pamats) minētie apstākļi. Minētais pants noteic, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

K. Līcis: "Arī vērtējot apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu, tiesnesis izvērtēs, cik liela ir iespējamība, ka persona arī nākotnē varētu izdarīt noziegumus. Cik lielā mērā var paļauties, ka persona netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas? Bet katrā lietā apstākļi būs atšķirīgi. Un svarīgs ir konkrētās lietas apstākļu kopums, ko katrs tiesnesis izvērtēs, lai saprastu, vai persona var tikt atbrīvota pret drošības naudu." Piemēram, ja drošības līdzekļa maiņu lūgs iepriekš vairākkārt sodīta persona, tas būs viens no būtiskiem apstākļiem, ko tiesnesis ņems vērā. "Ja persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgus nodarījumus, loģiski, ka iespēja apcietinājumu nomainīt ar drošības naudu samazinās," piebilst tiesnesis.

Summa atkarīga arī no mantiskā stāvokļa

Saskaņā ar KPL 257. pantu drošības nauda ir noteikta naudas summa, kas nodota noteiktas kredīt­iestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi. Šajā pašā likuma pantā noteikts, ka drošības naudas apmēru nosaka, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

"Katrs gadījums būs individuāls, jo personu mantiskais stāvoklis un ienākumu līmenis var ļoti atšķirties. Visi likumā minētie apstākļi ir jāvērtē kopumā. Nav tā, ka mēs drīkstētu izraut no konteksta vai no likuma tikai kādu no tiem," komentējot drošības naudas apmēra noteikšanu, akcentē K. Līcis.

Drošības naudas kā drošības līdzekļa galvenais mērķis ir nodrošināt, ka persona atsaucas procesa virzītāja aicinājumam un izpilda citus procesuālos pienākumus. Kā skaidro tiesnesis K. Līcis, dzīvē tas nozīmē, ka svarīgi ir sadarboties ar procesa virzītāju: "Tātad nebēguļot, neizlikties, ka nezināt, kad un kur jums ir jāierodas. Šo nosacījumu izpilde faktiski būs noteicošais, lai iemaksātā drošības nauda tiktu saglabāta un vēlāk būtu atgūstama."

Iemaksātā drošības nauda atbilstoši likumam tiek glabāta noteiktā kredītiestādes kontā, kas tiek paziņots personai, kuras drošības līdzekļa maiņa ir akceptēta. Ieskaitot konkrēto naudas summu šajā kontā un apliecinot šo faktu ar maksājuma dokumentiem, apcietinājuma aizstāšana var tikt realizēta.

Zaudētā drošības nauda nonāk valsts budžetā

Gadījumā, ja pret drošības naudu atbrīvota persona bēguļo un nesadarbojas ar procesa virzītāju, persona iemaksāto naudu zaudē. Tādā gadījumā drošības nauda nonāk valsts budžetā. "Protams, drošības līdzekļa pārkāpuma apstākļi  ir jākonstatē. Nav gluži tā, ka procesa virzītājs vienkārši vienā brīdī izdomā šo naudu ieskaitīt valsts kasē. Piemēram, ja pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvota persona neatsauksies aicinājumam ierasties uz tiesas sēdi un neinformēs par iemesliem, tas var būt pamats drošības naudas zaudēšanai," skaidro K. Līcis.

Tiesnesis, kurš pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa maiņu, tieši nav atbildīgs par to, ja atbrīvotā persona pēc tam pazūd no likumsargu redzesloka. "Ir jāsaprot, ka tiesneši darbojas likuma ietvaros, tie nevar likumu tulkot vien tā, kā paši vēlas, bet tiem ir jāizprot likuma normas un tās arī tieši jāpiemēro," pamato tiesnesis K. Līcis. "Cita lieta, ja tiek konstatēti rupji pārkāpumi, tiesnesim izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa maiņu. Tad var runāt par tiesneša atbildību, tostarp par disciplināratbildību vai sliktākajā gadījumā pat par tiesneša atcelšanu no amata."

Likums ļauj, ka drošības naudu par apcietināto iemaksā kāda trešā persona. Vai šādā gadījumā šī persona arī uzņemas atbildību par atbrīvoto? "Te drīzāk ir jārunā par riskiem," skaidro K. Līcis. "Persona, kura ir iemaksājusi drošības naudu, faktiski riskē to zaudēt, ja atbrīvotā persona pēc tam slēpjas un nav vairs atrodama. Šādā gadījumā drošības līdzeklis netiek ievērots, kas būs pamats drošības naudas ieskaitīšanai valsts kasē."

Drošības līdzeklis nav sods

Kā pētījumā "Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi" akcentē jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins, drošības līdzekli nedrīkst piemērot kā sodu: "Drošības līdzeklis faktiski ir tikai instruments procesa virzītāja rokās, kas izmantojams, lai nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesa norisi." Otrs drošības līdzekļa mērķis ir novērst jaunu noziegumu pastrādāšanu izmeklēšanas laikā. Kriminālprocesa likuma 243. pantā kopumā uzskaitīti 14 drošības līdzekļu veidi:

  1. dzīvesvietas maiņas paziņošana;
  2. pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;
  3. aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;
  4. noteiktas nodarbošanās aizliegums;
  5. aizliegums izbraukt no valsts;
  6. uzturēšanās noteiktā vietā;
  7. personiskais galvojums;
  8. drošības nauda;
  9. nodošana policijas uzraudzībā;
  10. mājas arests;
  11. apcietinājums;
  12. nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā (nepilngadīgajam);
  13. ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē (nepilngadīgajam);
  14. nodošana vienības komandiera pārraudzībā (karavīram).
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS