TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
31. janvārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: No tiesas zāles
TĒMA: Tieslietas
13
13

Tiesājies Rēzeknē, neizbraucot no Rīgas

Videokonferences aprīkojumam jāspēj nodrošināt lietas dalībniekam iespēju redzēt un dzirdēt to, kas notiek tiesas zālē, savukārt tiesai ir jāspēj redzēt un dzirdēt lietas dalībniekus.

Tiesu modernizācijas rezultātā visas Latvijas tiesas ir aprīkotas ar videokonferences iekārtām, kas nodrošina iespēju lietas dalībniekiem procesā piedalīties attālināti. Šo tehnoloģiju izmantošana kļūst aizvien populārāka, jo tas ir ērts un efektīvs rīks tiesu darbā. Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka nav jāmēro ceļš uz tiesu kādā attālākā pilsētā.

Aprīkotas visas tiesas

Desmit gadu laikā Tiesu administrācija ar videokonferences iekārtām ir aprīkojusi visas tiesas. Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros katrā lielajā tiesā izveidotas divas šādi aprīkotas zāles, bet mazākās tiesās – pa vienai. "Tā kā videokonferenču izmantošana iegūst aizvien lielāku popularitāti, tiesu modernizāciju turpinām," stāsta Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, "Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai"  ietvaros ar videokonferenču iekārtām esam papildus aprīkojuši vēl 18 telpas, kuras jāizmanto tieslietu sistēmā nodarbināto apmācībām, tādā veidā atslogojot tās videokonferenču iekārtas, kas šobrīd tiek izmantotas mācību un administratīvajām vajadzībām, bet kuras var izmantot tiesas sēdēs. Tātad šobrīd videokonferenču iekārtas ir uzstādītas ne tikai tiesās, bet arī prokuratūrā, Valsts policijā un citās iestādēs." Līdz ar to kopumā Latvijā jau ir ap 50 punktiem, kas videorežīmā ļauj saslēgties tiesvedības procesa gaitā vai citās situācijās.

Viena videokonferenču iekārta ar visu nepieciešamo aprīkojumu izmaksā vidēji 35 000 eiro. Savukārt attālinātā režīmā organizēts tiesas process uz viena ieslodzītā konvojēšanas reizi vien ļauj ietaupīt 200 līdz 500 eiro. "Ja, uzsākot tiesu modernizāciju, mērķējām uz 1000 videokonferencēm gadā, tad pašlaik notiek jau vairāk nekā tūkstotis videokonferenču mēnesī. Tātad tiesas šo iespēju izmanto arvien biežāk, nodrošinot gan labāku piekļuvi tiesām tiesu teritoriālās reformas ietvaros, gan arī ekonomējot līdzekļus," pamato E. Balševics.

"Ja skatāmies pasaules tendences, videokonference ļauj nodrošināt ne tikai liecinieku vai apsūdzēto attālinātu dalību procesā. Arī, piemēram, tiesu eksperts šādi var sniegt savu atzinumu, neizejot no sava biroja," skaidro E. Balševics, minot, ka nākotnē iecerēts rast risinājumu, kas ļautu tiesu videokonferencēm pieslēgties arī, piemēram, izmantojot "Skype". Pašlaik tiek izmēģināta tiesas procesa tulkošana, ļaujot tulkam tiesas sēdē piedalīties attālināti. Šāda iespēja nozīmē, ka tulks var atrasties jebkurā vietā pasaulē, nodrošinot tulkojumu tiesas procesam Latvijā nepieciešamajā valodā.

Jānodrošina iespēja redzēt un dzirdēt

Videokonference ir audiovizuāla saikne ar tiesas zāli. "Šim tehniskajam aprīkojumam ir jāspēj nodrošināt lietas dalībniekam iespēju redzēt un dzirdēt to, kas notiek tiesas zālē, savukārt tiesai ir jāspēj redzēt un dzirdēt lietas dalībniekus. Tas attiecas arī uz lieciniekiem un ekspertiem," skaidro Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.

Statistika rāda, ka Rīgas apgabaltiesā videokonferences visbiežāk tiek izmantotas civilprocesā, bet likums paredz šādu tehnisko līdzekļu izmantošanu arī kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietās. D. Vilsone: "Likums noteic, ka jebkurā procesā ir jābūt nodrošinātām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas ietver lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, personai nodrošinātas procesuālās tiesības, kuras ir jāvar realizēt arī ar videokonferences starpniecību, un personai ir jāvar tikt uzklausītai."

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.7 pants noteic, ka var izmantot videokonferenci, ja tiesas sēdes laikā lietas dalībnieks, liecinieks vai eksperts atrodas citā vietā. Kriminālprocesa likuma 382. pants noteic, ka procesa virzītājs var izvēlēties izmantot tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķi, proti, tiesisko attiecību noregulējumu, lietas izskatīšanu iespējami ātrākā laikā un ekonomiskāk. Civilprocesā mērķis nav definēts tieši, bet tas izriet no likuma "Par tiesu varu" 28. panta,  kur ietverts procesuālās ekonomijas princips, nosakot, ka lieta ir jāizskata iespējami ātrākā laikā. Un tas izriet arī no personai Satversmes 92. pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Lēmumu pieņem tiesnesis

Runājot par videokonferences izmantošanu Rīgas apgabaltiesā, D. Vilsone akcentē Civilprocesa likuma 32.1 panta otro daļu. Šī tiesību norma, kas ir spēkā no 2014. gada, paredz iespēju lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu ātrāku lietas izskatīšanu. Kā stāsta D. Vilsone, šo procesuālo normu ieviešana ievērojami palielināja videokonferenču izmantošanu Rīgas apgabaltiesā: "Ja vēl 2014. gadā mēs videokonferences šādos gadījumos nodrošinājām 20 lietās, pagājušajā gadā tās jau bija 300 lietas. Mēs nodrošinām videokonferences citām apgabaltiesām, kuras atrodas ārpus Rīgas. Ja šajās lietās neizmantotu videokonferenci, personām būtu jādodas uz citām tiesām Latvijā – Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā." Videokonferenci izmanto arī lietās, ko skata pati Rīgas apgabaltiesa.

Kā skaidro D. Vilsone, lēmumu par videokonferences izmantošanu vienmēr pieņems tiesnesis un tas ir tiesas ziņā: "Taču tiesai ir pienākums ievērot personu tiesības, tostarp ne tikai likumos noteiktās, bet pirmkārt jau Satversmē garantētās. Tiesai vienmēr ir jādomā par to, lai personai šīs tiesības tiktu nodrošinātas. Piemēram, civilprocesā, ja persona būs pieteikusi lūgumu par dalību procesā ar videokonferences starpniecību, tiesai ir maksimāli jācenšas to nodrošināt, cik vien to pieļauj tehniskie līdzekļi un konkrētās lietas apstākļi."

Pirmais, kas tiesai jāņem vērā, lai izmantotu videokonferenci, personām ir jābūt nodrošinātām pilnīgi visām tiesībām, kas ir noteiktas normatīvajā regulējumā. "Tehniskie līdzekļi nevar kalpot kā iebildums vai šķērslis, lai personai kāda no tās tiesībām tiktu liegta," uzsver tiesnese D. Vilsone.

Videokonferenču izmantošana tiesās 2017. gadā

  Skaits kopā Vidēji dienā (aptuveni)
Ieslodzījuma vieta 4487 18
Rīgas tiesu apgabals 3552 14
Administratīvās tiesas 786 3
Latgales tiesu apgabals 1718 7
Zemgales tiesu apgabals 1078 4
Kurzemes tiesu apgabals 1026 4
Vidzemes tiesu apgabals 957 4
Kopā 13 604 54

Avots: Tiesu administrācija, provizoriskie dati

Ātrāk un ekonomiskāk

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja rezumē, ka videokonferenču izmantošana tiesas procesu noteikti padara ātrāku un ekonomiskāku. D. Vilsone: "Tas nozīmē arī to, ka mēs ātrāk nonākam pie gala nolēmuma lietā, ātrāk tiek atrisināts strīds starp pusēm vai – kriminālprocesā – tiek noregulētas tiesiskās attiecības. Līdz ar to tiesneši var ķerties pie nākamajām lietām, bet personām ir paļāvība, jo tās zina tiesisko situāciju, kādā šobrīd atrodas."

Tiesu administrācijas vadītājs E. Balševics secina, ka pie jauno tehnoloģiju izmantošanas jau pieraduši gan tiesneši, gan citi lietas dalībnieki. "Šī iespēja kļūs aizvien populārāka, jo paši tiesneši un lietas dalībnieki pārliecinās par efektivitāti, ko sniedz tehnoloģijas. Mēs zinām, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji atrodas ārpus Latvijas – arī no šī aspekta videokonferences iespējas ir neatsveramas," piebilst E. Balševics.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU