Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viena no biežākajām kļūdām mantojuma lietās ir termiņu kavēšana. Mantojuma lietu kārtošanu nevajadzētu atlikt, bet pēc iespējas ātrāk doties pie notāra, kas uzsāks mantojuma lietu un atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai izsludināšanu par mirušu. Mantojuma lietas kārtošanu var uzsākt, kad saņemta miršanas apliecība. Savukārt ar iesniegumu jāvēršas pie notāra, kas praktizē tajā apgabaltiesas teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta.
Atšķirībā no ārvalstīm, kur notāram ir pienākums atrast mantiniekus, Latvijā ir pretēji – mantiniekam pašam ir pienākums vērsties pie notāra, skaidro zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa. To, vai kāds no mantiniekiem ir uzsācis mantojuma lietas kārtošanu un ir izsludināta mantojuma atklāšanās, var pārbaudīt vai nu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vai arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārvaldītajā Mantojuma reģistrā.
Savukārt mantojuma pieņemšanas termiņus nosaka Civillikums – ja mantojuma atstājējs pēdējās gribas rīkojumā nav noteicis konkrētu pieņemšanas termiņu, kā arī tas nav noteikts zvērināta notāra publicētajā sludinājumā, tad vēlme pieņemt mantojumu ir jāizsaka gada laikā.
Lai neizaicinātu likteni, paliekot bez īpašuma, vai nepavērtu durvis krāpniekiem, kuri neizdarību izmantotu, kā arī ar mantojuma lietas kārtošanu var pasteigties attālāks radinieks, mantojuma iesniegums būtu jāiesniedz nekavējoties.
Jebkurš notārs šo iesniegumu sagatavos, atbildēs uz jautājumiem un sniegs visu nepieciešamo informāciju. Mājaslapā www.latvijasnotars.lv ir norādīts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.
Jau sadalītu mantojumu var apstrīdēt, iesniedzot tiesā prasību, tomēr tā noilgst piecu gadu laikā kopš brīža, kad tā ir radusies.
