Top jauns likums: Noteiks administratīvo atbildību par nereģistrēta elektroskrejriteņa izmantošanu satiksmē

Saeima 30. maijā nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ko izstrādājusi Satiksmes ministrija.

Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas:

• Administratīvo atbildību par nereģistrēta elektroskrejriteņa lietošanu ceļu satiksmē

No šī gada 1. aprīļa Latvijā ir aizliegts izmantot ceļu satiksmē nereģistrētu elektroskrejriteni. Tomēr likumā nav precīzi noteiktas soda sankcijas par minētā ierobežojuma pārkāpumu.

Papildinot Ceļu satiksmes likuma (CSL) 72. panta pirmo daļu, paredzēts, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts, piemēro naudas sodu elektroskrejriteņa vadītājam no 30 līdz 70 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 55 līdz 140 eiro.

• Transportlīdzekļa evakuāciju no ātrgaitas ceļiem

Ceļu satiksmes noteikumi aizliedz apstāties un stāvēt uz ātrgaitas ceļa. Tomēr, kā paskaidrots grozījumu anotācijā, CSL šobrīd neparedz transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu no ātrgaitas ceļiem (piespiedu pārvietošanas gadījumi, ja pārkāpti stāvēšanas noteikumi, uzskaitīti CSL 43.³ panta pirmās daļas 4. punktā).

Likumprojekts paredz CSL 43.³ panta pirmās daļas 4. punktu papildināt ar jaunu i) apakšpunktu un papildināt ar jaunu 1.¹ daļu, nosakot ceļa pārvaldītājam tiesības pārvietot stāvošus transportlīdzekļus piespiedu kārtā no ātrgaitas ceļa, pirms tam savācot datus par pārkāpumu un nosūtot tos policijai.

• Atteikšanos no informācijas uzlīmes par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu

Šobrīd Latvijā valsts tehnisko apskati apliecina dokuments (uzlīme), kas ir izdruka no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un ir viens no dokumentiem, kuram vienmēr jābūt klāt pie transportlīdzekļa vai vadītāja. Ja šī prasība par dokumenta esamību nav izpildīta, tad ir piemērojams administratīvais sods.

“Ņemot vērā to, ka arvien vairāk ceļu satiksmes kontrolē tiek izmantoti satiksmes kontroles tehniskie līdzekļi, neapturot transportlīdzekļus, un reģistra informācijas pieejamība tiek nodrošināta visām kontroles institūcijām un amatpersonām, šādas vizuālas informācijas nepieciešamība uz transportlīdzekļa ir būtiski samazinājusies un ir iespējams no tās arī pilnībā atteikties,” teikts likumprojekta anotācijā.

• Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu

Likumu plānots papildināt ar 9.¹ pantu “Transportlīdzekļa deklarēšana izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā”.

Likumprojekta anotācijā sniegta informācija par fiksēto pārkāpumu skaitu, kas izdarīti ar trešajās valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Iecerēts, ka deklarēšanās institūts sniegtu vienkāršu risinājumu problēmai, jo ļautu trešajā valstī reģistrētās automašīnas īpašniekam vai vadītājam identificēt sevi.

Iecerēts, ka likumu varētu papildināt ar 72.¹ pantu, paredzot, ka par trešajā valstī reģistrēta, bet Latvijā nedeklarēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 55 līdz 140 eiro.

Likumā plānots skaidri noteikt, ka deklarēšanas pienākums neietekmē un neaizstāj Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.² daļā noteikto pienākumu reģistrēt transportlīdzekļus, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas.

• Tiesības jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekli (autobusu)

Patlaban šādas tiesības ir ierobežotas līdz 21 gada vecumam. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi ir nepieciešami, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka piesaistīšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem.

Likumā paredzēs transporta kompensāciju valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem

Saeima lēma nodot izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā”, ar ko paredzēts risināt vairākas pirmo trīs iesaukumu organizēšanas laikā konstatētās regulējuma nepilnības.

Piemēram, likumā pašlaik nav noteikti nekādi ierobežojumi dubultpilsoņu uzņemšanai valsts aizsardzības dienestā. “Tas nozīmē, ka dienestā var tikt uzņemta persona, kurai otra pilsonība ir, piemēram, Krievijas Federācijas,” teikts likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem likumā šāda iespēja tiks novērsta.

Tāpat līdz šim likumā nebija paredzēta transporta kompensācija iesaucamajiem, kuriem jāierodas uz obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī iesauktajiem, ierodoties dienesta vietā. Neesot arī normatīva pamata iesaucamajiem, kuri ieradušies veikt veselības pārbaudi, kompensēt ēdināšanas izdevumus.  Kompensācijas neesamība rada risku, ka personas, kuras tiek iesauktas pēc nejaušības principa no tālākiem valsts reģioniem, nevarēs ierasties vai izvairīsies no veselības pārbaužu veikšanas, norādījuši likumprojekta autori. Ar grozījumiem šī problēma tiks atrisināta.

Ar izmaiņām likumā arī plānots paplašināt augstākās izglītības ciklu loku, kas pieejams valsts aizsardzības dienestu pabeigušajiem jauniešiem, un to papildināt ar otrā cikla augstākās izglītības programmām.

Likumprojektu Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet izstrādāja – Aizsardzības ministrija.

Saīsinās termiņu, kurā varēs pārsūdzēt pašvaldības pieņemtu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu

30. maijā Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”. Ar likuma grozījumiem tiek plānots saīsināt termiņu, kura laikā pēc tam, kad stājušies spēkā pašvaldības saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, persona var iesniegt iesniegumu atbildīgajai ministrijai.

Šobrīd likuma 27. panta pirmā daļa nosaka, ka personai ir šādas tiesības divu mēnešu laikā, kopš saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Ar grozījumiem plānots termiņu saīsināt līdz vienam mēnesim.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai samazinātu termiņus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kas ir svarīgi, lai veicinātu ieguldījumus jaunu objektu attīstībā un būvniecībā.

“Likumprojekts atzīstams par steidzamu un virzāms divos lasījumos, lai iespējami ātri radītu tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecību,” paskaidrots anotācijā.

Likumprojektu Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet izstrādāja – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Saeimā sākts darbs pie Eiropas Padomes Konvencijas par piekļuvi oficiāliem dokumentiem ratifikācijas

Saeima 30. maijā nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem”.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pievienošanās konvencijai “mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā”.

Starptautisko līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos minētajai konvencijai, Latvijas vārdā 17. aprīlī parakstīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Tieslietu ministrija skaidro: “Latvija jau šobrīd vairākos aspektos nodrošina sabiedrībai plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, nekā to prasa konvencijas minimālie standarti. Proti, ir virkne oficiālo dokumentu jeb informācija, ko ikviens var iegūt bez pieprasījuma, nepastarpināti, bez maksas, piemēram, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, publisko personu oficiālajās tīmekļvietnēs, publiskajos reģistros, specializētās tīmekļvietnēs un citviet.”

Konvencijā termins “oficiāli dokumenti” tiek skaidrots kā visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes.

Konvencija arī nosaka, ka publiskos dokumentus ir iespēja neizpaust tikai tad, ja tiek aizsargātas citas konvencijā konkrēti uzskaitītās tiesības un likumīgās intereses.

Plašāk par tēmu >>

• Tieslietu ministrija: Latvija pievienojas EP konvencijai, kas nodrošina sabiedrībai piekļuvi oficiāliem dokumentiem

Rosina noteikt, ka Valsts kontrole 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu vietā sniedz vienotu konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu

Saeima 30. maijā nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”.

Ar grozījumiem likumā tiek rosināts noteikt, ka Valsts kontrole katru gadu sagatavo revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.

“Pēc likumprojekta pieņemšanas Valsts kontrolei, revidējot konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, nebūs jāsniedz atzinums un revīzijas ziņojums par katru no 14 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu pārskatiem, bet būs viens revīzijas ziņojums par visu konsolidētā pārskata apjomu,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta iesniedzēji pamato ieguvumus: “Piedāvātie grozījumi paredz, ka Valsts kontrole turpmāk 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Tādējādi sabiedrībai un ziņojuma lietotājiem būs iespēja saņemt skaidrāku, vienotu vēstījumu, vai pārskatā ir precīzi un ticami uzrādīts, kas Latvijas valstij pieder, cik esam iztērējuši un cik saņēmuši nodokļos un citos maksājumos un kāds ir valsts kopējais parāds. Kompakts, vienuviet pieejams revīzijas ziņojums par būtisko [..] palīdzēs lēmumu pieņēmējiem to efektīvāk izmantot savā darbā.”

Anotācijā uzsvērts, ka Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un centrālajās valsts iestādēs.

Likumprojektā tiek piedāvāts, ka minētos grozījumos piemēro no 2026. gada, sagatavojot revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu.

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Edmunds Jurēvics, Jānis Reirs, Gatis Liepiņš (“Jaunā Vienotība”), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šuvajevs (“Progresīvie”).  

Rosina noteikt, ka valodas izvēle sabiedriskajos medijos nav redakcionāls lēmums

Saeima 30. maijā nodeva izvērtēšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kas paredz grozīt sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus attiecībā uz saturu mazākumtautību valodās.

Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 3. panta (“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipi”) septīto daļu un noteikt, ka, veidojot saturu mazākumtautībām, valodu izvēli un lietojumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un tas nav uzskatāms par redakcionālu lēmumu.

Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka ar šādiem grozījumiem tiktu skaidri nodalīta atbildība starp SEPLP funkcijām un sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka grozījumi nemazināšot iespējas veidot saturu mazākumtautībām.

Likumprojektu iesniedza piecpadsmit Saeimas deputāti – Nauris Puntulis, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore, Rihards Kols (pārstāv frakciju “Nacionālā apvienība”) un Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”).

VIENĀ DIENĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Maskavas nama atsavināšanā iegūtos līdzekļus varēs nodot Ukrainas vajadzībām

Saeima 30. maijā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tiek noteikta valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7 atsavināšanā iegūto līdzekļu izmantošana.

Likums papildināts ar 8.⁵ pantu, kas nosaka: “Finansējumu atbilstoši apmēram, kas ieskaitīts valsts budžeta ieņēmumos no likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” noteiktā nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem, piešķir vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai [..], ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.”

Saeima divos lasījumos pieņēma saistītos grozījumus likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”.

Latvijas valsts tiesības iekasēt soda naudu par NILL pārkāpumiem no aktīviem Ukrainā var nodot Ukrainas valdībai

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā cita starpā arī noteikts, ka valsts tiesības uz soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu pārkāpumiem un tās iekasēšanu no aktīviem, no kuriem būtu veicama minētās soda naudas samaksa un kuri atrodas Ukrainā, var nodot Ukrainas valdībai – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

Lēmumu par minēto tiesību nodošanu Ukrainas valdībai katrā konkrētajā gadījumā jāpieņem Ministru kabinetam.

Likumprojekta anotācijā sniegta informācija, ka šāda situācija patlaban ir izveidojusies saistībā ar administratīvo nolīgumu ar AS “PrivatBank” (pēc restrukturizācijas AS “Amber Assets”) par soda naudu 839 986 eiro par pārkāpumiem NILLTPFN jomā, kuru izpildīt esot iespējams no līdzekļiem, kas atrodas Ukrainas kredītiestādēs, vai no citiem aktīviem, kas atrodas Ukrainā.

Uzturlīdzekļus no UGF turpmāk varēs izmaksāt arī bērniem, kuri mācās ārvalstīs

Saeima 30. maijā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ar kuriem noteikts, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus turpmāk būs tiesības saņemt arī gadījumos, ja pilngadību sasniedzis bērns iegūst izglītību ārvalstīs.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda (ja vecāks tos nenodrošina) arī bērniem pēc pilngadības sasniegšanas ar nosacījumu, ka viņi turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Līdz šim likums paredzēja priekšnosacījumu, ka pilngadību sasniegušajam jaunietim izglītība ir jāiegūst Latvijas Republikā. Tagad šis ierobežojums no likuma ir svītrots. Vienlaikus ir saglabātas citas prasības, piemēram, par deklarēto dzīvesvietu Latvijā. Valsts garantētie uzturlīdzekļi netiek izmaksāti, ja jaunietis iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē.