“Adoptējot un uzņemoties bērna audzināšanu viņa bioloģisko vecāku vietā, persona iegūst vecāku jeb aizgādības tiesības un pienākumu rūpēties par konkrēto bērnu kā paša bērnu, savukārt bērns iegūst jaunus vecākus,” paskaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā.  

Aizgādības tiesības nozīmē tiesības un pienākumus rūpēties par bērnu un viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Aizgādības tiesības var pārtraukt un atjaunot bāriņtiesa Civillikuma 203. pantā un Bāriņtiesu likuma 22. pantā noteiktajos gadījumos: 

• ja ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 

• bērns ir veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ; 

• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 

• vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; 

• konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu; 

• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā uzsver: aizgādības tiesību pārtraukšana vienam vai abiem vecākiem nenozīmē, ka viņi ir atbrīvoti no pienākumiem. Šajā laikā vecākiem jānovērš riski, kuru dēļ viņiem pārtrauktas aizgādības tiesības. Lemjot par aizgādības tiesību atjaunošanu, bāriņtiesa vērtē visu faktu un apstākļu kopumu, ņemot vērā, vai ir novērsti riski, vai nav radušies jauni, kāda bijusi vecāku sadarbība ar pašvaldības sociālo dienestu, lai tiktu ievērotas bērna intereses.  

Aizgādības tiesības var arī atņemt. Par to lemj vispārējās jurisdikcijas tiesa, un ar tiesas nolēmumu minētās tiesības tiek atņemtas galīgi. Tas var notikt Civillikumā paredzētajos gadījumos: 

• vecāka vainas dēļ (viņa apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība; 

• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. 

Kā norāda bāriņtiesā, pienākums uzturēt bērnu saglabājas neatkarīgi no tā, vai bāriņtiesa pārtraukusi aizgādības tiesības vai arī tās atņemtas ar tiesas lēmumu. Tādējādi uzturlīdzekļi būs jāmaksā. Uzturlīdzekļi nav jāmaksā tikai tad, ja bērnu adoptē citas personas, jo tādā gadījumā bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 

“Problēmas bērnu aprūpē vai uzraudzībā var rasties jebkurā ģimenē dažādu apstākļu ietekmē. Ja ģimene apzinās, ka tās resursi situācijas risināšanai ir nepietiekami vai izsmelti, vienmēr iespējams meklēt palīdzību. Konkrētajā gadījumā aicinām vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā, lai rastu atbalsta iespējas, piemēram, psihologa konsultācijas,” skaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā.