Nodokļu ieņēmumi kalpo valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamo izdevumu segšanai.  

Latvijas Republikas Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Rūpes izpaužas, personai pildot cita starpā tai Satversmes 66. pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus, tādējādi uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (skatīt Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 20161401 26. punktu).

Pašvaldību likums nosaka pašvaldībām mērķi nodrošināt līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Likuma 4. pantā uzskaitītas funkcijas, kuru izpildi finansē no pašvaldības budžeta. Pašvaldību lielākais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura tās saņem 75%, bet valsts pamatbudžets – 25%. 

Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamos objektus paredz likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Attiecīgo nodokli administrē pašvaldība. Nekustamā īpašuma nodoklis pilnā apmērā nonāk pašvaldības budžetā. 

Likums “Par pašvaldību budžetiem” nosaka: Republikas pilsētu un novadu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi. 

Pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izlietošanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam, budžetam un saimnieciskā gada pārskatam par pašvaldības budžeta izpildi atbilstoši šā likuma 16. un 17. pantam jābūt publiski pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā. 

Katras pašvaldības saistošajos noteikumos ir budžeta ieņēmumu un izdevumu daļa, summas, paskaidrojuma raksts un cita informācija, ar kuru varat iepazīties.