2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 43 760 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 24 811 gadījumos vadītāji spējuši vienoties par notikušā apstākļiem, aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu.
Līdz 1. oktobrim publiskajai apspriešanai nodots likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un ar to saistītie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos. Plānoto izmaiņu mērķis ir pārskatīt kritērijus, kas paredz obligātu pienākumu transportlīdzekļa vadītājam paziņot Valsts policijai par notikušu ceļu satiksmes negadījumu, kā arī paplašināt iespējas saskaņotā paziņojuma aizpildīšanā pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma, kurā iesaistīti vairāki transportlīdzekļi, tostarp paredzēt iespēju veikt vienpusēju saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu. Papildus likumprojektā tiek precizēta ceļu satiksmes negadījuma definīcija.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Valsts policijas (VP) iniciatīvas.
Lai lietderīgāk tiktu izmantoti VP resursi ceļu satiksmes uzraudzības jomā, rosinātās izmaiņas paredz paplašināt saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma (CSNg), kā arī noteikt tiesības attālināti izvērtēt CSNg apstākļus un pieņemt lēmumu par VP amatpersonu izbraukšanu vai neizbraukšanu uz notikuma vietu.
Šobrīd likuma “Par policiju” 10. panta pirmās daļas 18. punktā noteikts, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem viens no policijas darbinieka pamatpienākumiem atbilstoši dienesta kompetencei ir reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus, kurus dokumentāri noformē VP darbinieki.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka minētā pienākuma veikšanai vajadzīgi ievērojami VP resursi, kas personāla trūkuma apstākļos rada būtisku slodzi un ierobežo iespēju veikt tiešos satiksmes uzraudzības pienākumus, tādējādi tiek meklēti risinājumi ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai.
Ceļu satiksmes dalībnieku rīcības regulējums pēc CSNg, tostarp transportlīdzekļa vadītāja pienākums par to paziņot VP, pašreiz ir ietverts gan Ceļu satiksmes likumā (CSL), gan Ceļu satiksmes noteikumos (CSN).
Saskaņā ar CSL 27. pantu pienākums pēc CSNg paziņot par to VP ir šādos gadījumos:
Savukārt CSN 39.4. un 41.2. apakšpunkts noteic, ka VP jāpaziņo par tādu CSNg, kurā:
Patlaban CSN tiek dublēts CSL noteiktais, kā arī tajos paredzēts plašāks gadījumu loks, kad transportlīdzekļa vadītājam iestājas pienākums ziņot VP par CSNg, nekā tas noteikts CSL, rezumēts likumprojekta anotācijā.
“Transportlīdzekļa vadītāja pienākums paziņot VP par CSNg, kurā nodarīti bojājumi trešās personas mantai, piemēram, bojātas ceļu inženierbūves vai ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, rada nesamērīgu pienākumu VP amatpersonām izbraukt uz negadījuma vietu, īpaši šī brīža cilvēkresursu trūkuma apstākļos.
Saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšana tādos gadījumos ļautu ātri un efektīvi fiksēt notikušo bez VP amatpersonu klātbūtnes, samazinot resursu patēriņu un laiku, kas nepieciešams notikuma dokumentēšanai,” vēstīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat anotācijā tiek vērsta uzmanība tam, ka atšķirībā no CSL 27. pantā ietvertā nosacījuma, proti, transportlīdzekļa vadītājam jāziņo VP par CSNg, ja tā rezultātā transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar pārvietoties, CSN iekļautais regulējums paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ziņot VP arī gadījumā, ja transportlīdzeklim radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tam aizliegts braukt.
Pašlaik pienākums ziņot VP ir arī gadījumā, ja transportlīdzeklis var pārvietoties, bet saskaņā ar CSN 222. punktā ietvertajiem nosacījumiem to ir aizliegts darīt. Respektīvi, aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no minētajiem bojājumiem:
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto tādējādi attiecībā uz pienākumu VP amatpersonām izbraukt uz tādiem CSNg, kuros transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties vai tiem aizliegts braukt, pārskatāmi normatīvajos aktos noteiktie bojājumu veidi un jāveido jauni kritēriji, lai VP amatpersonas izbrauktu uz CSNg vietu tikai pamatotos gadījumos, proti, ja CSNg rezultātā transportlīdzeklim nodarīti bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
Patlaban VP jāizbrauc uz CSNg vietu arī gadījumos, kad negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai kad transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu.
Kā pausts anotācijā, lai VP resursi tiktu izlietoti efektīvi un atbilstoši tās tiešajām un prioritārajām funkcijām, CSL jāietver normas, kas paredz VP amatpersonu tiesības negadījuma apstākļus izvērtēt attālināti, vienlaikus sniedzot konsultācijas transportlīdzekļu vadītājiem par atbilstošāko rīcību:
“Nepieciešams konceptuāli pārstrādāt šobrīd normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, kas paredz obligātu pienākumu paziņot VP par CSNg, kad tajos nav cietuši cilvēki, vienlaikus nosakot precīzu rīcības algoritmu ceļu satiksmes dalībnieku rīcībai pēc notikuša CSNg.
Esošais regulējums sagādā neērtības tiešā veidā CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem (jāpavada ilgāks laiks, gaidot, kamēr VP amatpersonas izbrauks un noformēs CSNg reģistrēšanas protokolu, nekā aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu) un netiešā veidā – pārējiem satiksmes dalībniekiem (CSNg vietā cietušo transportlīdzekļu dēļ veidojas satiksmes sastrēgumi, un satiksmes dalībniekiem jāpavada ilgāks laiks ceļā).”
Likumprojekts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam pēc CSNg būtu obligāti jāziņo VP šādos gadījumos:
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, transportlīdzekļa vadītājam noteiktais pienākums par CSNg paziņot VP tiktu paplašināts, lai aizsargātu trešo personu un CSNg bojāto transportlīdzekļu vadītāju (īpašnieku), kuri neatrodas negadījuma vietā, mantiskās intereses, novērstu bīstamību ceļu satiksmei vai transportlīdzekļu vadītāju izvairīšanos no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, turpretī lēmumu par VP amatpersonu izbraukšanas nepieciešamību uz CSNg vietu turpmāk pieņemtu VP.
Vienlaikus tiktu paplašinātas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas. Proti, turpmāk, ja CSNg iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, to vadītāji, ja nebūs saņemti citi norādījumi no VP, būs tiesīgi aizpildīt saskaņotos paziņojumus un atstāt negadījuma vietu.
“Tādā veidā VP varēs attālināti pieņemt lēmumu par VP amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī konsultēt transportlīdzekļu vadītājus par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu,” akcentēts anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka arī gadījumos, kad noticis CSNg, kurā nodarīts bojājums trešās personas mantai vai transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas CSNg vietā, transportlīdzekļa vadītājam turpmāk būtu noteikta iespēja pēc paziņošanas VP par CSNg un attālinātu norādījumu saņemšanas bez VP amatpersonu tiešas klātbūtnes vienpersoniski aizpildīt saskaņoto paziņojumu un atstāt negadījuma vietu.
Kā minēts anotācijā, informāciju, kuru, izmantojot sakaru līdzekļus, saņems par notikušu CSNg, VP izvērtēs un atkarībā no ceļu satiksmes bīstamības apdraudējuma un citiem apstākļiem lems par VP amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību:
“Paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša CSNg, tiktu samazināts VP resursu patēriņš un birokrātiskais slogs. Ja autovadītāji saņems attālinātus VP amatpersonu norādījumus un savstarpēji vienosies par CSNg apstākļiem, tas samazinās VP amatpersonu fiziskās klātbūtnes nepieciešamību un ļaus VP vienībām koncentrēties citiem – būtiskākiem – uzdevumiem, piemēram, smagākiem noziegumiem vai steidzamākām situācijām.
Neizsaucot VP amatpersonas uz nelieliem negadījumiem, kurus iespējams atrisināt bez policijas amatpersonu līdzdalības, tiks atvieglota un paātrināta arī satiksmes plūsmas atjaunošana negadījuma vietā.”
Tāpat ar likumprojektu plānots atteikties no tiesību normu dublēšanās CSL un CSN, turpmāk paredzot, ka rīcība pēc CSNg tiks noteikta tikai CSL 27. pantā. Respektīvi, stājoties spēkā CSL 27. panta jaunajai redakcijai, CSN 5. nodaļa zaudēs spēku.
Papildus iecerēts precizēt CSL 1. pantā lietoto terminu “ceļu satiksmes negadījums” atbilstoši likumprojektā izmantotajai terminoloģijai.
Patlaban atbilstoši CSL “ceļu satiksmes negadījums” ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.
Savukārt likumprojektā noteikts, ka “ceļu satiksmes negadījums” ir ceļu satiksmē, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā gājusi bojā persona, tai nodarīts miesas bojājums vai arī nodarīts zaudējums personas mantai vai kaitējums videi.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā ietvertajiem datiem 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 43 760 CSNg, no kuriem 24 811 gadījumos vadītāji spējuši vienoties par CSNg apstākļiem, aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu.
Pārējos CSNg (18 949), uz kuriem izbrauca VP:
|
KĀ PIEDALĪTIES PUBLISKAJĀ APSPRIEŠANĀ Ar publiskajai apspriešanai nodotajiem likumprojektiem un Ministru kabineta noteikumu projektiem iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portālā). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un/vai noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” ”), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu un noteikumu projektu var līdz 1. oktobrim. |
