Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Lita Millere, LETA.
Turpmāk par nekustamajiem īpašumiem, pret kuru īpašniekiem ir noteiktas starptautiskās sankcijas, pašvaldības nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. To paredz grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. pantā (“Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem”) ir noteiktas pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju kategorijām.
Grozot likumu, tā 5. pants tiek papildināts ar jaunu septīto, astoto un devīto daļu, nosakot, ka pašvaldības paredzētos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nepiemēro nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, no šīs atzīmes ierakstīšanas dienas.
Likumā noteikts, ka valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa pienākums ir nekavējoties informēt pašvaldību par Sankciju likumā paredzētās aizlieguma zīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā vai tās dzēšanu nekustamajam īpašumam, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā.
Pašvaldība pēc šādas informācijas saņemšanas piecu darba dienu laikā izdos jaunu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu.
Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informāciju pašvaldībām par to teritorijā esošajiem īpašumiem, par kuriem zemesgrāmatā līdz šī gada 31. decembrim ir ierakstīta Sankciju likumā paredzētā aizlieguma atzīme, nosūta līdz 2024. gada 15. janvārim.
Likuma grozījumu anotācijā uzsvērts: nav pieļaujams, ka attiecībā uz personām, kuras iekļautas sankcionēto personu sarakstā, tiek piešķirta pieeja jebkāda veida finansējumam, t. sk. valsts vai pašvaldības netieši sniegtajam finansējumam, nodokļu atvieglojumu veidā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
