Izglītības iestādes padome. Cik lielā mērā saistoši izpildei ir padomes lēmumi

Izglītības likums paredz samērā plašas izglītības iestādes padomes funkcijas

Izglītības iestādes padome jeb skolas padome, kā to nereti dēvē sarunvalodā, ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija. Padomē darbojas izglītojamo deleģētie pārstāvji (izņemot pirmsskolā), izglītojamo vecāku deleģētie pārstāvji, izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģētie pārstāvji, un tās darbības principus un kompetenci nosaka Izglītības likums.

Praksē tas nozīmē, ka padomes sastāvā darbojas skolēni, skolēnu vecāki un skolas pārstāvji. Padomes vadītājs vienmēr ir kāds no vecāku pārstāvjiem. Likums paredz, ka vecāku pārstāvjiem padomē ir jābūt vairākumā un tos ievēlē izglītības iestādes vecāku sapulce.

Izglītības likumā noteiktas samērā plašas izglītības iestādes padomes funkcijas. Tās ir ietvertas Izglītības likuma 31. panta 3. apakšpunktā.

Izglītības iestādes padome: 

• sniedz priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;
• piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā, ievērojot pedagogu, izglītojamo un viņu vecāku priekšlikumus, un sniedz izglītības iestādei un tās dibinātājam ieteikumus izglītības iestādes darbības un izglītības kvalitātes pilnveidei;
• sniedz priekšlikumus jautājumos par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem;
• sniedz izglītības iestādes vadītājam priekšlikumus par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu;
• ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki (personas, kas realizē aizgādību);
• lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tai skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām;
• risina tās kompetencē esošos organizatoriskos, tostarp ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus, jautājumus;
• veicina izglītības iestādes sadarbību ar sabiedrību;
• informē par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem izglītības iestādes padomes darbu reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā;
• ir tiesīga veidot [vecāku (personu, kas realizē aizgādību), izglītojamo] interešu grupas un institūcijas, tajās iesaistot attiecīgās izglītības iestādes izglītojamos un viņu vecākus (personas, kas realizē aizgādību);
• veic citus izglītības iestādes padomes darbu reglamentējošā normatīvajā aktā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Vai visi padomes lēmumi pārējiem vecākiem ir saistoši

Lai gan skolas padomei ir liela loma skolas ikdienā, Izglītības likums noteic, ka bērnu vecākiem ir saistošs tikai padomes lēmums, kas attiecas uz individuālo mācību piederumu iegādi.

“Padomes lēmumi par citiem jautājumiem vecākiem nav saistoši, ja vien tie vēlāk netiek pieņemti ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu, rīkojumu vai iekšējiem noteikumiem,” LV portālam paskaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Turklāt Satversmes 112. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.

Arī Izglītības likumā noteikts, ka individuālos mācību piederumus, kaut arī vecāku padomes lēmums par tiem ir saistošs pārējiem vecākiem, katra ģimene bērnam nodrošina savu materiālo iespēju robežās.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L. Grāvere atgādina: ja vecāki nevar bērnam nodrošināt individuālos mācību piederumus (un/vai citas lietas), vispirms būtu nepieciešams vērsties izglītības iestādē, cenšoties rast kompromisu sarunas ceļā. Nereti konfliktsituācijas starp izglītības iestādi un vecākiem šādu iemeslu dēļ rodas tikai tāpēc, ka nav bijusi komunikācija.

Uzzini vairāk >>

• Tiesībsargs: Salaspils 1. vidusskola maldina vecākus

Lēmumi, kas vecākiem nav saistoši, pildāmi brīvprātīgi

Ja skolas padome lēmusi ko tādu, kas likuma izpratnē pārējiem vecākiem nav saistošs, šāds lēmums ievērojams un izpildāms tikai brīvprātīgā kārtā.

Piemēram, ja padome izlemj vākt naudu skolas labiekārtošanai, naudas vākšana drīkst būt tikai brīvprātīga, turklāt vecākiem, kuri vēlas maksāt, savstarpēji jāvienojas, kā tiks segtas trūkstošās izmaksas par tiem vecākiem, kuri maksājumā nepiedalās.

“Vecākiem šādā gadījumā nav jāsniedz skaidrojums, kāpēc viņi neziedo, un saistībā ar vecāku nepiedalīšanos naudas vākšanā nedrīkst ciest bērns (informāciju par to, kura bērna vecāki ir/nav maksājuši naudu, nedrīkst izplatīt ne skolā, ne starp vecākiem). Izpaužot ziņas par ziedotājiem, vienlaikus tiek izplatītas ziņas par bērniem, kuru vecāki nav ziedojuši, un tas var radīt atšķirīgu nelabvēlīgu attieksmi pret bērnu. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka aizliegts izplatīt tādu informāciju, kas bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē,” norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Skolām vecāku viedoklis ir svarīgs

“Izglītības iestādes padomes pārstāvji ir starpnieki starp skolu un atsevišķu klašu vecākiem, atspoguļojot viedokļus un rosinot diskusijas,” LV portālam stāsta Rīgas 64. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Anda Vīksna.

A. Vīksna uzskaita dažus no veikumiem, kas tapuši, pateicoties skolas padomes iesaistei skolas ikdienā. Piemēram, sadarbībā ar skolēnu padomi skolā izveidots taras savākšanas punkts, skolas foajē iekārtots atpūtas stūris, kā arī atsevišķs panelis, kur iespējams pieslēgt uzlādei telefonu vai citu viedierīci. Vecāku padomes iniciatīva bijusi izveidot skolas grupu sociālajā tīklā Facebook, kur vecāki var mainīties ar skolas formām – dāvināt vai par zemāku cenu pārdot un iegādāties jau lietotas skolas formas.

Skolas padomi kā būtisku izglītības iestādes attīstības virzītājspēku akcentē arī Alūksnes pilsētas sākumskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione-Lapseniete.

“Manuprāt, pedagogiem un skolas vadībai ir ļoti svarīgi uzklausīt vecāku viedokli. Vecāki ir mūsu atbalsts,” viņa atzīst.

Arī U. Grencione-Lapseniete LV portālam apgalvo, ka šīs padomes abās viņas vadītajās skolās Alūksnē nenodarbojas tikai ar viedokļu apmaiņu un diskusijām, bet arī veic būtisku ieguldījumu skolas dzīvē. Piemēram, lemj par pusdienu pārtraukumiem, maiņas apavu nepieciešamību, kā arī aizstāv skolas intereses pašvaldībā.

Direktore arī pati darbojas savas atvases izglītības iestādes vecāku padomē, tādējādi gūstot plašāku skatījumu uz vecāku padomju darbu.

“Nākas secināt, ka visaktīvākie vecāki ir pirmsskolā un, bērnam pieaugot, vecāku iesaiste un aktivitāte izglītības iestādes dzīvē samazinās,” piebilst U. Grencione-Lapseniete.

Pēc normatīvo aktu regulējuma skolas direktors var nebūt vecāku padomes sastāvā, taču pieredze rāda, ka bez iestādes vadītāja ierosinājuma padome produktīvi nefunkcionē, LV portālam apliecina U. Grencione-Lapseniete.

Izglītības iestādes padomes izveidošana

Izglītības likums noteic, ka izglītības iestādes padome darbojas saskaņā ar izglītības iestādes padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, kuru, saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju, izdod pati padome.

Apskatot vairākus skolu tīmekļvietnēs pieejamos izglītības iestāžu padomju darbības reglamentus, secināms, ka visbiežāk šis padomes sastāvā ir vismaz viens vecāks no katras klases, kurš brīvprātīgi pieteicies kļūt par padomes biedru un ticis tajā ievēlēts klases vecāku sapulcē. Skolas padomi parasti pārvēlē katra mācību gada sākumā, taču tās sastāvs, kaut arī notiek regulāra pārvēlēšana, var palikt nemainīgs.

Nepārkāpt savu tiesību robežas

Vairāku skolu interneta vietnēs ir brīvi pieejami skolas padomes sēžu protokoli. Tajos ielūkojoties, secināms, ka lielākoties padomes, pieņemot lēmumus, respektē brīvprātības principu. Tomēr starp sēžu protokoliem ir arī kāds dokuments, kurā padomes kompetences un pienākumu robežas ir pārkāptas.

“Skolas padome vēlreiz atgādina par vecāku finansiālo atbalstu radošo pasākumu organizēšanai – 9 EUR/māc. gadā no katras skolēna ģimenes,” vēstīts  padomes protokolā.

Tiesībsarga biroja pārstāve L. Grāvere, komentējot situāciju, norāda: “Skaidrojumi varētu būt divi, proti, vienā daļā izglītības iestāžu tā varētu būt tiesiskā regulējuma nezināšana, jo bieži vien izglītības iestāžu darbinieki nezina normatīvajos aktos noteikto, turpretī otrā daļā – vienkāršākā risinājuma izmantošana.”

IKVD vecākā eksperte J. Veinberga atklāja, ka IKVD katru mācību gadu saņem dažus iesniegumus par iespējamu prettiesiskas maksas pieprasīšanu vai papildu finanšu līdzekļu/dāvinājumu saņemšanu un izlietošanu. Piemēram, 2021./2022. mācību gadā tika saņemti četri šāda veida iesniegumi, savukārt 2022./2023. mācību gadā – trīs iesniegumi. To saturs bijis ļoti atšķirīgs, kā, piemēram, prasība iegādāties skolai saimniecības preces, prasība apdāvināt skolu, pedagogus un izglītības iestādes vadību saistībā ar jubilejām vai izlaidumiem, naudas vākšana teātra izrāžu vai citu izklaides pasākumu apmeklēšanai vai norisei izglītības iestādē u. c.