Pagarinās termiņu brīvostu pārvalžu likvidācijai
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ostu likumā, kas paredz pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītie grozījumi paredz pabeigt Rīgas, kā arī Ventspils brīvostas pārvalžu likvidāciju līdz šā gada 31. decembrim. Grozījumi Ostu likumā nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārejas posmu un nodotu pārvalžu funkcijas jaunveidojamajām kapitālsabiedrībām – akciju sabiedrībai “Ventas osta” un akciju sabiedrībai “Rīgas osta”, minēts likumprojekta anotācijā.
Turpat skaidrots, ka likvidācijas komisijas ir veikušas virkni uzdevumu saistībā ar inventarizācijas veikšanu, tiesību un saistību apzināšanu. Tomēr nekustamo īpašumu vērtēšanu nav iespējams nodrošināt Ostu likumā paredzētos termiņos.
Papildus grozījumi paredz pilnveidot Rīgas brīvostas pārvaldes darbības tiesisko pamatu līdz brīdim, kad tā tiks likvidēta.
“Par ostu pārvaldības reformas īstenošanu, tostarp pašvaldību iesaisti šajā procesā, vēl ir jāturpina diskusijas,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
Komisija aicinās iesaistītās puses padziļināti spriest par uzsāktās reformas uzlabošanu un rast labāko pārvaldības modeli.
Uzzini vairāk par tēmu >>
- Likumprojekts: Izmaiņas Ostu likumā paredz likvidēt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes
- Stājas spēkā: Maina lielo ostu pārvaldības modeli
- Sākas parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par grozījumu Ostu likumā atcelšanu
- Satversmes tiesa: 2022. gada 29. septembrī Ierosināta lieta par normām, kas paredz Ventspils ostas pārvaldības reformu
- Satversmes tiesa: 2022. gada 24. maijā ierosināta lieta par normām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu
Atbalstīs mājsaimniecības, kuras apkurei izmanto propānu-butānu vai dīzeļdegvielu
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniedza Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
To mērķis ir sniegt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma apstākļos papildu atbalsta mehānismus tām mājsaimniecībām, kuras siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādu apkures un karstā ūdens uzsildīšanas veido Latvijā izvēlējušās aptuveni 4500 mājsaimniecību.
Šīs mājsaimniecības līdz šim atbalstu nesaņēma, jo sašķidrinātā naftas gāze bija salīdzinoši lēta. Lai nodrošinātu ar siltumenerģiju apmēram 100 m2 lielu mājokli, ir nepieciešama 1 tonna sašķidrinātās naftas gāzes gadā.
Savukārt salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām. Vienģimeņu privātmājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir nepieciešami apmēram 4000 litri gadā, teikts grozījumu anotācijā.
Kā skaidrojusi Klimata un enerģētikas ministrija, sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu un marķētās dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā virs noteiktā sliekšņa, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas vidējam tarifam iepriekšējā apkures sezonā.
- Sašķidrinātās naftas gāzes (propāna-butāna gāze) izmaksu pieaugumu kompensēs līdz 1 tonnai sašķidrinātās naftas gāzes, ja izmaksas pārsniedz 0,91 euro/kg, bet ne vairāk kā 1,29 euro/kg.
- Marķētās dīzeļdegvielas (dīzeļdegviela) izmaksu pieaugumu kompensē līdz 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas, ja izmaksas pārsniedz 0,69 euro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru.
Tāpat kā citos atbalsta maksājumos kompensācijas maksā iekļauts PVN.
Kompensācija paredzēta par propāna-butāna gāzi vai dīzeļdegvielu, kuras iegādi apliecina maksājumu apliecinoši dokumenti, sākot no 2022. gada 1. maija līdz šī gada 30. aprīlim.
Uzzini vairāk >>
- Klimata un enerģētikas ministrija: Valdība apstiprina atbalstu mājsaimniecībām ar propāna-butāna gāzes un dīzeļdegvielas apkuri
Likumprojekts Rīgas attīstības plāna darbības atjaunošanai
Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodeva grozījumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.
Ar tiem plānots noteikt, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031. gada 30. jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju lokālplānojums.
Kā iepriekš skaidrojusi Rīgas Dome, Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir īpaša statusa teritorija, kuras teritorijas plānojums ir likumīgi stājies spēkā 2006. gadā (ar grozījumiem 2013. gadā). Pašvaldības mērķis, uz laiku saglabājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, ir izstrādāt tam kvalitatīvu lokālplānojumu – plānošanas dokumentu ar augstāku detalizācijas pakāpi, kam ir tāds pats juridisks spēks kā teritorijas plānojumam.
Iepriekšējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs galvaspilsētas attīstības plāna darbību apturēja, un pret šo ministrijas lēmumu Rīgas Dome vērsās Satversmes tiesā. Iesniegtie grozījumi pieļauj divu attīstības plānu pastāvēšanu un tādejādi atjauno Rīgas attīstības plāna darbību.
Uzzini vairāk >>
- Satversmes tiesa: Ierosināta lieta par VARAM rīkojumu, ar kuru apturēta Rīgas domes saistošo noteikumu darbība
Deputāti rosina atcelt obligātu pienākumu personām, kurām ir pase, saņemt eID karti
Deputāti lēma Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai nodot grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot atcelt prasību iedzīvotājiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsoņu vai nepilsoņa pase, obligāti izņemt personas apliecību.
Grozījumi iesniegti, lai risinātu “nebeidzamās rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās”, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Iepriekš tika noteikts, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, no 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) ir obligāts personu apliecinošais dokuments. Tomēr, kā skaidrots anotācijā, rindas PLMP nodaļās parāda “valsts nespēju tikt galā ar radušos situāciju”. Tādējādi izmaiņas varētu arī atvieglot iespēju saņemt pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuriem ir jāatjauno personas apliecinošs dokuments.
Ņemot vērā grūtības saņemt personu apliecinošus dokumentus garo rindu dēļ, Saeima pērn jau pieņēma grozījumus likumā, pagarinot termiņu, līdz kuram iedzīvotājiem ir jāsaņem personas apliecība. Šobrīd ir spēkā prasība personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, saņemt arī personas apliecību līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Garāks termiņš, līdz kuram ir pienākums saņemt personas apliecību (2030. gada 31. decembris) ir noteikts personām:
- kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
- kuras ir izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
- kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
- kurām noteikta I invaliditātes grupa;
- kuras ir virs darbspējas vecuma;
- kurām noteikts politiski represētās personas statuss.
