Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Otrdien, 18. oktobrī, stājas spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Ieroču aprites likumā, ar kuriem tiek noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 1. septembrim, kad tiks anulētas izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem, kā arī personām, kuras Latvijā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet nav NATO dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Ierobežojumi attiecināti arī uz medību un sporta ieročiem, kā arī atļauju veidot šaujamieroču kolekciju.
Ja šīm personām grozījumu spēkā stāšanās dienā ir derīga ieroču atļauja, tām ir tiesības ar tiem veikt Ieroču aprites likumā noteiktās darbības līdz 2023. gada 1. septembrim.
Jāpiebilst, ka ierobežojumi Latvijas nepilsoņiem saņemt ieroču atļaujas bija spēkā arī līdz šim un ir attiecināti arī, piemēram, uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijā ir izsniegtas derīgas ieroču atļaujas 189 Krievijas Federācijas un četriem Baltkrievijas pilsoņiem.
Ar grozījumiem jaunā redakcijā izteikts 23. panta 10. punkts, nosakot, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt personai, par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina, ka šī persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei.
Ar grozījumiem likumā papildināts arī 74. panta otrās daļas 2. punkts, nosakot, ka aizliegts izsniegt licenci komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ar šaujamieroču un munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri), ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku, vadītāju vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi, valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs fiziskās personas piederību aizliegtam militarizētam vai bruņotam grupējumam, aizliegtai sabiedriskai organizācijai (partijai) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienībai, vai ziņas, kas apliecina, ka šī persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei.
Par to, kas uzskatāma par Latvijai nelojālu personu un kā varētu tikt izvērtēta personu lojalitāte, lasiet LV portāla skaidrojumā >>
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi stiprināt valsts drošību, jo valsts drošības iestāžu vērtējumā ir identificēti riski, ka attiecīgās personas, kuru rīcībā ir šaujamieroči, potenciāli varētu radīt apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai.
Sods par Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts Ieroču aprites likuma 98. pantā.
