Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā fiziskām personām ir reģistrēti teju 73 tūkstoši šaujamieroču. Lielākā daļa no tiem tiek izmantoti medībām, taču ir personas, kuras ieroču glabāšanas/nēsāšanas atļaujas saņēmušas pašaizsardzības nolūkā vai sportam. Jānorāda, ka iegādāties ieroci mūsu valstī nemaz nav tik vienkārši, – vispirms jāsaņem speciāla ieroča iegādes atļauja, bet pirms tās saņemšanas personai ir jāapliecina, ka tās veselības stāvoklis un zināšanas ir atbilstošas, lai ieroci varētu glabāt, neapdraudot citus.
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers skaidro, ka Latvijā fiziska persona var saņemt ieroču atļauju pašaizsardzības šaujamierocim, medību šaujamierocim un sporta vajadzībām lietojama šaujamieroča atļauju. Ir iespējams saņemt arī ieroču kolekcionēšanas atļauju.
Lai fiziska persona varētu nopirkt pašaizsardzības šaujamieroci, nepieciešams saņemt ieroča iegādes atļauju, savukārt pēc ieroča iegādes un reģistrācijas – ieroča glabāšanas, nēsāšanas atļauju.
Pirms iesnieguma rakstīšanas par atļauju iegādāties šaujamieroci, fiziskai personai nepieciešams nopietni sagatavoties. Pirmkārt, personai būs jāapliecina prasme sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Šim nolūkam ir nepieciešama apliecība par pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības kursa beigšanu vismaz 12 stundu apjomā ar trīs stundas ilgu zināšanu pārbaudi vai medicīniskās izglītības dokuments, vai izglītības iestādes diploms un sekmju izraksts, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē.
Fiziskām personām, kuras vēlas saņemt ieroča atļauju, būs jāveic arī veselības pārbaude. To veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ nav spēju lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (medicīniskās pretindikācijas).
Turklāt pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroci, jo tā iegādei ir papildu prasības) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādes, fiziskai personai būs jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums par ieroču un munīcijas aprites kārtību, kas apliecina prasmi rīkoties ar ieroci.
Kvalifikācijas pārbaudījuma saturs un norises kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 191 “Ieroču un munīcijas aprites kvalifikācijas pārbaudījuma saturs un norises kārtība un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība”.
Lai saņemtu ieroča iegādāšanās atļauju šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai vai nēsāšanai, fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē, nekustamajā īpašumā vai kopīpašumā ir jāuzstāda seifs vai metāla skapis (kaste) ieroču un munīcijas glabāšanai atbilstoši MK noteikumu Nr. 211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” 152.1 punktam.
“Ieroči, neskatoties uz to, kādam mērķim tie ir paredzēti, ir obligāti jāglabā seifā vai slēdzamā metāla kastē,” stāsta Melkers, piebilstot, ka seifam, kastei jābūt droši piestiprinātai pie sienas, grīdas, lai kasti, seifu nevarētu paņemt un aiznest. Metāla kastei noteikti jābūt slēdzamai.
Fiziskā persona, kura vēlas iegādāties šaujamieroci pašaizsardzībai, iesniedz iesniegumu, pievienojot iegūto apliecību kopijas (atbilstoši MK noteikumu Nr. 211 1. pielikumam) Valsts policijas reģionālajā pārvaldē atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, deklarācijā norādītajai papildu adresei vai nekustamā īpašuma atrašanās vietai, kurā paredzēta ieroča un tā munīcijas glabāšana (Valsts policijas struktūrvienība).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 211 231. punktu personai, iesniedzot iesniegumu, jāsamaksā arī noteiktā valsts nodeva par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšanu, ja vien persona nav atbrīvojama no noteiktās valsts nodevas saskaņā ar noteikumu 233. punktu.
Saņemot fiziskas personas iesniegumu par ieroča iegādāšanās atļauju, viena mēneša laikā Valsts policija:
Vērtējot, vai persona var saņemt atļauju, tiek ņemta vērā arī cilvēka reputācija. “Piemēram, ja persona ir krimināli sodīta, tas ir šķērslis ieroča glabāšanas atļaujas saņemšanai. Tāpēc izsniegto atļauju, ja tiek izdarīts pārkāpums, var arī zaudēt,” skaidro A. Melkers.
Ieroču aprites likumā minēts, ka ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskai personai, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Tāpat atļauju aizliegts izsniegt personai, kura kriminālprocesā ir apsūdzētā, aizdomās turētā persona vai nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības u. c. gadījumos.
Ieroča iegādāšanās atļauju nebūs iespējams saņemt arī personai, kura ir administratīvi sodīta par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, – kamēr nav aizritējis viens gads pēc administratīvā soda izpildes.
Tāpat ieroča iegādāšanās atļauju ir aizliegts izsniegt personai, par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību aizliegtam militarizētam vai bruņotam grupējumam, biedrībai, nodibinājumam, politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai, personai, kurai nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, un vēl citos gadījumos.
Ja pieņemts lēmums izsniegt ieroča iegādes atļauju, kura ir derīga trīs mēnešus, Valsts policijas struktūrvienība uzaicina fizisko personu šo atļauju saņemt. Pēc tam, kad ieroča iegādes atļauja saņemta un fiziskā persona ir iegādājusies šaujamieroci likumā noteiktajā kārtībā, piecu dienu laikā tas ir jāreģistrē Valsts policijā. Pēc tam ir iespējams saņemt ieroča glabāšanas atļauju.
Likumā noteikts, ka ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam:
Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai. Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskai personai tiesības:
Ieroča glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja un ieroču kolekcijas atļauja, kas līdz Ieroču aprites likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz nenoteiktu laiku, ir derīga līdz 2023. gada 14. septembrim.
Ieroča nēsāšanas atļauja, kas līdz Ieroču aprites likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz 10 gadiem, ir derīga līdz atļaujā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 14. septembrim.
A. Melkers atgādina, ka Latvijā tiesības uz ieroci fiziskām personām ir ekskluzīvas, tāpēc cilvēkam ir jāpierāda, ka viņš ir tiesīgs saņemt ieroci. “Cilvēkam ir tiesības uz ieroci, taču vienlaikus Valsts policijai ir jākontrolē, lai šīs tiesības neradītu apdraudējumu sabiedrībai,” skaidro Melkers.
Viņš arī norāda, ka tehniski personu monitorings, kurām izsniegtas ieroču atļaujas, tiek veikts katru dienu. “Policijai ir pieejama dažāda informācija, visas ziņas, kas atbilst kritērijiem, kuru dēļ iespējams zaudēt atļauju. Ja šāds signāls tiek saņemts, tad atļauja tiek zaudēta,” akcentē Melkers.
Piemēram, šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas darbību var apturēt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, ja personai ir noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam, kas netiek izpildīts. Tādā gadījumā šī ekskluzīvā tiesība tiek apturēta, lai veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu.
A. Melkers skaidro, ka periodiski tiek veiktas arī personu, kurām izsniegtas ieroču atļaujas, pārbaudes. Tās notiek ne tikai pēc signālu saņemšanas, bet arī izlases veidā. “Likumsargi var ierasties pie personas mājās, lūdzot uzrādīt gan pašu ieroci, gan vietu, kur tas tiek glabāts. Persona no pārbaudes nav tiesīga ne atteikties, ne to apgrūtināt,” turpina Valsts policijas pārstāvis un norāda, ka pārbaudes laikā tiek noskaidrots, vai ierocis nav brīvi pieejams, vai munīcija tiek atbilstoši glabāta.
Viņš atzīst, ka pārkāpumi bieži netiek konstatēti, – pārsvarā ieroču īpašnieki ir ļoti disciplinēti. “Tie ir atsevišķi gadījumi,” par pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem un to biežumu norāda Valsts policijas pārstāvis.
