Pērn vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji bija 2,8 pārvietošanās dienā (2017. gadā – 2,7). Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visvairāk laika pavadīja braucienos ar vilcienu (82 min.), veicot 59 km. Ar vieglo automobili kā autovadītājs pavadīja 68 min., mērojot 47 km, bet kā pasažieris – 59 min.
2017. gadā 2 miljardi pasažierkilometru jeb 16% no visiem realizētajiem pasažierkilometriem tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus – ar kājām, braucot ar velosipēdu, elektrisko mikromobilitātes līdzekli, sabiedrisko transportu, automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju un izmanto multimodālo transporta sistēmu. Neņemot vērā, ka pēdējā laikā lielu popularitāti ir ieguvuši skrejriteņi, arī velosipēds vairāk tiek izmantots gan izklaidei, gan braukšanai uz darbu vai izglītības iestādi, 2021. gadā bija vērojams ilgtspējīgu pārvietošanās veidu izmantošanas samazinājums.
Rīgā privātais transports joprojām ir populārākais pārvietošanās veids, un pandēmijas ietekmē galvaspilsētā vērojams vieglo automobiļu izmantošanas pieaugums un sabiedriskā transporta izmantošanas samazinājums. Dati liecina, ka pārvietošanās ar sabiedrisko transportu rīdziniekiem ir neizdevīga laika un ātruma dēļ, jo viena pārvietošanās ar sabiedrisko transportu Rīgā ilgst 32,46 minūtes, vidēji pārvietojoties ar ātrumu 15,11 km/h. Ja netiks ievērojami uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība izmaksu, laika un komforta ziņā, Rīga nonāks arvien lielākā atkarībā no privātā transporta, tādējādi dodoties pretēji Zaļajā kursā noteiktajiem mērķiem.
Pēc 2018. gada datiem SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika (36,9%), transports (28,5%) un lauksaimniecība (22,2%). Savukārt transporta sektorā 83,5% emisiju veido auto transports, no kura 86% ir vieglās automašīnas, kas nozīmē, ka jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūras attīstībā Rīgā, lai iedzīvotājus mudinātu pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
LV portāla infografika.
