Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Nomirst tuvinieks, un mantinieki sāk kārtot mantojuma lietu. Laiks, kādu notārs var izsludināt, lai pieteiktos mantojumam, var būt atšķirīgs – no trim mēnešiem līdz gadam. Kurš šajā laikā rīkojas ar mantojumu, kurš kārto rēķinus un maksā nodokļus? Par to šajā LV portāla skaidrojumā.
“Atbilstoši Civillikuma 383. pantam mantojums ir juridiska persona, un mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Tas turpina pastāvēt līdz tam laikam, kad mantinieki to ir pieņēmuši un ieguvuši, tādējādi pārņemot visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,” skaidro Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētāja, Mg. iur. Linda Kumpe.
“Kamēr neviens mantinieks nav pieņēmis mantojumu, vienīgais ceļš šādos gadījumos ir dibināt aizgādnību mantojumam,” saka Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota. “Tad jādodas pie notāra, kurš izdos aktu par aizgādnību mantojumam, un nākamais solis būs mantinieku iesniegums bāriņtiesā, kura iecels vai nu mantojuma lietā ieinteresētās personas ieteiktu, vai, ja tāda nebūs, bāriņtiesas noteiktu aizgādni.”
Civillikuma 661. pants nosaka: “Kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.”
Rīgas bāriņtiesa skaidro, ka aizgādņa iecelšana mantojumam ir katrā otrajā, trešajā pieteikumā, kuru saņem par mantojumu un aizgādņu jautājumiem.
Arī zvērināta notāre Zane Ankrava apstiprina, ka samērā bieži ir gadījumi, kad tiek lūgts mantojumam nodibināt aizgādnību.
Uz jautājumu, kad ir nepieciešams iecelt aizgādni, notāre skaidro, ka tas ir gadījumos, ja mantojuma atstājējs ir bijis kapitālsabiedrības dalībnieks un valdes loceklis un sabiedrībai ir jāturpina saimnieciskā darbība – jāpilda līgumi, jāmaksā darbiniekiem algas.
Iespējams, mantojuma atstājējam ir īpašums, par kuru ir spēkā esoši nomas/īres līgumi, arī līgumi par platību maksājumiem vai jebkādi citi līgumi, kas paredz saistību izpildi vai tiesības saņemt saistību izpildi. Tad aizgādnis ir nepieciešams, lai varētu maksāt vai saņemt naudu, neradītu mantai zaudējumus un varētu turpināt pildīt to, ko būtu pildījis mantojuma atstājējs.
Arī Rīgas bāriņtiesa atklāj, ka pārsvarā steidzamība aizgādņu iecelšanai tiek pamatota ar nepieciešamību maksāt algas un/vai nodokļus. “Situācijas ir dažādas, bet steidzami bijuši arī, piemēram, gadījumi, kad lielajiem nekustamajiem īpašumiem jāturpina saņemt nomas maksas, tāpēc tiek iecelts aizgādnis,” saka G. Subbota.
Lai ieceltu aizgādni, mantiniekiem jāiesniedz bāriņtiesā iesniegums, kā arī potenciālā aizgādņa CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, ja potenciālo aizgādni ir izvēlējušies mantinieki.
Aizgādnis ir jāieceļ mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas, un parasti šādā laika periodā tas arī tiek izdarīts, norāda G. Subbota.
Kavēšanās ar aizgādņa iecelšanu var rasties, ja mantinieki izvirzījuši vairākus aizgādņu kandidātus un savstarpēji nevar vienoties par vienu no viņiem. Šādos gadījumos bāriņtiesa sēdē izvērtē un ieceļ atbilstošāko kandidātu no mantinieku izvirzītajiem aizgādņiem. Arī šeit var gadīties, ka laiks rit, bet aizgādnis vēl nav iecelts, jo procesa dalībnieki lūdz atlikt sēdi, lai iesniegtu papildu pierādījumus kāda kandidāta vērtēšanai.
Mantojuma aizgādņa iecelšana var arī ieilgt, ja Nacionālais veselības dienests sniedz informāciju par potenciālā kandidāta saslimšanām, kas liedz pildīt aizgādņa funkcijas.
Vidēji aizgādņa iecelšanai ir nepieciešams mēnesis, bet atsevišķos gadījumos tas var ieilgt līdz pat, piemēram, četriem mēnešiem, rezumē G. Subbota.
L. Kumpe uzsver, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Civillikums nosaka, ka aizgādnim mantojums jāpārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas lietas.
Ņemot vērā, ka aizgādnim ir noteiktas šādas tiesības un pienākumi, brīdī, kad mantojums vēl nav pieņemts, bet tam ticis iecelts aizgādnis, tieši aizgādnis ir tā persona, kurai jārūpējas par mantojumu – dzīvokli vai māju, tostarp arī jākopj piemājas teritorija, jāveic maksājumi un citas darbības, kas saistītas ar mantojuma pārvaldīšanu.
Aizgādnim savas pārvaldības laikā jādod norēķins bāriņtiesai (ikgadēji, kad mantojumu nodod mantiniekiem, aizgādnība izbeidzas vai jebkurā citā laikā, ja to prasa bāriņtiesa).
Mantojumu – dzīvokli vai māju – var arī izīrēt vai iznomāt, ja aizgādnis uzskata, ka tādējādi mantojums tiek pārvaldīts ar rūpību un apzinību. Lai veiktu šādas darbības atbilstoši likumam, aizgādnim nepieciešama bāriņtiesas atļauja.
Kā tiek kārtoti rēķini, nekustamā īpašuma nodokļa maksa laikā, kad mantojuma lieta vēl nav nokārtota?
“Kamēr mantojuma lieta tiek kārtota, rēķinus izraksta mantojuma masai,” atbild Z. Ankrava. “Tie ir jāsamaksā personām, kas ir pieņēmušas mantojumu un apstiprinātas par mantiniekiem. Ja maksājumus ir veicis viens mantinieks, taču vēlāk mantojumu pieņem un saņem arī otrs, tad pirmajam ir tiesības prasīt izdevumu proporcionālu atlīdzināšanu.”
Ja īpašnieks ir miris, pašvaldība nekustamā īpašuma nodokļu rēķinus adresē mantojuma atstājēja mantojuma masai. Ja kaut kādu darbību veikšanai ir nepieciešama īpašnieka piekrišana, tad to sniedz vai nu mantojuma aizgādnis, ja tāds ir iecelts, vai mantinieks, kad tas tiek apstiprināts mantojuma tiesībās.
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmajai daļai un trešās daļas 3. punktam par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju var būt ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieks, bet arī nekustamā īpašuma tiesiskais valdītājs, kurš tiesisko valdījumu ir ieguvis uz mantojuma tiesību pamata. Tātad nekustamā īpašuma nodokli varētu apmaksāt arī topošais mantinieks, kuram nekustamais īpašums pienāksies, akcentē L. Kumpe.
Kā tiek maksāti rēķini mājas pārvaldniekam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris?
“Šādos gadījumos par daudzdzīvokļu mājas dzīvokli rūpējas un pārvalda ieceltais aizgādnis. Viņš maksā komunālos pakalpojumus un veic citas nepieciešamās darbības, lai pārvaldītu nekustamo īpašumu, kamēr mantojums nav nodots mantiniekiem,” skaidro L. Kumpe.
Uzzinot par dzīvokļa īpašnieka nāvi, mājas pārvaldniekam, komunālo pakalpojumu sniedzējam vai citai ieinteresētajai personai ir iespēja pārbaudīt, vai konkrētās personas mantojuma lieta ir uzsākta pie kāda no Latvijas notāriem, vēršoties Latvijas Zvērinātu notāru padomē.
Tiesa, personai, kura vēlas noskaidrot šādu informāciju, ir jāzina aizgājušā vārds, uzvārds un personas kods vai vismaz dzimšanas datums. “Tātad arī mājas pārvaldnieks vai komunālo pakalpojumu sniedzējs var noskaidrot, pie kura notāra atrodas mantojuma lieta un vai ticis iecelts aizgādnis,” uzsver L. Kumpe.
Par savu darbu aizgādnis arī saņem atlīdzību, kuras apmērs noteikts Civillikumā, norāda L. Kumpe.
“Aizgādnim tie ir papildu pienākumi, kurus viņš ir uzņēmies, lai mantojums nezaudētu savu vērtību. Ļoti bieži mantojuma aizgādnis ir arī potenciālais mantinieks, kurš turpina darīt lietas, kuras darītu mantojuma atstājējs,” stāsta Z. Ankrava. “Mantojuma aizgādnis var prasīt atlīdzību par savu darbu no mantiniekiem, kad tie ir apstiprināti mantojuma tiesībās, – personas vienojas par samaksas apmēru. Ja nevar panākt vienošanos, strīdu izšķir tiesa.”
Zvērināta notāre norāda, ka var būt arī gadījumi, kad mantinieki no sava vidus izvēlas mantojuma aizgādni vai ieceļ par to kādu trešo personu un jau sākotnēji pasaka: “Lūdzu, uzņemies šo pienākumu, mēs tavu darbu atlīdzināsim!” “Tas ir ļoti taisnīgi un prātīgi, lai vēlāk nerastos lieki strīdi starp mantojuma aizgādni un mantiniekiem,” tā Z. Ankrava.
No mantojuma ir sedzami arī izdevumi, kas radušies pārvaldības laikā.
Mantojuma aizgādņi savus pienākumus veic līdz brīdim, kad mantojuma tiesībās tiek apstiprināti mantinieki. Lielākoties mantojuma aizgādnis ir arī viens no mantiniekiem, tāpēc zina, kad būs pieejama mantojuma apliecība, skaidro G. Subbota. Citos gadījumos aizgādnim pašam jāinteresējas par procesu un brīdi, kad beigsies viņa kā aizgādņa funkcijas.
Kad mantojums izbeidzas, aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu atzītiem mantiniekiem pret parakstu. Tādējādi mantinieki var iepazīties ar mantas sastāvu, ienākumiem no mantas (ja tādi bijuši), apsaimniekošanas izdevumiem un mantas saglabāšanas izdevumiem, skaidro L. Kumpe.
Situācijās, kad ir vairāki mantinieki, kuri manto domājamās daļas, parasti izdevumi, kas ir radušies, tiek segti proporcionāli domājamo daļu skaitam, tomēr situācijas var atšķirties, un mantinieki savstarpēji var vienoties par to, kurš un kādā apmērā sedz izdevumus.
