Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Papildināts 15. maijā.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
No 1. aprīļa tiek atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti vidēs, kurās ir īpaši augsts inficēšanās risks, piemēram, sabiedriskajā transportā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Turpmāk pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu organizatoriem un darba devējiem ir tiesības pašiem izvērtēt un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības, lai iespējami mazinātu inficēšanās riskus apkārtējiem.
Visiem iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības noteikumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
No 1. aprīļa tiek atcelti visi līdz šim noteiktie epidemioloģiskās drošības ierobežojumi pasākumu norisei, kultūrvietu darbībai, apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.
Līdz ar to no 1. aprīļa tiek atcelta prasība par Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu publisku pasākumu apmeklēšanai.
Arī pasākumu organizatoriem, amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, kultūrvietu darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem vairs nav jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Tāpat vairs nav spēkā obligātas prasības lietot sejas maskas publiskos pasākumos un kultūrvietu telpās, atstājot to kā brīvu izvēli apmeklētājiem un darbiniekiem.
Tiek atcelti arī jebkādi apmeklētāju skaita ierobežojumi publiskos pasākumos.
MK noteikumu 14. punkts paredz, ka maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties telpās un vietās, nosaka pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā cilvēku paredzamo uzvedību un iespējas organizēt cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos.
MK noteikumu 11. punkts noteic, ka pakalpojuma sniedzējam un pasākuma organizatoram ir tiesības izvēlēties ievērot stingrākus epidemioloģiskās drošības noteikumus un pat noteikt pakalpojumus vai pasākumus, kuri tiek sniegti vai organizēti klātienē tikai epidemioloģiski drošā vidē – tādā vidē, kurā atrodas tikai pret Covid-19 vakcinētas vai šo infekciju pēdējā pusgada laikā izslimojušas personas.
Tāpat pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators var lūgt pakalpojuma saņēmējus vai pasākuma apmeklētājus lietot sejas masku un ievērot distancēšanās nosacījumus.
Pakalpojuma saņēmējiem un pasākuma apmeklētājiem ir jānodrošina pieejama un saprotama informācija par epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu un izpildes kārtību konkrētajā vietā. Šai informācijai ir jābūt pieejamai arī pakalpojuma sniedzēja, iestādes vai īpašnieka mājaslapā, ja tāda ir (12. punkts).
Taču ir situācijas, kurās papildu ierobežojumus nedrīkst noteikt, un tie ir uzskaitīti MK noteikumu 11.1 punktā. Ja pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti, bet pakalpojuma nesniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošībai, noteikt, ka pakalpojums tiek sniegts tikai epidemioloģiski drošā vidē (tikai vakcinētām vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 izslimojušām personām), nedrīkst.
Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta arī pēc 1. aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem.
Citviet (veikalos, pasākumos) maskas vai respiratorus var nelietot.
Vienlaikus, kā jau iepriekš minēts, pakalpojuma sniedzējam, pasākuma organizatoram vai darba devējam saglabājas iespēja paredzēt masku vai respiratoru lietošanas nepieciešamību. Šādas tiesības paredz MK noteikumu 12. punkts un 12.14. apakšpunkts.
Noteikumu 17. punktā ir uzskaitītas tās iedzīvotāju grupas, kuras drīkst nelietot sejas masku:
15. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, ar ko tika atcelta prasība lietot sejas maskas vai FFP2 respiratorus sabiedriskajā transportā.
Noteikumi joprojām paredz regulāru transportlīdzekļa virsmu dezinfekciju, kuru veic maršruta galapunktos, kā arī regulāru salona vēdināšanu (rekomendētais vēdināšanas algoritms – MK noteikumu 98. punktā). Arī pasažieriem ir jāņem vērā, ka logi tiek atvērti ar nolūku mazināt infekcijas izplatības riskus. MK noteikumu 99. punkts paredz, ka transportlīdzekļa salonā uz logiem izvieto informatīvas norādes ar aizliegumu pasažierim tos aizvērt.
No 1. aprīļa darba pienākumus klātienē varēs veikt arī pret Covid-19 nevakcinētas personas.
Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, līdz šī mācību gada beigām vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu.
Vienlaikus darba devējam ir saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darba pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu, informē Veselības ministrija. MK noteikumu 12.1 3. apakšpunkts nosaka, ka, veicot izvērtējumu, jāņem vērā šādi kritēriji:
Tāpat MK noteikumu 12.1 punkts paredz, ka nolūkā mazināt Covid-19 infekcijas riskus darba devējs var:
Darba devējam ir tiesības paredzēt citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, piemēram, sejas masku lietošanas vai pulcēšanās nosacījumus (12.14. apakšpunkts).
No 1. aprīļa tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs vai tamlīdzīgos darbos, kas pakalpojuma saņēmējam var radīt paaugstinātu risku veselībai saistībā ar Covid-19, nodarbinātajiem tiek saglabāta prasība, nonākot ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku, ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu uzsākšanas.
MK noteikumu 191. punkts paredz, ja kontakts ar inficētu personu ir noticis, nelietojot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus, personas, kuras strādā darbos, kas pakalpojuma saņēmējam var radīt paaugstinātu risku veselībai saistībā ar Covid-19 (veselības aprūpē, sociālās aprūpes iestādēs u. tml.), septiņas dienas ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:
Pārējiem iedzīvotājiem šis drošības pasākums – mājas karantīna – vairs nav obligāts, taču, atrodoties sabiedriskās vietās un/vai turpinot veikt darba pienākumus klātienē, nedēļu pēc kontakta ar inficētu personu ir jālieto FFP2 respiratori bez vārsta un jānovēro savs veselības stāvoklis.
Taču, kā minēts publikācijas sadaļā “Darba pienākumu veikšana”, jebkurš darba devējs ir tiesīgs veikt papildu piesardzības pasākumus un noteikt pienākumu ievērot mājas karantīnu pēc nonākšanas kontaktā ar inficētu personu.
Turpmāk, ieceļojot Latvijā, nebūs jāuzrāda Covid-19 sertifikāti vai Covid-19 testi. Šī prasība turpmāk attieksies tikai uz ieceļotājiem no īpaši augsta riska valstīm, informē Satiksmes ministrija.
Augsta riska valstu sarakstu regulāri atjauno un savā mājaslapā publicē Slimību profilakses un kontroles centrs. 1. aprīlī šajā sarakstā nebija iekļauta neviena valsts.
Vienlaikus, ieceļojot no īpaši augsta riska valstīm, prasība pēc sertifikāta vai negatīva testa apliecinājuma neattiecas uz:
Jāatceras, ka drošības pasākumi dažādās valstīs atšķiras, tāpēc ceļotājiem pirms lidojuma ir jāpārliecinās par galamērķa un tranzīta lidojuma valstīs noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām, ceļošanas nosacījumus un aktuālās prasības skaidrojot ar konkrēto pasažieru pārvadātāju, piemēram, aviokompāniju.
Veselības ministrija informē, ka no 1. aprīļa Covid-19 diagnosticēšanai plašāk tiks izmantoti valsts apmaksātie profesionālie antigēnu testi. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, personai tiks izsniegts testa sertifikāts, bet pozitīva testa rezultāta gadījumā pēc 11 dienām – arī Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Valsts apmaksātie PĶR testi tiks veikti tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad ir paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanos (senioriem, pirms operācijām vai hospitalizācijas, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem). Saglabājas iespēja iedzīvotājiem veikt pašu apmaksātus PĶR testus.
Skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāsies ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālajās izglītības iestādēs.
1. aprīlī tiek atcelta ārkārtas medicīniskā situācija, kas bija izsludināta kopš iepriekšējā gada 7. oktobra. Šāds lēmums pieņemts Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē, ņemot vērā, ka nav prognozējamu draudu un aktuālu pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd medicīniskās palīdzības sniegšanā būtu resursu trūkums, informē Veselības ministrija.
Epidemioloģiskie dati liecina, ka saslimstība ar Covid-19 turpina sarukt visās iedzīvotāju vecuma grupās. Latvijā tā ir pat nedaudz zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Attiecīgi turpina samazināties arī Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, notiek pāreja uz gatavības režīmu.
