Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sociālie uzņēmumi sniedz labumu noteiktām sabiedrības grupām, kurām ir sociālas problēmas, uzlabojot to dzīves kvalitāti, nodarbinot sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, veicot citas sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes, kuras rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi.
FOTO: Freepik
Lai novērstu sociālo uzņēmumu darbībā atklātās nepilnības, likumā ir papildināta sociālā uzņēmuma definīcija un noteikti stingrāki kritēriji statusa iegūšanai un saglabāšanai.
Sociālā uzņēmuma likuma grozījumos, kas stāsies spēkā ceturtdien, 10. februārī, ir pilnveidots regulējums, lai sociālie uzņēmumi darbotos galvenajam mērķim – labvēlīgas sociālās ietekmes nodrošināšanai.
Praksē ir konstatēti gadījumi, ka pretendenti sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai formāli atbilst sociālajam uzņēmumam izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi. Izvērtējot to darbību, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis ir saistīts ar peļņas gūšanu. Piemēram, uzņēmums nodarbina sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu pārstāvjus dažas stundas mēnesī un izmaksā atalgojumu, kas ir zemāks par vidējo nozarē, nenodarbojas ar mērķa grupu darbinieku prasmju, darba apstākļu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, bet lielāko daļu peļņas un saņemtā finanšu atbalsta novirza ražošanas attīstībai un pārdošanas aktivitātēm, problēma izklāstīta grozījumu anotācijā.
Ar grozījumiem likumā sociālā uzņēmuma jēdziens ir formulēts izvērstāk un konkrētāk: “Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (kā, piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).”
Sociālajam uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi uzņēmumam, kas vēlas iegūt sociālā uzņēmuma statusu un saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, jābūt arī godprātīgam komersantam. Sociālajos uzņēmumos tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kurām ir zemākas spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses, un ir svarīgi, lai netiktu pārkāptas šo personu tiesības darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, uzsvērts grozījumu pamatojumā.
Tāpēc spēkā esošie sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji, kas atspoguļo uzņēmuma atbilstību sociālā uzņēmuma būtībai, likumā papildināti ar reputācijas prasībām, tās ietverot 5. pantā.
Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka grozījumi likumā paredz papildu jau iepriekš noteiktajiem kritērijiem, kuri atspoguļo uzņēmuma atbilstību sociālā uzņēmuma būtībai, tos papildināt ar reputācijas prasībām, kas palīdzēs preventīvi mazināt tādus riskus kā nereģistrētā nodarbinātība, darba aizsardzības prasību pārkāpšana u. c.
Turpmāk sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuriem nav nodokļu parādu (kas kopsummā pārsniedz 150 eiro), nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.
Pēc grozījumu Sociālā uzņēmuma likumā stāšanās spēkā sociālā uzņēmuma statusu piešķirs tikai tādiem uzņēmumiem, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formātā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu darba aizsardzības jomā, ja tas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi, vai iestājusies viņa nāve, vai ja tas saistīts ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un sociālā uzņēmuma darbības jomā, izņemot gadījumu, kad pārkāpums patērētāju tiesību aizsardzības vai sociālā uzņēmuma darbības jomā ir novērsts un uzņēmuma darbība ir savienojama ar sociālā uzņēmuma statusu.
Turklāt uzņēmums nevarēs pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu arī tad, ja tas pēdējā gada laikā izdarījis būtisku pārkāpumu negodīgas komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā, vai arī citu būtisku pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai, ar grozījumiem likumā iekļautās prasības raksturo LM Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Nora Isadžanjana-Ponomarjova.
Saskaņā ar likumu viena no sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai noteiktajām prasībām ir nodarbināt algotus darbiniekus. Šīs prasības mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmums darbojas (ražo preces vai sniedz pakalpojumus) un izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu. Grozījumu anotācijā to pamatojumam sniegta informācija, ka 2019. gada beigās vairāk nekā viena trešdaļa no kopējā sociālo uzņēmumu skaita nodarbināja tikai vienu darbinieku. Tāpat tikai viena piektdaļa sociālo uzņēmumu nodarbināja vairāk nekā 10 algotu darbinieku. Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju sociālajā uzņēmumā bija reģistrēts algots darbinieks, bet alga viņam netika izmaksāta, vai arī darbiniekam bija noteikts nepilns darba laiks (ļoti niecīgs nostrādāto stundu skaits mēnesī).
Lai novērstu nodarbinātības kritērija (tikai) formālu izpildi, likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.). Konkrētas prasības algoto darbinieku nodarbināšanai tiks definētas Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumos Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”.
Lai nodrošinātu sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, kas palīdzēs panākt vēl lielāku sociālo ietekmi, arī sabiedriskā labuma organizācijai būs tiesības dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3. pantā noteiktajam sabiedriskā labuma organizācija drīkst izlietot savus ienākumus tikai tādām darbībām, kurām nav komerciāla rakstura. Turpretī minētā likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbībai. No minētās tiesību normas izriet, ka sabiedriskā labuma organizācijas nedrīkst ieguldīt nekāda veida komercdarbībā, tai skaitā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kura plāno kļūt par sociālo uzņēmumu, pamatkapitālā.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3. pantu sabiedriskā labuma organizācija ir biedrība vai nodibinājums, savukārt saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likuma 2. pantā noteikto sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, proti, komercsabiedrība.
Taču, ņemot vērā to, ka daudzas sabiedriskā labuma organizācijas pēc savas būtības ir līdzīgas sociālajiem uzņēmumiem, būtu pozitīvi vērtējama sabiedriskā labuma organizācijas pārveidošana par sociālo uzņēmumu, bet spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz biedrības vai nodibinājuma juridiskās formas maiņu uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu biedrību un nodibinājumu var reorganizēt tikai apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, kas nozīmē, ka biedrības un nodibinājuma pārveidošana, t. sk. uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nav paredzēta (Biedrību un nodibinājumu likuma 73. pants un 109. pants).
Lai sabiedriskā labuma organizācijām nodrošinātu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, kas palīdzēs panākt vēl lielāku sociālo ietekmi, grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā paredz papildināt Sociālā uzņēmuma likuma 8. pantu ar 4.1 daļu. Saskaņā ar to sabiedriskā labuma organizācijai būs tiesības dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešos mēnešos no dibināšanas brīža iegūs sociālā uzņēmuma statusu.
LM eksperte N. Isadžanjana-Ponomarjova uzsver, ka minētais grozījums paredz izņēmumu no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma regulējuma, kuram ir obligāts un imperatīvs raksturs, līdz ar to, lai neradītu tiesību normu kolīziju, būs attiecīgi grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā par sabiedriskā labuma organizācijām noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Uz vaicāto, kā tiks īstenota šādu ieguldījumu uzraudzība, LM pārstāve norāda, ka sabiedriskā labuma organizācijas, kuras ir biedrība vai nodibinājums, juridiskā forma nemainīsies, taču tai būs tiesības ieguldīt savus līdzekļus SIA dibināšanā, ievērojot normatīvajā regulējumā noteiktos nosacījumus. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības uzraudzību, kā arī atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas statusam regulē Sabiedriskā labuma organizāciju likums, turpretī atbilstību minētajam statusam vērtē VID. Savukārt SIA atbilstību sociālā uzņēmuma statusam vērtēs Labklājības ministrija, un atbilstības kritēriji, uzraudzība, darbības nosacījumi un ierobežojumi būs identiski kā jebkuram citam sociālajam uzņēmumam, neatkarīgi no tā, kurš ir uzņēmumu dibinājis.
Sociālā uzņēmuma likums ir spēkā kopš 2018. gada 1. aprīļa. Šādai saimnieciskai darbībai tiek sniegts atbalsts (tas paredzēts likumā), un tās mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību.
