SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. decembrī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
5
5

Būs jauns Elektronisko sakaru likums. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Saeima sāk skatīt jaunu Elektronisko sakaru likuma projektu, ar kuru tiks pārņemtas Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas. Plašāk >>
  • Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārsta. Plašāk >>
  • Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm. Plašāk >>
  • Sāk skatīt Valsts prezidenta iniciētos grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, kas paredz ieviest valsts ministra posteni. Plašāk >>
  • Visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu atliek līdz 2023. gadam. Plašāk >>
  • Precizēs ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību, ja bērns atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Plašāk >>
  • Galīgajam lasījumam atbalstīti grozījumi, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. Plašāk >>

Jauns Elektronisko sakaru likuma projekts

Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja jauna Elektronisko sakaru likuma projektu, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.

“Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Eiropas Elektronisko sakaru kodekss nosaka vienotu normatīvo regulējumu elektronisko sakaru nozarei Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp nosacījumus komersantu darbībai, patērētāju un pakalpojumu sniedzēju savstarpējām attiecībām, universālā pakalpojuma sniegšanai un ierobežoto resursu pārvaldībai. Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstīm ir jānodrošina kvalitatīvi un publiski pieejami elektroniskie pakalpojumi, kurus iedzīvotāji, vērtējot izmaksas, var atļauties. Tāpat Kodekss paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina elektronisko sakaru pieejamība arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ārkārtas saziņai,” skaidro Satiksmes ministrija.

Pārņemot Kodeksa normas, ir nepieciešams būtiski mainīt spēkā esošo Elektronisko sakaru likumu, tādēļ ir izstrādāts jauna likuma projekts.

Tā mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā. Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.

Likumprojekts paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību.

Šobrīd spēkā esošajā likumā tas nav skaidri noteikts. Piemēram, jaunajā likumprojektā mobilo sakaru operatoram iekļauts pienākums saviem galalietotājiem iespējami ātrāk nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un rīcību šādā situācijā. Sakaru pārrāvumu gadījumā prioritāri būs jānodrošina sakaru, tostarp interneta piekļuves, atjaunošana ārkārtas palīdzības dienestiem. Tāpat mobilo sakaru operatoram būs jāinformē galalietotājs arī gadījumā, ja viņš atrodas citā valstī, ja Ārlietu ministrija būs sagatavojusi attiecīgu paziņojumu.

Ar jaunu likumu iecerēts noteikt, ka līdz 2023. gada 21. decembrim būs jāizveido Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.

Mājdzīvniekus varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstītie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredz likuma grozījumi. Tāpat grozījumi paredz pašvaldībai tiesības izdot administratīvos aktus par suņa apzīmēšanu un reģistrāciju.

Patlaban mājdzīvnieku var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā, izmantojot portālu www.latvija.lv vai centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Tā kā dzīvnieka īpašnieks var izvēlēties, kā reģistrēt savu dzīvnieku, tad nereti dzīvnieks tā arī netiek piereģistrēts, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumā noteiktos gadījumos bērnus varēs nodot adopcijai ārvalstī

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Plānotās izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Iecerēts izveidot valsts ministra amata posteni

Deputāti plenārsēdē izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kurus iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits. Tie paredz likumu papildināt ar valsts ministra posteni. Valsts ministri paredzēti kā politiski atbildīgas amatpersonas jomās, kurās nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Tos ieceltu uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Iesniedzot likumprojektu, Valsts prezidents vienlaikus arī rosina paplašināt parlamentāro sekretāru lomu valdības darbā un sadarbībā ar parlamentu.

Plašāk par tēmu:

2022. gadā veselības pakalpojumi būs pieejami kā līdz šim

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2023. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav pievienojušās sociālās apdrošināšanas sistēmai vai nepieder likumā minētajām īpaši aizsargājamām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.

Tāpat Ministru kabinetam plānots pagarināt uzdevuma termiņu (līdz 2022. gada 1. oktobrim) iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Precizēs ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību, ja bērns atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā.

Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta.

Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti.

Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, kuriem atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Atbalsta valstspilsētu apvienošanu ar blakus novadiem

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Daugavpilij paredzēts pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu.

Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiktu veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jauno novadu izveide paredzēta līdz pašvaldību vēlēšanām 2029.gadā.

Ierosinātās likuma izmaiņas arī paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība paredzēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.

Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam līdz 2023 .gada 1. janvārim paredzēts uzdot izstrādāt likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai, kā arī Saeimā iesniegt priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU