SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 16 minūtes
2
2

E-identifikācijas rīki arī privātu pakalpojumu saņemšanai. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem, atbalstītajiem un galīgajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem.

īsumā
  • Paplašinās Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma tvērumu, to attiecinot arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem. Plašāk >>
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai skatīšanai nodots jauns Trauksmes celšanas likuma projekts. Plašāk >>
  • Ieviesīs informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Plašāk >>
  • Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību pašnodarbinātām personām. Plašāk >>
  • Pirmajā lasījumā atbalstīti steidzamības kārtā virzītie grozījumi Pasta likumā, ar kuriem plānots noteikt jaunu valsts atbalsta modeli abonētās preses piegādes nodrošināšanai. Plašāk >>
  • Iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm. Plašāk >>
  • Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi. Plašāk >>
  • Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. Plašāk >>

Plašāks e-pakalpojumu klāsts

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Izmaiņu mērķis ir noteikt nacionālā elektroniskās identifikācijas līdzekļa jēdzienu un tā izmantošanas prioritāti gan publiskajā, gan privātajā sektorā sniegtajos elektroniskajos pakalpojumos.

Līdz ar grozījumiem iecerēts paplašināt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma tvērumu, to attiecinot arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai, līdzvērtīgi klātienes personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai, sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli.

Tādējādi paredzēts, ka izmaiņas attieksies uz privātajā sektorā sniegto pakalpojumu saņemšanu, jo patlaban likums galvenokārt regulē e-identifikāciju valsts pakalpojumu saņemšanai.

Būs jauns Trauksmes celšanas likums

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai skatīšanai nodots jauns Trauksmes celšanas likuma projekts. Jauns likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem.

Pārņemot direktīvu, tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kuros trauksmi iespējams celt publiski. Likumprojekts paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un tiek stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā. Tiek atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

Veiks informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm par pārkāpumiem autoceļu nodevas samaksā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, kas paredz noteikt informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. 

Pārrobežu informācijas apmaiņu plānots veikt, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram piemēro administratīvo sodu, noteikts likumprojektā. Informācijas apmaiņa plānota tikai ar citu valstu kontaktpunktiem. 

Likumprojekts paredz, ka Latvijā valsts kontaktpunkta funkcijas datu apmaiņai veiks Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošinās informāciju no transportlīdzekļu reģistra. 

Pašnodarbinātajiem saglabās līdzšinējo apdrošināšanas kārtību

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. 

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tagadējā pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas kārtība ir spēkā līdz šī gada beigām. Likumprojekts paredz no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim:

  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, no faktiskā ienākuma maksā 10% pensiju apdrošināšanai;
  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
  • pašnodarbinātie iesniedz ienākumu prognozi Valsts ieņēmumu dienestam (VID), t. i., ienākumu prognozi par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim, par III ceturksni līdz 17. jūlijam un par IV ceturksni līdz 17. oktobrim vai līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu, un gadījumos, kad pašnodarbināta persona vienlaikus ir bijusi arī darba ņēmējs, – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (ienākumu prognozes iesniegšanas datumi noteikti identiski kā pašnodarbinātā ziņojuma un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ziņojuma iesniegšanas datumi);
  • pašnodarbinātajiem, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kuru ienākumi (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības;
  • VSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) pašnodarbinātajiem aprēķina minimālās obligātās iemaksas un informē VID, pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam;
  • VSAA līdz 20. martam pašnodarbinātajiem aprēķina minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu un informē VID, pašnodarbinātajiem ir pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, vienu reizi gadā būs jāveic 10% iemaksa pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma. Ja pašnodarbinātais, kurš gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, vienlaikus būs darba ņēmējs ar darba samaksu, kas ir mazāka par minimālo darba algu, tad darba devējam būs jāpiemaksā iztrūkstošā minimālo obligāto iemaksu starpība no saviem līdzekļiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie jāskata Saeimas sēdē trijos lasījumos.

Plašāk par tēmu:

Atbalsta jaunu izmaksu kompensēšanas modeli abonētās preses iegādei

Saeima atzina par steidzamiem un pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”, ar kuriem plānots noteikt jaunu valsts atbalsta modeli abonētās preses piegādes nodrošināšanai.

Likumprojekts paredz noteikt regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu apmaksu piemērošanai no 2022. gada 1. janvāra un mainīt spēkā esošo universālā pasta pakalpojuma tīro izmaksu kompensācijas mehānismu.

Likumprojekta autori rosina likumu papildināt ar jaunu pantu (35.1 pantu) par abonēto preses izdevumu pakalpojumu piegādes apmaksu, nosakot, ka tā tiek sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat paredzēts piemērot papildu atbalstu preses izdevējiem, nosakot, ka var piemērot atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.

Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimai otrajā - galīgajā - lasījumā.

Plašāk par tēmu:

Rehabilitācija karavīriem un zemessargiem ar ģimenēm

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgūšana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienu, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Līdz šim šo desmit dienu laikā karavīram nebija iespējas būt kopā ar savu ģimeni.

Zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru biroja izveide

Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu. 

Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam plānots noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, teikts likumprojekta anotācijā. 

Likumprojekts paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. 

Plānots, ka zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītajām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.

Likumprojekts paredz, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā plānots iekļaut noteikumus attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.

Savukārt ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Tāpat plānoti arī noteikumi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju likvidāciju.

Šobrīd atbilstošajos likumos nav skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērināta tiesu izpildītāja biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāv atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.

Vienlaikus komisija atbalstīja arī grozījumus, ar kuriem iecerēts atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu, kā arī pilnveidot amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtību un stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības izpildes procesā.

Atbalsta ieceri valstspilsētas apvienot ar blakus esošajiem novadiem

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. Deputāti nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Grozījumi paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu.

Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs un tas atbilstu administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiktu veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jauno novadu izveide būtu paredzēta līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.

Ierosinātās likuma izmaiņas arī paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība paredzēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.

Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie trijos lasījumos jāpieņem Saeimai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU