Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Lita Krone, LETA
10. jūlijā stājas spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusu. Tie paredz kārtību, kā tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi komerciālajos reisos maršrutos, kas reģionālo pārvadājumu segmentā tiek atvērti brīvai konkurencei. Plānots, ka laika posmā līdz nākamā gada 1. janvārim tiks ieviesti astoņi komerciālo maršrutu savienojumi, kas ir paralēli vilcienam. Pirmie reisi maršrutā Rīga–Daugavpils sāks kursēt jau no 1. septembra.
“Atverot reģionālo pārvadājumu segmentu brīvai konkurencei noteiktos maršrutos, tuvināmies citu Eiropas Savienību valstu, arī savu kaimiņu, Igaunijas un Somijas, praksei starppilsētu pārvadājumos nodrošināt brīvu konkurenci starp pārvadātājiem un tos nesubsidēt no valsts budžeta. Ceru, ka Covid-19 pandēmija ies mazumā un pārvadātāji būs ieinteresēti šo valsts radīto iespēju izmantot,” pēc noteikumu pieņemšanas izteicās satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Komerciālo maršrutu ieviešana ir noteikta “Sabiedriskā transporta koncepcijā 2021.–2030. gadam”, kuras galvenais mērķis ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātajiem automobiļiem uz konkurētspējīgu, integrētu un ērtu sabiedrisko transportu un kuru 2019. gadā valdība pieņēma konceptuālajā ziņojumā.
Sabiedriskā transporta koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls ir dzelzceļš, bet autobusi papildina vilcienu pārvadājumus.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 486 “Noteikumi par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusu” izstrādāti, lai ieviestu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.1 panta sestajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz komerciālo maršrutu (reisu) izpildes nosacījumiem, izmantojamo transportlīdzekļu vecumu un aprīkojumu, prasības biļešu tirdzniecībai un maršruta atļaujas saņemšanai iesniedzamā pieteikuma formu un tajā sniedzamās informācijas apjomu.
Noteikumu projekta regulējums ir attiecināms uz iekšzemes reģionālās nozīmes maršrutiem un neattiecas uz starptautisko reisu pārvadājumu pakalpojumu izpildi.
Komerciālie maršruti tiks ieviesti savienojumos, kas ir paralēli vilcienam. Sākotnēji plānots, ka tie varētu būt astoņi maršruti.
Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone zina teikt, ka sākotnēji, no 2021. gada 1. septembra, pārvadājumus uz komerciāliem principiem paredzēts ieviest maršrutā Rīga–Daugavpils. No 2021. gada 1. oktobra tos plānots ieviest maršrutā Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine un Rīga–Salaspils, bet no 2022. gada 1. janvāra – maršrutā Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre un Rīga–Sigulda.
ATD tīmekļvietnē www.atd.lv būs publicēti komerciālo maršrutu kustības saraksti. Plānots, ka maršrutu galapunkti atradīsies turpat, kur šobrīd ir galapunkti valsts dotētajiem reģionālajiem maršrutiem.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka potenciāli komerciālie/valsts nedotētie maršruti varētu tikt veidoti arī Rīgas savienojumos ar Rēzekni, Liepāju, Ventspili un Bausku.
Pārvadātājs, Sabiedriskā transporta padome, plānošanas reģions vai jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt priekšlikumus jauna komerciālā maršruta un/vai reisa atklāšanai vai pašreizējā komerciālā maršruta un/vai reisa grozīšanai.
ATD ir veikusi pārvadātāju aptauju, lai noskaidrotu, vai ar plānoto normatīvo regulējumu, vienlaikus pastāvot ierobežojumiem autobusu ietilpībai, pārvadātāji būs ieinteresēti sniegt pakalpojumus komerciālajos maršrutos Latvijas teritorijā. Izvērtējot aptaujas rezultātus, secināts, ka interese ir tiešām liela, tomēr gatavību uzsākt pakalpojumu nodrošināšanu jau tuvāko mēnešu laikā izrādīja daži uzņēmumi. Vislielākā interese pārvadātājiem šobrīd ir par maršrutu Rīga–Daugavpils, tādēļ tajā pārvadājumus uz komerciāliem principiem paredzēts ieviest vispirms, atklāj ATD.
Biedrības “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks norāda uz risku: ir jārēķinās ar situāciju, ka komercmaršrutos sniegt pakalpojumus nepiesakās neviens komersants. Tas nozīmētu, ka iedzīvotāji var palikt bez sabiedriskā transporta pakalpojuma zināmā daļā reģionālās nozīmes maršrutu. “Tādā gadījumā pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem pavisam noteikti samazināsies, kas nebūt nav nozares mērķis, kuru vajadzētu piepildīt” saka I. Ošenieks.
Savukārt ATD jau rēķinās ar šādu situāciju. “Ja kādā maršrutā un/vai reisā pārvadātājam nebūs intereses nodrošināt pasažieru pārvadājumus, bet iedzīvotājiem būs nepieciešamība nokļūt darbavietā vispārpieņemtajā darba laikā, tad ATD vērtēs iespēju konkrēto maršrutu un/vai reisu iekļaut dotētajā maršrutu segmentā,” saka Z. Plone.
Komerciālajos maršrutos visi ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu saistītie izdevumi un zaudējumi būs pārvadātāja pašrisks, un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti.
Pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu, lojalitātes programmas, atlaides un citus speciālos piedāvājumus.
Vienlaikus tiek paredzēts, ka autobusos pasažieriem ir jābūt iespējai iegādāties biļeti (samaksāt par braucienu), izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.
Biedrības “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” prezidents I. Ošenieks uzskata, ka pakalpojumiem, kas tiks nodrošināti pēc komercprincipiem, cenai būtu jāpalielinās. Viņš neprognozē, cik lielam jābūt šim palielinājumam, jo nav zināms, kāds būs pieprasījums pēc šiem pārvadājumiem.
Turklāt, kā uzsver I. Ošenieks, joprojām ir dažas neskaidrības par pakalpojuma sniegšanu, piemēram, vai varēs pakalpojumu sniegt ar 100% autobusu ietilpību vai Covid-19 pandēmijas dēļ joprojām būs spēkā pasažieru skaita ierobežojumi. Svarīgi arī, vai tiks segta brauciena cena personām ar I vai II invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā to nosaka Invaliditātes likuma 12. pants.
Savukārt ATD vērtē, ka komerciālajos maršrutos biļetes cenu noregulēs pieprasījums pēc pārvadājumu pakalpojumiem un potenciālā konkurence. Līdz ar to nav paredzams straujš cenas pieaugums.
Piemēram, salīdzinot biļešu cenas Igaunijas komerciālajā maršrutā Tallina–Narva, kas transportlīdzekļu aprīkojuma, maršruta garuma un reisa izpildes ilguma ziņā ir līdzvērtīgs maršrutam Rīga–Daugavpils (maršruta Tallina–Narva garums ir 210 km, izpildes ilgums – 3,25 h), ATD secinājusi, ka nav būtiskas atšķirības. Maršrutā Tallina–Narva pasažieru pārvadājumus nodrošina trīs dažādi pārvadātāji, un tas tiek sniegts bez valsts budžeta dotācijas, biļetes cena svārstās no astoņiem līdz 10 eiro, bet maršrutā Rīga–Daugavpils, kas šobrīd ir valsts dotēts maršruts, bet tas ir pirmais, kurā plānots ieviest komercpārvadājumus, biļetes cena ir deviņi eiro.
Tiesības apkalpot komerciālo maršrutu ATD varēs piešķirt ikvienam pārvadātājam, kas spēj izpildīt noteiktās minimālās pakalpojumu sniegšanas prasības, piemēram, nodrošināt norādīto transportlīdzekļa vecumu un aprīkojumu, bezskaidras naudas norēķinus transportlīdzeklī, informēšanu par pieturām vizuālā un audio formātā.
Vienlaikus noteikumi neierobežo pārvadātāju autobusus aprīkot ar papildu bonusiem, piemēram, Wi-Fi, labierīcībām un videonovērošanu, vai reisu veikt ar jaunāku transportlīdzekli.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.1 panta otro daļu pārvadātāji iegūs tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem uz komerciāliem principiem uz trīs gadiem, kas ir maršruta derīguma termiņš. Maršruta atļauju skaits vienam pārvadātajam nav ierobežots, norādīts likumprojekta anotācijā.
