SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
12. martā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
2
2

Atviegloti nosacījumi uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē

Stājas spēkā 09.03.2021.

Izmaiņas likumā pavērs iespēju plašākam personu lokam izvēlēties profesionālo dienestu armijā vai iestāties zemessardzē.

FOTO: Zane Bitere, LETA

9. martā stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas atvieglo personu uzņemšanas nosacījumus militārajā dienestā un zemessardzē. Turpmāk aizsardzības ministra izveidota komisija noteiktos gadījumos varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā un zemessardzē par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītu Latvijas pilsoni, kurš notiesāts, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

īsumā
  • Atcelts absolūtais aizliegums pildīt militāro dienestu personām, kas ir sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pakļaujot tās individuālajam izvērtējumam.
  • Absolūtais aizliegums tikt pieņemtam profesionālajā dienestā tiks saglabāts attiecībā uz personām, kuras ir sodītas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai kuras ir notiesātas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda.
  • Līdzīgas izmaiņas stājušās spēkā arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.

Atbilstoši Militārā dienesta likumam militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē (NBS). Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (turpmāk tekstā – Zemessardzes likums) noteikts, ka zemessardze ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Ko līdz šim noteica Militārā dienesta likums

Līdz Militārā dienesta likuma grozījumi stājās spēkā, šis likums paredzēja, ka militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoņus jeb personas, kuras:

  • izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu (sakrīt ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešās daļas 3. punktu);
  • izpaudušas valsts noslēpumu aiz neuzmanības (sakrīt ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešās daļas 3. punktu);
  • nonāvējušas aiz neuzmanības;
  • nodarījušas miesas bojājumu aiz neuzmanības;
  • iznīcinājušas vai sabojājušas militārā dienesta mantu aiz neuzmanības;
  • par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesātas, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret tām izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Kādēļ bija nepieciešamas izmaiņas

Kā norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā, likumā bija nepieciešams veikt izmaiņas, lai tiktu atcelts absolūtais aizliegums pildīt militāro dienestu personām, kas ir sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pakļaujot tās individuālajam izvērtējumam atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, kā arī novērstu praksē konstatētās problēmas. Veikto Zemessardzes likuma grozījumu anotācijā sniegtais pamatojums ir identisks, tikvien papildus minot, ka izmaiņas nepieciešamas, lai likumā noteiktais tiktu salāgots ar Militārā dienesta likumā veiktajiem grozījumiem.

Kā iepriekš norādījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, līdzšinējās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedza tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam, tādēļ bija nepieciešams lemt par to samērību. “Mūsu interesēs ir tas, lai vairāk cilvēku varētu dienēt,” tā J. Rancāns.

Tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un nodarbošanos

Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 106. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Minētā Satversmes 106. panta pirmais teikums paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā pildīt valsts dienestu.

“Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un nodarbošanos, kas nozīmē, pirmkārt, visām personām vienlīdzīgu pieeju darba tirgum un, otrkārt, to, ka valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus,” norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā. Tāpat tajā teikts, ka amata ierobežojumi personām, kuras pilda valstij nozīmīgas funkcijas, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem u. c., var būt stingrāki nekā citās jomās (tostarp arī kritēriji, kas saistīti ar amata pretendenta personību).

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka arī 2017. gada 24. novembra spriedumā lietā Nr. 2017-07-01 “Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam” absolūts aizliegums personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 106. pantam un par spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūnija.

Kas ir absolūts aizliegums

“2017. gadā Satversmes tiesa atzina, ka absolūts aizliegums uzskatāms par vispārēju beztermiņa liegumu, vēlāk papildinot savu judikatūru ar atziņu, ka šāds aizliegums ne vien ir noteikts uz mūžu, bet arī attiecas uz ikvienu noteiktas grupas personu bez jebkādiem izņēmumiem.”1 Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra spriedumam lietā Nr. 2019-01-01, “lai konstatētu, ka tiesību normā ietvertais aizliegums ir absolūts, jāvērtē, pirmkārt, vai tas attiecas uz visām noteiktas grupas personām, proti, vai tas paredz individuālu katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, tā pieļaujot izņēmumus, un, otrkārt, vai tas ir noteikts uz zināmu laiku vai uz mūžu”.

Kā norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā, tiesību normās paredzētie ierobežojumi, saskaņā ar kuriem personai bija liegts strādāt sev vēlamā profesijā un iegūt attiecīgo amatu agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma (visbiežāk tīša, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) dēļ, uzskatāmi par absolūtiem aizliegumiem.

Kas turpmāk varēs dienēt militārajā dienestā

Gadījumi, kad Latvijas pilsoni militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt, noteikti aktuālās Militārā dienesta likuma redakcijas 16. panta otrajā daļā. Vienlaikus ar Militārā dienesta likuma grozījumiem minētais pants ir papildinājuts ar 2.2 un 2.3 daļu, paredzot, ka:

  • aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai kas par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, pieņemšanu militārajā dienestā, ja viņš nav izdarījis tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā 5 gadi;
  • Ministru kabinets (MK) nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtē jautājumu par iepriekšminētās atļaujas sniegšanu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu"  stājas spēkā 13. martā).

Grozījumu anotācijā īsumā skaidrots, ka turpmāk aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības sodītu Latvijas pilsoni:

  • kurš par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda;
  • pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Proti, absolūts aizliegums tikt pieņemtam profesionālajā dienestā tiks saglabāts tikai attiecībā uz personām, kuras:

  • ir sodītas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
  • ir notiesātas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda.

Nevarēs iesaukt, ja neatbilst nacionālās drošības interesēm

Militārā dienesta likums turpmāk noteic, ka militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt arī Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) atzinumu. 

Kā skaidrots anotācijā, pozitīvs MIDD atzinums negarantēs iespēju nākotnē saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, jo šo atļauju saņemšanai tiek veiktas likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās pārbaudes.

Līdzīgas izmaiņas Zemessardzes likumā

Līdzīgas izmaiņas 2021. gada 9. martā stājušās spēkā arī Zemessardzes likumā. Kā norādīts Zemessardzes likuma grozījumu anotācijā, izmaiņas paredz, ka turpmāk pretendenti tiks pakļauti individuālam vērtējumam aizsardzības ministra izveidotā komisijā, kas MK noteiktajā kārtībā varēs atļaut personas uzņemšanu zemessardzē, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksta vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi.

Sīkāk ar veiktajām izmaiņām var iepazīties šeit.

1 Katajeva V. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana kā absolūts aizliegums pieņemšanai militārajā dienestā. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/JUZK-78-2020/juzk.78.52-Katajeva.pdf (aplūkots 08.03.2021.).

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU