Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izmaiņas likumā pavērs iespēju plašākam personu lokam izvēlēties profesionālo dienestu armijā vai iestāties zemessardzē.
FOTO: Zane Bitere, LETA
9. martā stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas atvieglo personu uzņemšanas nosacījumus militārajā dienestā un zemessardzē. Turpmāk aizsardzības ministra izveidota komisija noteiktos gadījumos varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā un zemessardzē par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītu Latvijas pilsoni, kurš notiesāts, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Atbilstoši Militārā dienesta likumam militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē (NBS). Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (turpmāk tekstā – Zemessardzes likums) noteikts, ka zemessardze ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.
Līdz Militārā dienesta likuma grozījumi stājās spēkā, šis likums paredzēja, ka militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoņus jeb personas, kuras:
Kā norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā, likumā bija nepieciešams veikt izmaiņas, lai tiktu atcelts absolūtais aizliegums pildīt militāro dienestu personām, kas ir sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pakļaujot tās individuālajam izvērtējumam atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, kā arī novērstu praksē konstatētās problēmas. Veikto Zemessardzes likuma grozījumu anotācijā sniegtais pamatojums ir identisks, tikvien papildus minot, ka izmaiņas nepieciešamas, lai likumā noteiktais tiktu salāgots ar Militārā dienesta likumā veiktajiem grozījumiem.
Kā iepriekš norādījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, līdzšinējās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedza tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam, tādēļ bija nepieciešams lemt par to samērību. “Mūsu interesēs ir tas, lai vairāk cilvēku varētu dienēt,” tā J. Rancāns.
Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 106. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Minētā Satversmes 106. panta pirmais teikums paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā pildīt valsts dienestu.
“Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un nodarbošanos, kas nozīmē, pirmkārt, visām personām vienlīdzīgu pieeju darba tirgum un, otrkārt, to, ka valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus,” norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā. Tāpat tajā teikts, ka amata ierobežojumi personām, kuras pilda valstij nozīmīgas funkcijas, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem u. c., var būt stingrāki nekā citās jomās (tostarp arī kritēriji, kas saistīti ar amata pretendenta personību).
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka arī 2017. gada 24. novembra spriedumā lietā Nr. 2017-07-01 “Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam” absolūts aizliegums personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 106. pantam un par spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūnija.
“2017. gadā Satversmes tiesa atzina, ka absolūts aizliegums uzskatāms par vispārēju beztermiņa liegumu, vēlāk papildinot savu judikatūru ar atziņu, ka šāds aizliegums ne vien ir noteikts uz mūžu, bet arī attiecas uz ikvienu noteiktas grupas personu bez jebkādiem izņēmumiem.”1 Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra spriedumam lietā Nr. 2019-01-01, “lai konstatētu, ka tiesību normā ietvertais aizliegums ir absolūts, jāvērtē, pirmkārt, vai tas attiecas uz visām noteiktas grupas personām, proti, vai tas paredz individuālu katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, tā pieļaujot izņēmumus, un, otrkārt, vai tas ir noteikts uz zināmu laiku vai uz mūžu”.
Kā norādīts Militārā dienesta likuma grozījumu anotācijā, tiesību normās paredzētie ierobežojumi, saskaņā ar kuriem personai bija liegts strādāt sev vēlamā profesijā un iegūt attiecīgo amatu agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma (visbiežāk tīša, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) dēļ, uzskatāmi par absolūtiem aizliegumiem.
Gadījumi, kad Latvijas pilsoni militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt, noteikti aktuālās Militārā dienesta likuma redakcijas 16. panta otrajā daļā. Vienlaikus ar Militārā dienesta likuma grozījumiem minētais pants ir papildinājuts ar 2.2 un 2.3 daļu, paredzot, ka:
Grozījumu anotācijā īsumā skaidrots, ka turpmāk aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības sodītu Latvijas pilsoni:
Proti, absolūts aizliegums tikt pieņemtam profesionālajā dienestā tiks saglabāts tikai attiecībā uz personām, kuras:
Militārā dienesta likums turpmāk noteic, ka militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt arī Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) atzinumu.
Kā skaidrots anotācijā, pozitīvs MIDD atzinums negarantēs iespēju nākotnē saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, jo šo atļauju saņemšanai tiek veiktas likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās pārbaudes.
Līdzīgas izmaiņas 2021. gada 9. martā stājušās spēkā arī Zemessardzes likumā. Kā norādīts Zemessardzes likuma grozījumu anotācijā, izmaiņas paredz, ka turpmāk pretendenti tiks pakļauti individuālam vērtējumam aizsardzības ministra izveidotā komisijā, kas MK noteiktajā kārtībā varēs atļaut personas uzņemšanu zemessardzē, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksta vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi.
Sīkāk ar veiktajām izmaiņām var iepazīties šeit.
1 Katajeva V. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana kā absolūts aizliegums pieņemšanai militārajā dienestā. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/JUZK-78-2020/juzk.78.52-Katajeva.pdf (aplūkots 08.03.2021.).
