Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Populāru preču zīmju viltojumi no oriģināliem atšķiras ne vien ar zemu cenu, bet arī ar zemu kvalitāti.
LV portāla infografikas fragments
Dažādi zīmoli un preču zīmes ir kļuvušas par teju neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kas nereti ietekmē mūsu ikdienas izvēli preču un pakalpojumu iegādē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc īpaši populārās preču zīmes tiek arī viltotas. Šajā skaidrojumā par to, kas ir preču zīme un kā to pasargāt no ļaunprātīgas izmantošanas savtīgos nolūkos.
“Viltoto preču izplatība Latvijā turpina pieaugt, par ko liecina sadarbības iestāžu apkopotā informācija. Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai,” šā gada oktobrī atklātās kampaņas “Viltotā realitāte…joprojām realitāte” ietvaros atzina Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.
Patentu valdes vadītājs uzsvēra, ka īpaši aktuāla problēma kļūst brīžos, kad iedzīvotāju ieņēmumi nav tik stabili un paredzami, tāpēc oriģinālajām precēm tiek meklēti lētāki aizvietotāji, nedomājot par to, kādas sekas var būt. “Pērkot nezināmas izcelsmes atdarinājumus, tostarp medikamentus vai kosmētiku, var rasties gan dažādas alerģiskas reakcijas, gan arī apdraudējumi veselībai, tāpēc katru reizi, izvēloties lētāku alternatīvu, iesakām apdomāt to, kā tas var ietekmēt turpmāko dzīves kvalitāti,” aicina S. Laganovskis.
Preču zīme ir intelektuālā īpašuma sastāvdaļa. Lai to pasargātu no izmantošanas savtīgos komerciālos nolūkos, pastāv iespēja to reģistrēt. Reģistrētās preču zīmes atšķirībā no nereģistrētajām tiek aizsargātas ar likumu.
Lai veicinātu Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbības attīstību un īpaši godinātu tos Latvijas uzņēmējus, kuri ir reģistrējuši preču zīmes un to aizsardzības sistēmā redz priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā, Patentu valde, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Dizaineru savienība kopš 2013. gada ir izveidojušas apbalvojumu "Gada preču zīme". Apbalvojums tiek piešķirts divās nominācijās: “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”.
Darbības ar preču zīmēm regulē Preču zīmju likums. Tā ietvaros ar preču zīmi saprot “apzīmējumu, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem”. Preču zīmei ir jāpiemīt atšķirtspējai – tādu īpašību kopumam, kas ļautu atšķirt ar šo preču zīmi marķētas preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme. Piemēram, dažādi saldējumi, konfektes, automašīnas, elektropreces utt. Bieži vien mēs atpazīstam kādu produktu no citiem līdzīgiem ar dažādiem to identificējošiem elementiem, piemēram, pēc preces marķējuma – iepakojuma.
Preču zīme var būt:
Dažādus preču zīmju veidu piemērus var apskatīt ES Intelektuālā īpašuma vietnē.
Preču zīmes īpašniekam saskaņā ar Preču zīmju likuma 21. pantu ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu – aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par preču zīmes reģistrāciju.
Preču un pakalpojumu starptautiskas klasifikācijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 50. gados. Nicā 1957. gadā 15. jūnijā tika pieņemts Nicas nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Pasaulē to pazīst kā Nicas klasifikāciju.
Par preču zīmju tiesību aizsardzību un reģistrāciju atbildīgā institūcija ir Patentu valde.
Katru mēnesi Patentu valde savā elektroniskajā izdevumā “Izgudrojumi, preču zīmes un Dizainparaugi” publicē jauno reģistrēto preču zīmju sarakstu. Latvijas mērogā reģistrēta preču zīme nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi tikai Latvijas teritorijā.
Persona (fiziska vai juridiska), kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
Pirms pieteikuma iesniegšanas preču zīmes reģistrācijai ir jāpārliecinās, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā aizsargāta preču zīmju datubāzēs.
Reģistrācijas pieteikums ir iesniedzams latviešu valodā. Dokumentus svešvalodās drīkst iesniegt, ja tiem pievienots noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums latviešu valodā. Latviešu valodā notiek preču zīmes reģistrācijas procedūras lietvedība un sarakste. Reģistrācijas pieteikuma sagatavošana parasti aizņem zināmu laiku, jo prasa spēju pārvaldīt Nicas klasifikāciju, kas pielāgojama reģistrējamajai precei vai pakalpojumam. Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko apmācības par preču zīmju reģistrācijas kārtību. Tāpat pieteikuma sagatavošanai var izmantot specializētu juristu palīdzību.
Piesakot preču zīmi reģistrācijai, ir jāsamaksā reģistrācijas pieteikuma maksa, jo par reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata datumu, kas ir saņemta reģistrācijas pieteikuma maksa. MK noteikumos Nr. 723 “Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādis” ir norādītas izmaksas par preču zīmes reģistrāciju, grozījumiem, precizējumiem un labojumiem. Lai Latvijā reģistrētu preču zīmi, ir jārēķinās ar vairākiem simtiem eiro.
Preču zīmju likuma 45. pantā ir paredzēts: “Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus no reģistrācijas pieteikuma datuma, ja tā netiek pirms šā termiņa izslēgta no Reģistra sakarā ar preču zīmes īpašnieka atteikšanos no reģistrācijas, atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.
Reģistrāciju var atjaunot (preču zīmi pārreģistrēt) ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu.”
No preču zīmes var arī atteikties pirms reģistrācijas perioda beigām, par to paziņojot Patentu valdei.
Saistībā ar preču zīmju līdzību vai nelikumīgu izmantošanu ir attīstīta tiesu prakse. Lūk, daži piemēri:
Eiropas Savienības preču zīme (ESPZ) piešķir tās īpašniekiem ekskluzīvas tiesības visās Eiropas Savienības pašreizējās un nākotnes dalībvalstīs, veicot vienreizēju reģistrāciju tiešsaistē. Tā ir derīga 10 gadus, un to var neierobežoti atjaunot katru reizi uz 10 gadiem.
Eiropas Savienības preču zīmju un Kopienas dizainparaugu reģistrāciju veic Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO). Pieteikt Eiropas Savienības preču zīmi var elektroniski, izmantojot “piecu soļu pieteikumu” Aptuvenas izmaksas par Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju sastāda 850 eiro.
