Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katrai personai, kas ieceļo Latvijā, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, jau no 16. jūlija noteikts pienākums aizpildīt anketu, kurā persona apliecina, ka, ierodoties Latvijā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Likumprojekts paredz, ka no 12. oktobra iebraucējiem būs pienākums iekļaut attiecīgās ziņas par sevi personu uzraudzības informācijas sistēmā tiešsaistē.
Freepik
Ceturtdien, 1. oktobrī, Saeima steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie paredz, ka tiks izmantota jauna personu uzraudzības informācijas sistēma, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības draudus un uzraudzītu personas, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija. Stājoties spēkā izmaiņām, personām par noteiktā pienākuma iekļaut ziņas jaunajā informācijas sistēmā nepildīšanu paredzēts administratīvais naudas sods no 10 līdz 2000 eiro.
Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā, pieaugot pasaules valstu iedzīvotāju saslimstības līmenim ar Covid-19, nepieciešams steidzami izstrādāt informācijas sistēmu, kas sniegtu atbalstu gan epidemioloģiskās izmeklēšanas (piemēram, nosakot Covid-19 slimnieka kontaktpersonas) veikšanā Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), gan Veselības inspekcijai (VI) epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā (piemēram, uzraugot, kā izolāciju ievēro Covid-19 slimnieks un persona, ja tā ir ieceļojusi no tādas valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības pasākumi), gan arī Valsts policijai (VP) un pašvaldības policijai, sniedzot atbalstu VI personu uzraudzības nodrošināšanā.
Katrai personai, kas ieceļo Latvijā, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, jau no 16. jūlija noteikts pienākums aizpildīt anketu, kurā persona apliecina, ka, ierodoties Latvijā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Anketa jāaizpilda gan ārvalstu tūristiem, gan Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriežas mājās.
Anketā persona norāda:
Savukārt 28. jūlijā Ministru kabinets (MK) lēma papildināt MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 360) 38. punktu, nosakot, ka arī personām, kuras ieceļo Latvijā caur valsts ārējām robežām, neizmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, jānodod aizpildīta anketa.
Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka minētajos MK noteikumos Nr. 360 ietverto aizpildāmo anketu iegūšana un to apstrādes nodrošināšana rada samērā lielu administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām.
Personu uzraudzības informācijas sistēma atvieglos valsts un pašvaldību institūciju darbu saistībā ar personu uzraudzību, kā arī būs viens no visaptverošajiem līdzekļiem, kuru VI, VP un pašvaldības policija varēs izmantot personu uzraudzības nodrošināšanā.
Kā norāda Saeimas Preses dienests, veiktās izmaiņas paredz, ka jebkurai personai, ieceļojot Latvijā, būs pienākums iekļaut attiecīgās ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā. Savukārt par noteiktā pienākuma nepildīšanu varēs piemērot naudas sodu no 2 līdz 400 naudas soda vienībām (10–2000 eiro). Saskaņā ar likumprojektu administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš minēto pārkāpumu veiks VI, VP, Valsts robežsardze (VR) un pašvaldības policija.
“Ņemot vērā personu uzraudzības informācijas sistēmas izveides mērķi, ir svarīgi nodrošināt minētā pienākuma izpildi, līdz ar to ir paredzama administratīvā atbildība par attiecīgo ziņu personu uzraudzības informācijas sistēmā neiekļaušanu,” norādīts Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu likumprojektam iesniegšanas pamatojumā (turpmāk – IeM pamatojums). Tāpat tajā teikts, ka nozares likumā jau ir ietverti konkrēti administratīvie pārkāpumi šajā jomā, par kuru izdarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, līdz ar to tajā ir paredzama arī administratīvā atbildība par personai noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu.
IeM pamatojumā skaidrots, ka ziņu iekļaušana personu uzraudzības informācijas sistēmā ir cieši saistīta arī ar pienākumu attiecīgajos gadījumos ievērot pašizolācijas prasības, līdz ar to likumprojekts paredz, ka sankcija par minētā pārkāpuma izdarīšanu ir analoģiska sankcijai, kāda paredzēta par pašizolācijas neievērošanu, proti, naudas sods no 10 līdz 2000 eiro.
Ņemot vērā plānoto personu uzraudzības informācijas sistēmas izstrādes termiņu, paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 12. oktobrī.
Papildus likumprojekts paredz: ja būs pamats uzskatīt, ka personai, kura atrodas transportlīdzeklī, jāiekļauj ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā, VP, pašvaldības policijas un VR darbiniekiem būs tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai šis pienākums ir izpildīts.
Kā norādīts IeM pamatojumā, ņemot vērā to, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, attiecīgajiem uzraudzību un kontroli veicošo institūciju nodarbinātajiem ir nosakāmas tiesības pārbaudīt, vai ir izpildīta prasība par ziņu iekļaušanu sistēmā, ja ir pamats uzskatīt, ka personai ir pienākums iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā.
Līdz 12. oktobrim, kad spēkā stāsies likumprojekts, MK vēl jānosaka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjoms, ziņu iekļaušanas kārtība un glabāšanas termiņš, kā arī institūcijas, kurām tiks piešķirta piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām.
Likumprojekta anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka vārds “kārtība” ir uztverams plašākā nozīmē, piemēram, ar to saprotot gan subjektus, kuri ietvers ziņas sistēmā (tostarp privātpersonas), kā arī termiņu, kādā tiks iekļautas attiecīgās ziņas sistēmā.
Epidemioloģiskās drošības likuma 6. panta trešās daļas 3.1punkts un 4. punkts paredz, ka VI amatpersonām ir tiesības kontrolēt obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolēšanas nosacījumu izpildi, kā arī administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpšanu.
Ņemot vērā pašreizējos nosacījumus par izolācijas un mājas karantīnas ievērošanas nepieciešamību noteiktam personu lokam un apzinoties VI kapacitāti, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 6. pantā jau sākotnēji tika noteikts, ka VI, veicot to personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, ir tiesības iesaistīt VP un pašvaldības policiju.
Atbilstoši IeM iesniegtajam informatīvā ziņojuma “Par informācijas sistēmas “Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma (IECIS)” izveidi” MK pielikumam jaunā personu uzraudzības informācijas sistēma ir ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma (IECIS), kuras izveides mērķis ir sabiedrības un epidemioloģiskās drošības nodrošināšana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ļaujot personām, kuras ierodas vai atgriežas Latvijā no ārvalstīm, izmantot ērtu, drošu, vienkāršu un modernu pašdeklarēšanās (anketas aizpildīšanas) risinājumu.
Kā skaidro IeM, apliecinājuma anketa īpašā tīmekļvietnē būs pieejama un aizpildāma no jebkuras viedierīces. Elektronizētajā anketā, tāpat kā šobrīd papīra formas anketā, personai būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijā, izbraukšanas datumi u. c. informācija. Pēc anketas aizpildīšanas ieceļotājs saņems personificētu QR kodu, kas apliecinās datu iesniegšanu, turpina IeM.
Tāpat IeM norāda, ka anketā norādītie dati tiks automātiski nodoti tiesībsargājošajām iestādēm – VP un VR –, kā arī SPKC un tās tiks uzglabātas 30 dienas ar mērķi saņemto informāciju izmantot epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un kontaktpersonu izsekojamībai.
Paredzēts, ka EICIS sasniedzamie mērķi ir vairāki:
Papildus likumprojektā ietverts jauns 6.3 pants, kas nosaka: “Lai noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu par iespējamu kontaktu ar Covid-19 slimnieku, kā arī nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, izmanto kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu.”
Minētajā pantā skaidrots, ka Eiropas federatīvā vārteja ir Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta datu apmaiņas platforma, kuras mērķis ir nodrošināt nacionālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilo lietotņu sadarbspēju, ar drošiem informācijas tehnoloģiju rīkiem saņemot, uzglabājot un darot pieejamu minimālu personas datu kopumu dalībvalstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu pārziņiem.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka MK vēl jānosaka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzinis un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgais pārzinis Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumi, kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un iekļaušanas kārtība, informācijas apmaiņas apjoms un kārtība, kā arī informācijas glabāšanas termiņš.
Kā skaidrots Veselības ministrijas likumprojektam iesniegto priekšlikumu pamatojumā, ņemot vērā Covid-19 izplatību un starpvalstu pārvietošanās iespējas, Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek izstrādātas nacionālas kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmas, un ES mērogā tiek veidota vienota sistēma, kas nodrošinās dažādu valstu sistēmu sadarbību un iedzīvotāju brīdināšanu par atrašanos paaugstināta inficēšanās riska apstākļos ārpus valsts robežām. Tieši šim nolūkam ir nepieciešams dalībvalstīs identificēt institūcijas (kompetentās iestādes), kas nodrošinās minētās informācijas apmaiņu, atbilstošu datu uzglabāšanu un citas funkcijas.
IECIS izstrādei nepieciešamos izdevumus segs no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (ne vairāk kā 37 000 eiro apmērā). Papildu valsts budžeta līdzekļu 2021. gadā un turpmāk piešķiršana attiecīgās informācijas sistēmas uzturēšanai izskatāma MK vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
