Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kuldīgas un Daugavpils pilsētās līdz 14. oktobrim personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs).
Freepik
Ņemot vērā Covid-19 infekcijas uzliesmojumu Kuldīgā un Daugavpilī, abu pilsētu teritorijās ir noteikti stingrāki piesardzības pasākumi. Ierobežojumi pagaidām ir spēkā no 1. līdz 14. oktobrim. Vienlaikus noteikumos, kuros apkopoti epidemioloģiskās drošības pasākumi, precizēti nosacījumi mājas karantīnas ievērošanai Covid-19 kontaktpersonām.
No 1. oktobra mājas karantīnu ar ārsta lēmumu var pārtraukt ātrāk par iepriekš noteiktajām 14 dienām, ja, veicot Covid-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas desmitajā dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts.
Ja Covid-19 tests nav veikts, mājas karantīna arī turpmāk ir jāievēro 14 dienas. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 55. un 55.2 punkts.
Pienākumu ievērot mājas karantīnu nevajadzētu jaukt ar pašizolāciju, kas jāievēro personām, kuras atgriežas Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.
Mājas karantīna tiek noteikta personai, kura ir bijusi ciešā kontaktā ar inficētu personu. Tādā gadījumā Slimības profilakses un kontroles centrs noteic, ka persona ir kontaktpersona, kas Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā jānošķir no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Atšķirībā no pašizolācijas par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa.
Noteikumu 55. punkts paredz, ka mājas karantīnas laikā persona:
Samazināt laiku, kāds inficētu cilvēku kontaktpersonām ir jāpavada mājas karantīnā, nolemts, ievērojot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijas, kas savukārt ir balstītas jaunākajos pētījumos par Covid-19 izplatību, sarunā ar medijiem skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele.
Kā iepriekš norādījuši epidemiologi, parādoties lokāliem uzliesmojumiem konkrētās vietās, nav nepieciešams ieviest ierobežojumus visā valstī, bet var vērtēt situāciju pašvaldību līmenī. Līdz ar to līdz 14. oktobrim tiek noteikti papildu ierobežojumi divās pilsētās, Daugavpilī un Kuldīgā, informē Veselības ministrija.
Papildinot MK noteikumus Nr. 360 ar XI nodaļu “Īpašie pretepidēmijas pasākumi atsevišķās administratīvajās teritorijās”, Daugavpilī un Kuldīgā līdz 14. oktobrim ir jāievēro šādi piesardzības pasākumi:
Septembra pēdējā diena nāca ar līdz šim lielāko Covid-19 jaunatklāto gadījumu skaitu – 30. septembrī diennakts laikā saslimšana diagnosticēta 95 cilvēkiem. 1. oktobrī reģistrēti 44 jauni saslimšanas gadījumi.
30. septembra preses konferencē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja uz trim galvenajiem iemesliem tik krasam atklāto gadījumu skaita pieaugumam. Viens no tiem – būtiski pieaugusi iedzīvotāju testēšanas aktivitāte. Iepriekšējās nedēļās vidējais diennaktī veikto testu skaits svārstījās ap diviem tūkstošiem, savukārt pēdējās dienās tas pieaudzis par 70%. Iepriekšējās divās diennaktīs veiktas 8970 Covid-19 laboratoriskās pārbaudes.
Otrs iemesls – testēšana tiek veikta mērķtiecīgāk, meklējot infekcijas avotus jau noskaidroto kontaktpersonu vidū. Pirmo reizi Latvijā izmantota t. s. pūļa testēšanas metode, lietojot vienkāršāku un patīkamāku siekalu testu, kas ļāvis divu dienu laikā izmeklēt ap 1600 cilvēku Kuldīgā (pēc veselības ministres teiktā, pūļa testēšana turpināsies sestdien, 3. oktobrī).
Trešais iemesls J. Perevosčikova skatījumā ir vispārējā tendence Eiropā un pasaulē saslimstībai pieaugt. Latvija nav vientuļa sala, un Covid-19 infekcija nekur nav pazudusi. Taču, pēc epidemiologa teiktā, situācijā Latvijā joprojām vērtējama apmierinoši. Lai gan pozitīvo paraugu īpatsvars pēdējo divu dienu laikā pieaudzis no 1% līdz 1,6%, tas joprojām ir daudzkārt zemāks nekā citviet Eiropā, tostarp Igaunijā un Lietuvā.
Pēc jaunākajiem datiem, Kuldīgā Covid-19 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs ir 228 uz 100 000, bet Daugavpilī tas ir 72,6, kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs ir 17,6 (pēc 26. septembra datiem, Igaunijā tas ir 35,9, bet Lietuvā – 31,2).
Pēc speciālistu domām, noteiktie ierobežojumi šobrīd ir optimāli un sabalansē riskus sabiedrības veselībai, un nodrošina iespējas saimnieciskajai darbībai šajās administratīvajās teritorijās. Arī turpmāk epidemiologi rūpīgi analizēs situāciju, lai secinātu, vai šie ierobežojumi ir jāpārskata.
J. Perevoščikovs uzsver, ka joprojām 80% atklāto saslimšanas gadījumu ir izsekojami. Liela daļa saistīti ar zināmiem infekcijas perēkļiem trīs darba kolektīvos, tāpēc epidemiologs īpaši aicina visus darba devējus ievērot pastiprinātu piesardzību. “Ievērojot piesardzības pasākumu kopumu, plašu infekcijas izplatību ir iespējams novērst,” pārliecināts ir J. Perevoščikovs. Viņaprāt, ir iespējams daudz panākt ar vienkāršām metodēm, piemēram, mazinot cilvēku skaitu, kuri atrodas vienā telpā, nodrošinot, ka dažādu struktūrvienību darbinieku gaitas ikdienā nekrustojas, netiek organizētas kopīgas sanāksmes, tiek nodrošināta telpu ventilācija. Ja ir iespējams, darbs gan valsts, gan pašvaldības, gan privātajos uzņēmumos būtu jāorganizē attālināti vai iespēju robežās jāmazina darbinieku pulcēšanās koplietošanas telpās.
Svarīga ir informācijas pieejamība par drošības pasākumiem, uzsver J. Perevoščikovs. Darba devējam jāuzrauga, lai darbavietā neatrodas personas ar saslimšanas simptomiem. “Epidemioloģiskā izmeklēšana diemžēl parāda, ka cilvēki bija devušies uz darbu jau ar simptomiem. Sekas nav izdevīgas nevienam – slimība izplatās, tiek būtiski traucēts uzņēmuma darbs,” atklāj J. Perevoščikovs.
Veselības ministrija kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir atjaunojusi ieteikumus darba devējiem.
Arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš un veselības ministre Ilze Viņķele uzsver – lai mēs Latvijā varētu turpināt dzīvot, strādāt un mācīties tāpat kā līdz šim ar minimāliem ierobežojumiem, svarīgi, lai katrs iedzīvotājs ieklausītos epidemiologu ieteikumos un tos ievērotu. “Mēs visi varam palīdzēt epidemiologiem viņu darbā, tā kopīgiem spēkiem pasargājot savu un līdzcilvēku veselību,” sacīja Krišjānis Kariņš.
Ikvienam visā Latvijā ir svarīgi neaizmirst distancēšanās, roku mazgāšanas vai dezinfekcijas nozīmi.
Izmaiņas pieņemtas ar 29. septembra grozījumiem un 30. septembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas abi stājas spēkā 1. oktobrī.
Grozījumi cita starpā papildina atsevišķu personu loku, kurām nav jāievēro pašizolācija. Piemēram, pašizolācija nebūtu jāievēro pacientu pavadošajām personām, atgriežoties no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas ārpus Latvijas. Tas attieksies uz gadījumiem, kad ārsts būs noteicis, ka pacientam jāierodas ar pavadošo personu. Tāpat arī tiek paredzēta iespēja Latvijā ierasties personām no valstīm, kur ir tāda Covid-19 izplatība, kas var radīt sabiedrības veselības apdraudējumu, ja šī persona pavada pacientu, kurš saņem medicīnas tūrisma pakalpojumus. Tāpat arī paredzēti pašizolācijas izņēmumi personām, kas pavada pacientu medicīnas tūrisma pakalpojuma saņemšanai. Informācija par pavadošo personu būs jāsniedz Veselības inspekcijai. Tāpat arī izņēmumi pašizolācijas ievērošanai tiek paredzēti Baltijas valstu transplantācijas centru pārstāvjiem, kuri dodas pēc donoru orgāniem.
