SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. augustā, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
13
13

Jaunais skolas gads. Svarīgākais par mācību procesu

Mācības no 1. septembra plānots organizēt skolās klātienē. Taču, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, jārēķinās ar izmaiņām – mācībām daļēji vai pilnībā attālināti. Vecākajās klasēs, lai sekmētu skolēnu digitālās prasmes un pašvadītu mācīšanos, daļēji attālināta skološanās ieteikta kā normāla mācību procesa sastāvdaļa.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Jaunajā mācību gadā jātiek galā ar diviem lieliem izaicinājumiem – Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un kompetenču pieejas ieviešanu mācību procesā. Tādēļ šogad gaidāmi būtiski jaunievedumi.

īsumā
  • Jaunā skolas gada mācību norise plānota klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus.
  • IZM paredzējusi trīs mācību procesa organizēšanas modeļus, kuru piemērošana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas.
  • Paredzēts, ka pašvaldības izlems, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt klātienes mācības.
  • Veselības ministrija sola skolām SPKC epidemiologu atbalstu.
  • 1., 4., 7. un 10. klasē tiek sāktas mācības atbilstoši pilnveidotajam saturam jeb kompetenču pieejai.
  • Skolēnu sekmju vērtēšanā palielinās formatīvās pieejas lomu.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi ieteikumus mācību darba organizēšanai Covid-19 izplatības apstākļos, piemērotāko modeli izvēlēsies katra skola pati, ikgadējā izglītības konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Līdztekus četrās klašu grupās sāksies mācības atbilstoši pilnveidotajam izglītības saturam jeb kompetenču pieejai.

Lai nodrošinātu sekmīgu izglītības procesa norisi jaunajā mācību gadā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kā arī sagatavoti dažādi ieteikumi piesardzības pasākumu un izglītības procesa īstenošanai. Visa informācija par jauno mācību gadu ir pieejama IZM tīmekļvietnes īpaši izveidotajā sadaļā “Par 2020./2021. mācību gadu”.

Trīs mācību organizēšanas modeļi

IZM izstrādājusi trīs iespējamos mācību procesa modeļus. Izglītības procesu no 1. septembra plānots organizēt klātienē, ja epidemioloģiskā situācija būs līdzīga pašreizējai. Papildus izstrādāts arī plāns B un C attālinātajām mācībām daļēji vai pilnībā. 1. septembrī – Zinību dienā – izglītības iestādes aicinātas ievērot vispārējās prasības attiecībā uz pulcēšanās nosacījumiem atbilstoši MK noteikumiem Nr. 360.

A modelis – mācības izglītības iestādē ar attālinātā mācību procesa elementiem vai bez tiem. Šo modeli izmantos, ja izglītības iestāde var nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības un iestādē nav konstatēti inficēšanās vai saslimšanas gadījumi. 1.–6. klases posmā mācības izglītības iestādē tiek īstenotas bez attālinātā mācību procesa elementiem. Savukārt 7.–12. klases posmā izglītības iestāde mācības plāno un organizē izglītības iestādes telpās un paredz iespēju vienu dienu nedēļā mācībām patstāvīgi, tostarp attālināti. Skolēna/audzēkņa mācību darbs attālināti tiek organizēts, izmantojot dažādas mācību organizācijas formas.

Šajā modelī skolām jāplāno skolēnu plūsmas, starpbrīži un ēdināšana tā, lai klases nekrustotos.  

B modelis – daļēji attālinātās mācības jeb jauktās mācības. Mācības notiek gan izglītības iestādes telpās, gan attālināti. Attālinātās mācības 7.–12. klasē īstenojamas ar pedagogu tiešsaistē vai skolēnam veicot mācību uzdevumus individuāli vai sadarbībā ar citiem skolēniem. Pilnvērtīgām mācībām tiešsaistē nepieciešams, lai to dalībnieki (skolotājs un skolēni/audzēkņi) redzētu un dzirdētu cits citu reālajā laikā. Šādi mācības tiek organizētas, ja izglītības iestādē nav konstatēti inficēšanās vai saslimšanas gadījumi, tomēr tā nevar nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības. B modelis izmantojams, lai nodrošinātu distancēšanos, piemēram, organizētu un kontrolētu klašu un koplietošanas telpu piepildījumu un skolēnu plūsmu. Mācību procesa organizēšanas metodes un laika proporcija starp mācībām izglītības iestādes telpās un mācībām attālināti mainās atkarībā no skolēna vecuma, pašvadītas mācīšanās prasmēm un iespējām. Īstenojot vispārējās izglītības programmu 7.–12. klasē, mācībām attālināti ārpus izglītības iestādes tiek paredzēti 40–60% no kopējā mācībām paredzētā laika, tajā skaitā mācības tiešsaistē ar pedagogu ir ne mazāk kā 30%. Proporcija starp mācību laiku attālināti un klātienē var tikt individualizēta arī vienas klases ietvaros atkarībā no skolēna pašvadītas mācīšanās prasmēm.

Profesionālās izglītības iestādē atbilstoši apgūstamajai profesionālās izglītības programmai, iegūstamajai kvalifikācijai un mācību procesa grafikam 60–80% mācību laika organizē klātienē, savukārt 20–40% laika audzēkņi mācās attālināti. Izglītības iestāde plāno, kāds mācību saturs un kā tiks apgūts izglītības iestādē un attālināti, atkarībā no proporcijas starp vienu un otru. Ja mācības pārsvarā notiek klātienē (līdz 60% no kopējā laika), procesu plāno tā, lai apgūstamās jaunās zināšanas un prasmes tiktu apgūtas klātienē, savukārt to nostiprināšana, vingrināšanās, padziļinājums – attālināti. Var rīkoties pretēji, kad skolēni/audzēkņi iegūst priekšzināšanas, mācoties pārsvarā attālināti (60% no kopēja laika, izmantojot mācību grāmatu, digitālos mācību līdzekļus utt.). Šādā situācijā skolotājs var izmantot klātienes mācību stundas, lai nostiprinātu zināšanas un prasmes praktiskā darbā.

C modelis – pilnībā attālinātas mācības. Mācības notiek tikai attālināti ar pedagogu tiešsaistē. Skolēni veic patstāvīgos darbus individuāli vai sadarbībā ar citiem. Tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un attālinātām mācībām veidoti mācību līdzekļi. Pilnvērtīgām mācībām tiešsaistē nepieciešams, lai to dalībnieki (skolotājs un skolēni/audzēkņi) redzētu un dzirdētu cits citu reālajā laikā. Pilnībā attālinātas mācības tiek organizētas, ja izglītības iestādē ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 un Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus valstī, pašvaldības vai skolas līmenī. Šo modeli var piemērot klasei, klašu grupai vai visai skolai. Attālinātajam mācību procesam plāno mācību saturu (sasniedzamos rezultātus) mazākā apjomā nekā klātienes mācībās. Jaunākajās klasēs samazina apgūstamā satura apjomu (līdz pat 50%), vecākajās klasēs – vismaz par 10%.

Ja attālināto mācību process nepārsniedz divas nedēļas, tad skolēni pamatā mācās individuāli, skolotāja vadībā, izmantojot tiešsaistes nodarbības ne mazāk kā 10% apmērā no kopējā mācību laika. Vērtēšanā izmanto formatīvās vērtēšanas formas, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti. Ja attālināto mācību process ir ilgāks par divām nedēļām, tad, izmantojot “Vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai izglītības iestādē”, pedagogi īsteno tiešsaistes mācību stundas/nodarbības ne mazāk kā 30% apmērā no kopējā mācību laika un izmanto gan formatīvās, gan summatīvās vērtēšanas formas.

A, B un C modeļi vienā izglītības iestādē var tikt īstenoti vienlaikus – atkarībā no izglītības iestādes lieluma, telpu nodrošinājuma, izglītības posma, īstenotajām izglītības programmām, to skaita un citiem objektīviem apstākļiem. Izglītības iestādes līmenī var rasties situācija, kad kādai klasei vai klašu grupai Slimību profilakses un kontroles centrs nosaka īpašus pretepidēmijas pasākumus un izglītības iestādei mācību turpināšanos konkrētajai klasei vai klašu grupai iespējams nodrošināt tikai pilnībā attālinātā mācību procesā. Jāatgādina – ņemot vērā epidemioloģiskās drošības apsvērumus, mācības jaunajā mācību gadā organizē pa klasēm (arī specifiski veidotām grupām, piemēram, daļa klases) vai izglītības pakāpēm, lai tās būtu nošķirtas un savstarpēji noslēgtas un ilgākā laika posmā nemainītos to sastāvs.

Augstskolas un koledžas pašas nosaka kartību, kādā tiek nodrošinātas Covid-19 izplatības ierobežošanas prasības, kuras balstās uz pamatprincipiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 360. Minētās izglītības iestādes arī nosaka kārtību, kādā izglītības programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, un attālināti īstenojamās daļas apjomu. Prakses uzņēmumos varēs notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm. Studējošajiem būs jāievēro prakses norises vietā noteiktās prasības.

Pat ja epidemioloģiskā situācija neliks mācības organizēt attālināti, izglītības iestādēm būtu jāpraktizē arī šāds mācīšanās režīms, jo tas veicinājis divu jaunā mācību satura īstenošanā būtiskāko prasmju – digitālo iemaņu un pašvadītas mācīšanās – attīstību, norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Īstenojot A modeli, VISC iesaka dot iespēju vecāko klašu skolēniem izmantot līdz 20% no kopējā mācību laika patstāvīgam darbam klātienē vai attālināti.

Līdz 2020. gada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni portatīvie datori, kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Datori vispirms tiks piešķirti skolēniem no daudzbērnu ģimenēm un sociāli mazaizsargātām ģimenēm, informē IZM.

IZM infografika

Bērnudārzos jāievēro līdzšinējie piesardzības pasākumi

Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām jauni nosacījumi nav izvirzīti – tās darbosies jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējos piesardzības pasākumus.

Ieteikumos pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem rekomendēts organizēt bērnu pieņemšanu un nodošanu vecākiem pie iestādes ieejas vai teritorijā, lai mazinātu pulcēšanās iespējas un ievērotu distancēšanos. Jaunāko grupu bērnu adaptācija pirmsskolas iestādē iespēju robežās jānodrošina bez vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnes, vienojoties par noteiktu bērna ierašanās un izņemšanas laiku. Ja nepieciešama vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtne, tad izglītības iestādei tā jānodrošina pēc iespējas nošķirti no citiem, piemēram, atsevišķā telpā.

Gultas jāizvieto tālāk citu no citas. Bērnu guldināšanā, ja iespējams, jāievēro princips –“galva pret kājām”. Ēdināšana jāorganizē katrai bērnu grupai atsevišķi grupas telpā vai jānodrošina, ka ēdamzālē vienlaikus ēd tikai viena grupa, vai grupas jānodala cita no citas. Izglītības iestādei rūpīgi jāizvērtē koplietošanas priekšmeti un rotaļlietas grupas telpās un jāizņem no aprites to, ko nevar regulāri katru dienu pienācīgi mazgāt un dezinficēt (tās pārsvarā ir lietas, kuras bērni liek mutē vai citādi piesārņo ar elpceļu izdalījumiem). Regulāri jāmazgā rotaļlietas, izmantojot mazgāšanas līdzekļus. Tāpat ieteikts iestādē neizmantot mīkstās un citas rotaļlietas, kuras nav iespējams mazgāt, kā arī nepieļaut, ka audzēkņi atnes rotaļlietas no mājām.

Sāks īstenot kompetenču pieeju

Jaunajā mācību gadā skolu 1., 4., 7. un 10. klase sāks īstenot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, kas izstrādāts projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”).

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās:

  1. valoda;
  2. sociālā un pilsoniskā joma;
  3. kultūras izpratne un pašizpausme mākslā;
  4. dabaszinātnes;
  5. matemātika;
  6. tehnoloģijas;
  7. veselība un fiziskās aktivitātes.

Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes.

Mācību saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai attīstītu skolēnos prasmi mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkoties saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

Uzsvari jaunajā mācību pieejā:

  • pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas kā pašmērķa uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
  • apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi;
  • starpdisciplināra pieeja, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;
  • skolēnam tiek nodrošināta iespēja mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Palielinās formatīvās sekmju vērtēšanas lomu

Pilnveidotais mācību saturs un pieeja būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas uzsvaru skolēnu sekmju novērtējumā, informē VISC. “Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicinātu skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā,” skaidro VISC. Formatīvo vērtēšanu pēc nepieciešamības var dokumentēt ar procentiem, punktiem, apzīmējumu ieskaitīts/neieskaitīts vai līmeņiem. Formatīvā vērtēšana neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Formatīvās vērtēšanas procesā skolēns gūst pieredzi, kā plānot un pārraudzīt mācīšanos, iegūt un izmantot atgriezenisko saiti, lai savu mācīšanos uzlabotu.

Summatīvajā vērtēšanā, kāda lielākoties praktizēta līdz šim, skolotājs iegūst informāciju par to, ko skolēns zina, izprot un prot izdarīt mācīšanās posma noslēgumā. Ar mācīšanās posma noslēgumu tiek saprasts ne tikai mācību gada beigas, bet arī temata vai temata daļas noslēgums. Līdzīgi kā šobrīd, summatīvajā vērtēšanā tiks izmantotas atzīmes 10 ballu skalā, izņemot 1.–3. klasi, kur tiks izmantoti apguves līmeņi (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti) pret konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem katrā mācību priekšmetā.

Būtiskākās pārmaiņas “stundu sarakstā”

  • Otrā svešvaloda no 4. klases (pašlaik – no 6. klases).
  • Latvijas un pasaules vēsture kopā.
  • Literatūra – kultūras izpratne un pašizpausme mākslā mācību jomā.
  • Jauns mācību modulis – “Drāma”.
  • Tehnoloģiju mācību joma: dizains un tehnoloģijas (1.–9. klasei); datorika (1.–9. klasei, arī integrēti datorikas elementi 1.–3. klasei); inženierzinības (7. klasei); datorika, dizaina un tehnoloģiju moduļi padziļinātai apguvei (10.–12. klasei).
Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU