Ņemot vērā situāciju ar Covid-19 izplatību Latvijā, kā arī jaunā mācību gada tuvošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) izstrādā nosacījumus izglītības darba organizācijai. To pamatā – mācības notiks klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus.
Izstrādā pamatnosacījumus mācību procesa organizēšanai
“Mēs saprotam – lai uzsāktu pilnvērtīgu mācību procesu klātienē un pasargātu no Covid-19 gan skolotājus, gan bērnus, nepieciešams saglabāt drošības pasākumus, īpaši plānojot koplietošanas telpu izmantošanu,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Šobrīd iecerētie pamatnosacījumi izglītības procesā ir šādi:
- mācību process norit klātienē, skolās tiek noteikta iekšējā kārtība;
- organizēta personu plūsma, veicinot distancēšanos;
- personīgā higiēna, individuāla veselības stāvokļa uzraudzība, īpaši riska grupu personām;
- telpu uzkopšanas algoritms, telpu vēdināšana;
- atbilstoši iestādes dibinātāja lēmumam izglītības procesu daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti (7.–12. klasē, profesionālās izglītības iestādēs, augstākās izglītības iestādēs) atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, cieši sadarbojoties ar SPKC;
- skolā ir izstrādāts rīcības plāns, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās;
- iestādes vadītājs nosaka kārtību mācību un pedagogu darba organizācijai, arī komunikācijas kanālus ar skolēniem, vecākiem;
- izglītības procesam klātienē izglītības iestādē nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus;
- profesionālās izglītības ietvaros prakse notiek klātienē vai attālināti, izvērtējot risku arī uzņēmumā, kur notiks prakse;
- augstskola nosaka kārtību, kādā apjomā studiju programmu vai tās daļu var īstenot attālināti, piemēram, ja ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē Latvijā.
IZM rosina katru klasi pielīdzināt noslēgtai personu grupai, tādai kā darbavieta pieaugušajiem vai lielāka ģimene, tāpēc distancēšanās būs jāievēro, ja tas objektīvi ir iespējams, ņemot vērā, ka telpu lielums, izvietojums un skolēnu skaits skolās ir atšķirīgs. Savukārt koplietošanas telpās skolā – sporta zālē, ēdnīcā, gaiteņos, starp dažādām klasēm – vispārējās distancēšanās prasības būs spēkā. Kā aģentūrai “Leta” norādījis SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Covid-19 izplatības novēršanai skolās īpaši svarīgi ir savstarpēji nodalīt klases.
Attiecībā uz bērnudārziem, nometnēm un pieaugušo izglītību turpmāk saglabāsies pašreizējie nosacījumi.
Izvērtēt klātienes mācību pārtraukšanu vēlas uzdot pašvaldībām
Izlemt, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt klātienes mācības, plānots uzticēt skolu dibinātājam – galvenokārt pašvaldībām. Šādu pieeju atzinīgi novērtējis Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, norādot, ka tieši vietvaras ir tās, kuras vislabāk spēj izprast situāciju savā teritorijā. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga iebilst: priekšlikums izskatās pēc atbildības novelšanas uz skolu un pašvaldību pleciem. “Var jau teikt, ka pašvaldībās labāk pārzina lokālo situāciju, taču, mūsuprāt, nacionālajā līmenī būtu jānosaka, kādi saslimstības rādītāji uz noteiktu pašvaldības iedzīvotāju skaitu ir pamats klātienes mācību pārtraukšanai. Pretējā gadījumā jārēķinās, ka viedokļi pašvaldībās var būt ļoti atšķirīgi – kādam divi saslimšanas gadījumi šķitīs daudz, kādam – vidēji, bet vēl kādam – nekas sevišķs,” skaidro LIZDA vadītāja. Viņa arī norāda: ja vietvarām nāktos noteikt epidemioloģisko slieksni klātienes mācību pārtraukšanai, rastos situācija, kad skolēnu vecāki un arī plašāka sabiedrība varētu izdarīt spiedienu uz pašvaldību saistībā ar attiecīgā lēmuma pieņemšanu. VM gan skaidro, ka pašvaldības un skolu vadība individuāli saņems SPKC epidemiologu atbalstu, vērtējot izglītības iestādes darba procesa organizēšanu situācijā, ja saslimstības rādītāji pasliktināsies vai izglītības iestādē būs atklāts kāds saslimšanas gadījums ar Covid-19.
J. Perevoščikovs norāda: epidemioloģiskā situācija pašvaldībās attīstās atšķirīgi, un atsevišķi slimības uzliesmojumi automātiski nenozīmē vienlīdzīgu epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos visā valsts teritorijā. Līdz ar to vienota kritērija noteikšana tam, kad, piemēram, būtu pārtraucamas klātienes mācības, varētu nebūt efektīva. “Uz epidemioloģisko situāciju ir jāskatās diezgan uzmanīgi – kur, kas un kad slimo. Ir jābūt rādītājiem, lai pieņemtu lēmumus par izglītības procesa īstenošanu,” pauda SPKC pārstāvis, piebilstot, ka ikkatrā pozitīva Covid-19 gadījumā epidemiologi tik un tā veiks savu izmeklēšanu un noteiks aizsardzības pasākumus. Vienlaikus SPKC pārstāvis norāda: SPKC nepietiks kapacitātes, lai varētu konsultēt katru pašvaldību, ja Covid-19 izplatība skars visu valsti.
I. Šuplinska pagājušajā nedēļā “Latvijas Televīzijai” ir norādījusi: pat ja nāksies ieviest attālinātās mācības, 1.–6. klases skolēni skolu varētu apmeklēt klātienē. Ministre skaidroja, ka bērniem šajā vecumā pedagogu klātienes atbalsts mācību procesā ir visnepieciešamākais. Turklāt sākumskolas vecuma bērni ir pieskatāmi.
Jaunais regulējums būs ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” grozījumos, kurus plānots valdībā izskatīt 28. jūlijā. Papildus normatīvajiem aktiem tiks izstrādāti ieteikumi piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 izplatības ierobežošanai (bērnudārziem, vispārējās un profesionālas izglītības iestādēm).
IZM aicina sabiedrību sekot oficiālajai informācijai, kuru par procesu sniedz ministrija. Apzinoties, ka jautājums par mācību gadu ir sabiedrības uzmanības lokā un tam pievērsta pastiprināta uzmanība, IZM publiski izziņos jaunos nosacījumus, tiklīdz tiem būs oficiāla dokumenta spēks.
