Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Lai uzlabotu iespēju policijai pārbaudīt pašizolācijas ievērošanu un Slimības profilakses un kontroles centram izsekot Covid-19 infekcijas izplatībai, turpmāk visi starptautisko pārvadājumu pasažieri pirms ieceļošanas Latvijā tiks anketēti. Izmaiņas paredz arī ierobežot vīzu izsniegšanu ieceļošanai Latvijā.
To paredz grozījumi MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājās spēkā 16. jūlijā.
“Lai gan pasaulē saslimstība ar Covid-19 turpina pieaugt, Latvijā esam spējuši nodrošināt zemu infekcijas izplatību, ko vēlamies saglabāt,” 15. jūlijā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Sarunā ar plašsaziņas līdzekļiem viņš atzina, ka viens no lielākajiem riskiem ir ieceļotāji no valstīm ar plašu Covid-19 izplatību, kuri neievēro noteikto 14 dienu pašizolāciju dzīvesvietā. Izmaiņas noteikumos veiktas ar nolūku pastiprināt Covid-19 kontroli tieši ieceļotāju vidū.
Grozījumi precizē noteikumu 38. pantu, nosakot, ka turpmāk pirms ierašanās Latvijas Republikā tiks anketētas pilnīgi visas personas, kuras ieceļo, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, piemēram, ar avioreisu, prāmi, autobusu vai vilcienu.
Līdz šim informācija tika apkopota tikai par tiem pasažieriem, kuri ieradās no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.
Turpmāk, aizpildot anketu, visi ieceļotāji, gan ārvalstnieki, gan Latvijas valstspiederīgie, rakstiski apliecinās, ka, ierodoties Latvijā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Apliecinājumā personai būs jānorāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumus, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijā.
Ja persona pēdējo divu nedēļu laikā ir uzturējusies kādā no augsta riska valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpaši ierobežojošie pasākumi, tai rakstiski jāapliecina, ka ievēros pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts, kā to paredz noteikumu 56. punkts.
Savukārt, ja ārvalstnieka ierašanās Latvijā ir nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, tad šī persona rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli un ievēros īpašos piesardzības pasākumus.
Plašāk - No kurām valstīm atgriežoties jāievēro pašizolācija.
Patlaban anketētas tiek tikai personas, kuras ieceļo Latvijā, izmantojot starptautisko pasažieru pārvadātāju pakalpojumus. Personas, kuras šķērso robežu ar Igauniju vai Lietuvu personīgajā auto, tiek anketētas tikai izlases kārtībā, preses konferencē skaidroja Ministru prezidents, norādot, ka tiek strādāts pie efektīvākas informācijas apmaiņas ar kaimiņvalstīm.
Noteikumi paredz, ka attiecīgais pasažieru pārvadātājs ir atbildīgs par to, ka anketas ne vien tiek aizpildītas, bet arī iespējami ātri nodotas Valsts robežsardzei, ja apliecinājumā ir norāde par personas uzturēšanos kādā no t.s. “sarkanajām” vai “dzeltenajām” valstīm, uz kurām saskaņā ar SPKC publicēto informāciju ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.
Valsts robežsardze šīs anketas nodod Valsts policijai, kas kontrolēs, kā tiek ievērota pašizolācija. “Policija veic kontroli gan uz vietas, gan apzvanot personas. Šobrīd tādā veidā tiek uzraudzīti 4 tūkstoši cilvēku,” zināja teikt ekonomikas ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Jānis Vitenbergs.
Personām, kuras uzturējušās t.s. “zaļajā” jeb drošajā valstī, uz kuru nav attiecināmi piesardzības un ierobežojošie pasākumi, nav jāievēro pašizolācija. Šo ieceļotāju aizpildītās anketas tiks nodotas Slimību profilakses un kontroles centram, lai tad, kad tiek atklāts jauns saslimšanas gadījums, epidemiologi operatīvi apzinātu iespējamās kontaktpersonas.
Noteikumu 38.2 punktā ir precizēts, ka atbildīgā institūcija aizpildīto personas apliecinājumu glabā vienu mēnesi un pēc attiecīgā termiņa beigām iznīcina to.
Valsts policijai ir deleģēts viens no svarīgākajiem uzdevumiem cīņā ar infekcijas izplatību – pašizolācijas pienākuma un pulcēšanās ierobežojumu kontrole. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs uzsver – tiklīdz šķietami stabilā situācija pasliktinājās, arī policija nekavējoties atsāka veikt regulārākus kontroles pasākumus.
Lielākoties saziņa ar personām, kurām ir jāievēro pašizolācija dzīvesvietā, notiek telefoniski vai ar videozvana palīdzību, lai policijas darbinieks varētu pārliecināties, ka persona atrodas mājās. No 1. – 15. jūlijam policija attālināti ir sazinājusies ar uzraugāmajām personām 5412 reizes. Gadījumos, kad personas nav sasniedzamas, policija dodas arī izbraukumos uz dzīvesvietām. Minētajā periodā veikti 990 šādi izbraukumi, informēja L. Arājs.
Policistiem nereti jautā, ko darīt, ja divu nedēļu laikā, kamēr jānodrošina pašizolācija, ir nepieciešams mainīt uzturēšanās vietu.
Noteikumu 38.1. punkts paredz - ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. “Tādos gadījumos personai ir jāinformē policija par jauno atrašanās vietas adresi,” atgādina Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks.
To var izdarīt, piemēram, rakstot iesniegumu Valsts policijai, izmantojot latvija.lv pakalpojumu “Iesniegums iestādei”. Iesniegums automātiski nonāks Valsts policijas kancelejā un tiks nodots tālāk attiecīgajai struktūrvienībai. Ja ir iepriekš zināms par faktiskās uzturēšanās adreses maiņu un ar personu ir sazinājies policijas darbinieks, šo informāciju var nodot arī telefoniski.
L. Arājs uzsvēra, ka Valsts policija ir gatava tam, ka anketu un uzraugāmo personu skaits pieaugs un “kāpinās esošo kapacitāti”. Vienlaikus viņš atzīst, ka pārkāpumu nav daudz un kopumā lielākā daļa uzraugāmo izprot situāciju un noteiktos ierobežojumus ievēro. No 1. jūlija konstatēti tikai 38 pārkāpumi. No tiem 17 gadījumos ir uzsākta lietvedība par pašizolācijas neievērošanu, pārējie pārkāpumi saistīti ar komercdarbību.
Policija kontrolē arī publiskās vietas. Kopš 11. jūlija, kad tika ieviestas papildu prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, ir veikti 678 apsekojumi. Deviņos gadījumos komersantam izteikts brīdinājums un pārkāpums tika novērsts.
Administratīvā atbildība par MK noteikumos Nr. 360 noteikto izolācijas vai karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu ir paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. pantā. Ja pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona – piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām (no 10 līdz 2000 eiro). Ja pārkāpumu ir izdarījusi juridiskā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām ( no 140 – 5000 eiro).
Cita starpā, lai samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu no trešajām valstīm, izmaiņas MK noteikumos Nr. 360 paredz, ka no 16. jūlija netiks pieņemti un izskatīti ilgtermiņa D kategorijas (ilgtermiņa) vīzu pieteikumi no personām valstīs, kurās pēdējo 14 dienu kopējais jauno Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 16 un vairāk, kā arī šādu vīzu izsniegšana.
Pieteikumu par šādas vīzas izsniegšanu iesniedz, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieņemtu lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu Latvijas Republikā. Šis ierobežojums attieksies uz visiem augsta riska valstu iedzīvotājiem, kam būs nepieciešama vīza iebraukšanai Latvijā, tai skaitā trešo valstu studentiem, kuri vēlas Latvijā iegūt izglītību, apstiprināja ekonomikas ministrs J. Vitenbergs.
Noteikumi arī papildināti ar 38.3 punktu, kas pieļauj gadījumos, kad PMLP pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārzemniekam, uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu izsniegt Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, kurā nav reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu. Līdz šim, lai saņemtu dokumentu, personai bija jāierodas Latvijā.
Papildus jāmin, ka Ministru kabinets 15. jūlijā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, paredzot iespēju atcelt ārzemniekam izsniegto vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas vai mājas karantīnas noteikumus. Šis priekšlikums vēl jāskata likumdevējam – Saeimai.
