SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
22. maijā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
4
4

Sanitārais protokols paver durvis uz darbošanos Covid-19 liegumu laikā

No 12. maija klātienē var notikt arī organizēti sporta treniņi un nodarbības, ja vienā treniņgrupā vienlaikus pulcējas ne vairāk kā 25 personas un nodarbību vada sertificēts treneris, kā arī tiek ievērota savstarpēja divu metru distance un citas sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības prasības.

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Covid-19 epidēmijas laikā, izsludinot ārkārtējo situāciju, valdība noteica gan ierobežojumus, gan aizliegumus un pienākumus. Gatavojoties ierastās dzīves atsākšanai, ierobežojumi ir mīkstināti, taču ne atcelti. Arī turpmākajai uzvedībai ir nepieciešami rāmji. Jau no aprīļa Latvijā tiek piesaukts sanitārais protokols, kas ietvertu pieļaujamo darbību un fiziskās kontaktēšanās normas.

īsumā
  • Rekomendācijas Covid-19 izplatības ierobežošanai dažādās jomās galvenokārt balstās uz Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem un vadlīnijām, kā arī zinātniskajiem pētījumiem, un tās ir pielāgotas situācijai Latvijā.
  • Sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūcijām jāievēro sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinfekcijas prasības, izstrādāti, nozares pārstāvjiem cieši sadarbojoties ar Veselības ministrijas atbildīgajām amatpersonām.
  • Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju vērtē iespējas pakāpeniski samazināt vai atcelt atsevišķus ierobežojumus, arī sporta jomā.

Dokumentu, kurš būtu nosaukts par sanitāro protokolu Covid-19 situācijai, Latvijā nav. Bet saturiski uz to attiecināmas prasības, ieteikumi, vadlīnijas vai cita nosaukuma dokumentos definēti noteikumi ir sagatavoti un ir spēkā vairākās nozarēs.

Latvija Covid-19 situācijā ir viena no valstīm, kas pakļauta pandēmijai. Atbildot uz jautājumu, vai ir kāds starptautiski noteikts standarts infekciju un epidēmiju laikam, ko izdod Pasaules veselības organizācija (PVO) vai arī Eiropas Savienības institūcijas, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne norāda, ka VM izstrādā dažādas rekomendācijas un vadlīnijas, kā arī piedalās citu nozaru izstrādāto rekomendāciju vērtēšanā un saskaņošanā.

Šīs rekomendācijas ir domātas konkrēti Covid-19 izplatības ierobežošanai dažādās jomās.

Tās galvenokārt balstās uz PVO un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ieteikumiem un vadlīnijām, kā arī zinātniskajiem pētījumiem un ir pielāgotas situācijai Latvijā.

Ar VM un Slimības un profilakses kontroles centra (SPKC) izstrādātajām rekomendācijām var iepazīties VM un SPKC mājaslapā.

Uzdevumi noteikti rīkojumā Nr. 103

Rekomendācijas tiek gatavotas dažādās nozarēs, iesaistot arī Veselības ministriju. Arī MK rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka atsevišķās jomās jāizstrādā dažādas vadlīnijas, kas tiek publicētas arī “Latvijas Vēstnesī”. Piemēram, rīkojumā noteikts:

4.53. tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām.

4.53.1 kultūras ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u. c.;

4.53.2 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

A. Strapcāne piebilst, ka Veselības ministrija jēdzienu “sanitārais protokols” neizmanto. Tās ir vadlīnijas kultūras nozarei.

Sanitārais protokols kultūras nozarē

Kultūras ministrija ārkārtējā situācijā ļoti aktīvi ir iestājusies par atbalstu nozares cilvēkiem, jo kultūras iestādēm vispār tika aizliegta jebkāda darbošanās. Tikpat aktīvi ministrija izstrādājusi noteikumus situācijai, kad pasākumi pakāpeniski tiks atļauti. Ministrija pati savas iniciatīvas definē kā “sanitāros protokolus”.

Sanitārie protokoli (jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinfekcijas prasības) izstrādāti, lai reglamentētu darbību muzejos, bibliotēkās, arhīvos, kultūras norišu vietās, profesionālās skatuves mākslas mēģinājumu procesā un publiskajos kultūras pasākumos, kuros apmeklētāji piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī. Ar šiem protokoliem vienlaikus tiek nodrošināta kontrolēta un maksimāli ierobežota Covid-19 izplatība, skaidro ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Sanitārie protokoli tapuši, KM un nozares pārstāvjiem cieši sadarbojoties (vairākkārtējā sanitāro protokolu redakcijas izstrādes un saskaņošanas procesā) ar Veselības ministrijas atbildīgajām amatpersonām.

Arī KM pārstāve uzsver, ka šo protokolu pamatā ir Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un epidemiologu atzinumi par to, ko kurā kultūras apakšnozarē iespējams un ko nav iespējams darīt, vienlaikus nodrošinot kontrolētu un maksimāli ierobežotu Covid-19 izplatību.

Sagaidāms, ka sanitārais protokols tiks izstrādāts arī amatierkolektīvu mēģinājuma procesa norisei, tomēr Veselības ministrija un epidemiologi vispirms vēlas saprast, kā sanitārais protokols darbojas profesionālajos kolektīvos, un tad lemt par nosacījumu attiecināšanu uz amatierkolektīviem.

Latvijas Pašvaldību savienība aprīļa beigās rīkoja videokonferenci par plānoto rīcību ierobežojumu samazināšanai kultūras nozarē. Konferencē KM vadība prognozēja, ka būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai ieviestu sanitāros protokolus.

Protams, vajadzība ievērot papildu prasības rada arī papildu izdevumus, piemēram, muzejiem, kam jādezinficē virsmas un jānodrošina apmeklētājiem dezinfekcijas līdzekļi, jārēķinās ar papildu izdevumiem dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Tāpat arī, lai īstenotu informatīvo kampaņu #TiekamiesTagad, ir jāizdrukā un jāizvieto informatīvās zīmes, līdz ar to nepieciešami papildu līdzekļi. Valsts muzejiem šie izdevumi kompensējami no valsts budžeta, norāda KM pārstāve.

Kultūras ministrija savus sanitāros protokolus ir vizualizējusi infografikās, uzskatāmi izceļot 5–7 galvenos noteikumus, kas jāievēro muzejā, kultūras norišu vietā, bibliotēkā u. c. Joprojām ir svarīga vienkāršā formula – 2 metru distance starp apmeklētājiem.

Savukārt Veselības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus pakalpojumu sniedzējiem un pasākumu organizētājiem.

Durvju atvēršanu gaida arī citas nozares

Futbola virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša šonedēļ LTV “Rīta Panorāmā” informēja: lai sāktu spēļu sezonu, ir nepieciešama instrukcija vai sanitārais protokols, kāds esot Igaunijā un arī citās valstīs. Futbola federācija tādu iesniegusi saskaņošanai atbildīgajām iestādēm.

Atbildot uz jautājumu, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārzinātajās jomās (piemēram, atsevišķiem sporta veidiem, varbūt arī sporta nometņu organizētājiem) tiek gatavoti detalizēti noteikumi, kuros būtu konkrētas prasības un ieteikumi, atsākot darbību, ministrijas Komunikācijas nodaļa norāda, ka šobrīd spēkā ir rekomendācijas “Sportošanas nosacījumi ārkārtējās situācijas laikā”, kas saskaņotas ar Veselības ministriju.

“Mēs gatavojamies brīdim, kad pakāpeniski tiks atcelti citi ierobežojumi. Tad tiks izstrādātas jaunas rekomendācijas, arī par nometņu rīkošanu. Tomēr patlaban atbilstoši spēkā esošajam Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtējo situāciju ir sagatavotas iepriekš norādītās rekomendācijas,” piebilst IZM pārstāvji.

Sadarbībā ar Veselības ministriju tiek vērtētas iespējas pakāpeniski samazināt vai atcelt atsevišķus ierobežojumus, arī sporta jomā. Pirmie lēmumi par sportu tika pieņemti, kad ar 12. maiju tika atļauts organizēt sporta treniņus (nodarbības) [ievērojot 2 m distanci u. c. nosacījumus], kā arī tika atcelts ierobežojums iekštelpu sporta norišu vietu darbībai. Darbs šajā virzienā turpinās.

IZM atzīst, ka šobrīd nosaukt kādus konkrētus datumus kontakttreniņu (t. i., treniņu, kuros netiek ievērota 2 m distance) un sporta pasākumu (sacensību) [gan ievērojot, gan neievērojot 2 m distanci] atļaušanai ir nedaudz pāragri, tomēr, kad Ministru kabineta līmenī tiks pieņemti attiecīgi lēmumi, par tiem tiks paziņots.

Latvijas Futbola federācija (LFF) Izglītības un zinātnes ministrijai ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus, arī par priekšnosacījumiem no LFF un klubu puses, lai nodrošinātu iespējami drošu treniņu un sacensību atsākšanu. IZM šos priekšlikumus vērtē pozitīvi. “Izglītības un zinātnes ministrija visu laiku sazinās ar sporta federācijām, izskaidro un pārrunā pašreizējos ierobežojumus. Mēs apsveram nepieciešamību izstrādāt vēl detalizētākus ieteikumus, jo tiek saņemti signāli, ka tas ir vajadzīgs sporta nozarei,” turpmākos iespējamos soļus iezīmē ministrijas pārstāvji.

Latvijas Futbola federācija vērsusies IZM un Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) ar savu redzējumu par stratēģiju izejai no Covid-19 krīzes. To veido četri posmi, no kuriem otro – sacensību atsākšanu profesionālajā futbolā – LFF aicina atļaut ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam, vēstīts LFF mājaslapā.

LFF lūdz izvērtēt pēc iespējas drīzāku sporta āra sacensību atsākšanu. Šajās sacensībās piedalītos ne vairāk kā 100 cilvēku, un tām nebūtu skatītāju. LFF paredz, ka virslīgas čempionāts var atsākties ne vēlāk kā 15. jūnijā.

Lai nodrošinātu maksimāli drošu sacensību norisi, LFF apņemas sadarbībā ar SPKC izstrādāt sanitāro protokolu, kas paredzēs konkrētas prasības un normas, kuras būs izpildāmas obligātā kārtā jebkuram sacensību dalībniekam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU