Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Papildināts 22. maijā.
Kultūras iestādes darbu atsāks pakāpeniski. Pirms tās apmeklēt, vērts ielūkoties iestādes mājaslapā, lai noskaidrotu precīzu informāciju par biļešu iegādes kārtību un apmeklējuma laiku. Tā kā muzejiem un bibliotēkām ir jānodrošina, lai to telpās vienlaikus atrodas ierobežots cilvēku skaits, var gadīties, ka nepieciešams iepriekš savu vizīti pieteikt.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu no 12. maija pakāpeniski samazināt vai atcelt ierobežojošos pasākumus. Tas nozīmē, ka darbību pakāpeniski var atsākt valsts, pašvaldību, NVO un privātās kultūras iestādes un norišu vietas, taču tām ir jāievēro stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi. T. s. sanitāro protokolu prasības, ņemot vērā dažādu kultūras aktivitāšu specifiku, ir noteiktas kultūras ministra Naura Puntuļa rīkojumos (pavisam piecos), kas stājas spēkā 13. maijā.
“Pēc ilga sasaluma perioda beidzot arī kultūras iestādēs ienāks pavasaris un tās vērs durvis saviem apmeklētājiem,” preses konferencē 12. maijā informēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Tiesa, joprojām būs jāievēro gana būtiski ierobežojumi attiecībā uz apmeklētāju skaitu, pasākumu norises laiku, sociālās distancēšanās ievērošanu, dezinfekciju un roku higiēnu, jo risks inficēties ar koronavīrusa infekcijas slimību joprojām ir ļoti augsts.
Tāpēc Kultūras ministrija un tās padotības iestādes ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju ir izstrādājusi sociālās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu vadlīnijas (t. s. sanitāros protokolus), kas ar kultūras ministra rīkojumu ir padarīti saistoši gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.
Kultūras iestādes atsāks darbu pakāpeniski, tiklīdz būs sagatavojušās ievērot sanitārā protokola prasības. Ņemot vērā dažādu kultūras iestāžu un aktivitāšu specifiku, prasības ir atšķirīgas. “Vieni no pirmajiem, kas atsāks darbu, varētu būt Rundāles pils muzejs un Turaidas pils muzejs, kuri aicinās apmeklēt muzeju dārzus un parkus,” zināja teikt D. Vilsone.
Aplūkojot vairāku kultūras iestāžu mājaslapas, LV portāls pārliecinājās, ka lielai daļai ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos visām prasībām. Piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs būs atvērts apmeklētājiem no 19. maija. Arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs savās ekspozīcijas telpās atkal gatavs uzņemt apmeklētājus no 19. maija. Tāpēc, pirms doties uz kādu no kultūras iestādēm, noteikti jāielūkojas tās mājaslapā, lai noskaidrotu iestādes darba laiku un apmeklētāju plūsmas organizācijas kārtību.
Verot durvis apmeklētājiem, muzejiem un to apmeklētājiem būs jāievēro stingras sanitārā protokola prasības, kas noteiktas kultūras ministra rīkojumā Nr. 2.5-1-63 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu muzejos”.
Tajā noteikts:
Lai ievērotu šīs prasības, muzejs var organizēt apmeklējumu pēc iepriekšēja pieraksta, nosakot maksimālo apmeklētāju skaitu stundā.
Kā norādīja D. Vilsone, muzeji šobrīd izstrādā tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt muzejus ar iepriekšēju pierakstu. Muzejs iespēju robežās veic attālinātu biļešu tirdzniecību.
Katrs muzejs var izvērtēt nepieciešamību, vai sniegt pakalpojumus apmeklētāju grupām (ekskursijas, izglītojošas programmas, nodarbības, darbnīcas, lekcijas u. c. pasākumi), kā arī iznomāt savas telpas trešo pušu organizētu pasākumu norisei (ievērojot noteiktos ierobežojumus publiskiem pasākumiem).
Katrā ziņā muzejs nodrošina gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem iespēju ievērot roku higiēnu vai lietot roku dezinfekcijas līdzekļus.
Personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm ir aizliegts apmeklēt muzejus. Muzeja darbiniekiem ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju, rekomendējot doties uz mājām un sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Ievērojot līdzīgus principus, durvis apmeklētājiem vērs arī bibliotēkas. Sanitārās prasības, kas tām jāievēro, noteiktas kultūras ministra rīkojumā 2.5-1-64 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu bibliotēkās”.
Papildus jau minētajiem ierobežojumiem attiecībā uz apmeklētāju skaitu (tie ir tādi paši kā muzejos) bibliotēka izvērtē nepieciešamību nodrošināt apmeklētāju apkalpošanu lasītavās.
Piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka pakalpojumus nodrošinās ātrijā, nevis katrā atsevišķā lasītavā, stāstīja D. Vilsone.
Bibliotēka, izsniedzot krājuma vienības individuāliem apmeklētājiem, iespēju robežās nodrošinās bezkontakta izsniegšanas procesu, kā arī veiks apmeklētājiem izsniegto krājuma vienību karantīnu, nodrošinot to īslaicīgu uzglabāšanu atsevišķi no pārējām krājuma vienībām.
Lai mazinātu riskus, bibliotēkas tiek aicinātas izvērtēt nepieciešamību un iespēju nodrošināt brīvpieejas krājuma izmantošanu.
“Organizējot kultūras pasākumus, jāievēro tie paši pamatprincipi attiecībā uz apmeklētāju skaitu, 2 m distances ievērošanu u. c. Taču atšķirība ir tā, ka organizētos publiskos pasākumos, kuriem ir izziņots konkrēts sākuma laiks, nedrīkst pulcēties vairāk nekā 25 cilvēki,” uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretāre.
Ar sanitārajām prasībām, kādas jānodrošina kultūras norišu vietās, var iepazīties kultūras ministra rīkojumā 2.5-1-62 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu kultūras norišu vietās”.
Rīkojums paredz, ka:
Epidemioloģiskās drošības pasākumi attiecas arī uz skatuves māksliniekiem. Kultūras pasākumos mākslinieciskā satura demonstrācijai jānodrošina tāda skatuve un ar satura demonstrāciju saistītie tehniskie risinājumi, kas ļauj ievērot 2 m distanci starp skatuves māksliniekiem.
Tāpat kultūras norišu vieta nodrošina skatuves māksliniekiem atsevišķas telpas vai zonu, kur uzturēties pirms un pēc publiskā pasākuma, gādājot, ka šajās telpās vai zonā vienlaikus atrodas ne vairāk kā viens skatuves mākslinieks uz 4 m2, ja tiek nodrošināta iespēja ievērot 2 m attālumu starp personām un novērst drūzmēšanos pie ieejas, izejas un citās telpās.
Laikā, kad kultūras norišu vietā nenotiek publisks pasākums, norišu vieta, līdzīgi kā noteikts muzejiem un bibliotēkām, drīkst uzņemt apmeklētājus, nodrošinot, ka:
Valdība, veicot izmaiņas valdības rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ir paredzējusi īpašu atrunu attiecībā uz publiskiem pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī (piemēram, brīvdabas kino). Uz šādiem pasākumiem netiek piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums. Proti – šādā publiskā pasākumā, kura dalībnieki atradīsies vieglajā transportlīdzeklī, varēs piedalīties vairāk nekā 25 cilvēki.
Tomēr arī šādos gadījumos apmeklētājiem ir jāievēro stingras sanitārās prasības, kas apkopotas kultūras ministra rīkojumā Nr. 2.5-1-65 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu publiskos kultūras pasākumos, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī”.
Piedaloties šādos pasākumos, organizatoriem jānodrošina, ka tiek ievērotas šādas prasības:
Šādās publisko kultūras pasākumu vietās ir atļauts nodrošināt dzērienu un ēdienu tirdzniecību, to pasūtīšana un apmaksa ir veicama tikai attālināti, nodrošinot bezkontakta pasūtījumu piegādi.
Šāda tipa brīvdabas pasākumā nav atļauts piedalīties apmeklētājiem, kuri izmanto citus transportlīdzekļus, tostarp velosipēdus, skrejriteņus, mopēdus, motociklus, kravas un pasažieru pārvadāšanai paredzētus transportlīdzekļus (autobusus, kravas automašīnas), kā arī vieglos transportlīdzekļus ar vaļēju virsbūvi. Nav pieļaujama pasākuma apmeklēšana kājāmgājējiem.
Kultūras ministrija
No 13. maija ir atļauts atsākt profesionālās skatuves mākslas (mūzikas, dejas, teātra) mēģinājumus, ievērojot kultūras ministra rīkojuma Nr. 2.5-1-61 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu profesionālās skatuves mākslas mēģinājumu procesā”.
“Pašdarbības kolektīviem mēģinājumus vēl nav atļauts atsākt [to atļaus no 1.jūnija],” uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretāre D. Vilsone. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti plaša amatieru kolektīvu kustība, līdz ar to, atļaujot rīkot mēģinājumus arī visiem pašdarbības kolektīviem, slimības izplatības un veselības aprūpes sistēmas pārslodzes risks būtiski pieaug. “Ierobežojošie pasākumi tiks samazināti soli pa solim, nepārtraukti vērtējot šo lēmumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju. Mūsu mērķis ir sākt ar profesionāļiem, kam mēģinājumi ir profesionāls darbs. Svarīgi, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties savā darbā. Ja redzēsim, ka epidemioloģiskā situācija nepasliktinās, varēsim domāt arī par ierobežojumu mazināšanu pašdarbības kolektīviem,” skaidro D. Vilsone.
Līdzīgi kā citās kultūras iestādēs un pasākumos, nav pieļaujams, ka mēģinājumos piedalās persona ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm. “Profesionālās skatuves mākslas organizācijai ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt piedalīties mēģinājumā un aicināt tās atstāt mēģinājuma vietu,” uzsvērts kultūras ministra rīkojumā.
Ierodoties uz mēģinājumu pēc vairāku dienu prombūtnes, personai rakstveidā ir jāapliecina, ka uz viņu neattiecas pašizolācijas, karantīnas vai izolācijas nosacījumi.
Mēģinājumu organizatori tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību iesaistīt personas no riska grupām un ņemt vērā, ka:
Profesionālās skatuves mākslas organizācija veido to personu sarakstu, kuras piedalās katrā mēģinājumā, arī apkopo personu kontaktinformāciju, ievērojot noteiktos personu datu apstrādes principus, un saglabā šos sarakstus vismaz trīs nedēļas pēc mēģinājuma norises.
Arī mēģinājumos ir jānodrošina 2 m distance starp tā dalībniekiem. Ja tomēr mēģinājuma procesam ir nepieciešama divu dalībnieku atrašanās, neievērojot 2 m distanci (piemēram, dejā), jānodrošina, ka tiešs fizisks kontakts starp personām nepārsniedz 15 minūtes, izņemot gadījumus, ja šīs personas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Maksimālo dalībnieku skaitu mēģinājumā nosaka konkrētā profesionālās skatuves mākslas organizācija (piemēram, teātris), nodrošinot, ka tajā piedalās ne vairāk kā viens aktieris vai mūziķis uz 4 m2 mēģinājuma telpas platības, ja tiek nodrošināta 2 m distances ievērošana starp mēģinājuma dalībniekiem un novērsta dalībnieku drūzmēšanās.
Plašāka telpa nepieciešama dejošanas un dziedāšanas mēģinājumos, proti, organizatoriem jāgādā, ka tajā piedalās ne vairāk kā viens dziedātājs vai dejotājs uz 9 m2 mēģinājuma telpas platības, ja tiek nodrošināta 3 metru distances ievērošana starp mēģinājuma dalībniekiem un novērsta dalībnieku drūzmēšanās.
Šādi papildu piesardzības pasākumi nepieciešami, jo dejojot un dziedot tiek pastiprināti lietoti elpceļi, paskaidroja Kultūras ministrijas pārstāve.
Kultūras ministrija informē, ka ir pieņemts lēmums atļaut no 1. jūnija atsākt organizētu amatiermākslas kolektīvu - koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas ansambļu, vokālo ansambļu, amatierteātru, folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu, tautas mūzikas grupu (kapelu), tautas lietišķās mākslas studiju vai pulciņu u.c. amatiermākslas kolektīvu - darbību un mēģinājumus iekštelpās un ārtelpās, vienlaikus strikti ievērojot ar kultūras ministra rīkojumu izdotā sanitārā protokola prasības.
Sanitārais protokols organizētu amatiermākslas kolektīvu darbībai un mēģinājumiem ar kultūras ministra rīkojumu vēl tiks izdots. Jau šobrīd amatiermākslas kolektīvu dibinātāji aicināti iepazīties ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un Dziesmusvēktu biedrības izstrādātā sanitārā protokola projektu un tajā noteiktajām pamatprasībām, lai savlaicīgi sagatavotos to izpildei. Jautājumu gadījumā aicinām vēsties LNKC: lnkc@lnkc.gov.lv / 67228985.
Skaidrojumā, kā no 12. maija tiks mazināti Covid-19 krīzes ierobežojumi, LV portāls uzsvēra, ka plašāka pulcēšanās nozīmē cilvēka personīgās atbildības palielināšanos par paša un savu tuvinieku, līdzcilvēku veselību.
“Lai gan Latvijā ir izdevies ierobežot strauju slimības izplatību, inficēšanās risks ir ļoti augsts. Citu valstu pieredze rāda, ka pietiek, ja viens inficēts cilvēks neievēro drošības pasākumus, lai saslimtu simtiem citu. Tāpēc šobrīd, kad ierobežojošie pasākumi tiek atviegloti, izšķirīga būs kopējā sabiedrības attieksme un uzvedība,” uzsver Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Tāpēc ļoti būtiski ir ievērot ikdienas piesardzības pasākumus, tiekoties ar radiem vai draugiem, kā arī citās situācijās.
Veselības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus Covid-19 infekcijas profilaksei. Aicinām ar tiem iepazīties un tos ievērot ikdienā, lai ierobežojumus drīzumā varētu atcelt, nevis atkārtoti pastiprināt!
Plašāku informāciju meklējiet Kultūras ministrijas mājaslapas sadaļā "Aktuālais par Covid-19".
