SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
10
10

Kad drīkst cirst un apzāģēt kokus

FOTO: Freepik

Vai iedzīvotājs pats var apgriezt koka zarus, kas jau lien daudzdzīvokļa mājas logos? Cik tuvu mājai var atrasties koks? Vai pilsētas teritorijā var veikt urbumus stumbrā bērziem un kļavām un tecināt sulu? LV portāls skaidro, ko pilsētas un ciema teritorijā drīkst darīt ar kokiem, kā tos kopt un kādas atļaujas vajadzīgas, lai koku nocirstu.

īsumā
  • No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam pilsētu un ciema teritorijās aizliegts cirst kokus.
  • Ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijās, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja.
  • Būvvaldē jāiesniedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums par koku ciršanu (jābūt pārstāvētai vairāk nekā pusei no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem).
  • Nav noteikts normatīvais regulējums koku stādīšanai, un būvvalde neizsniedz nekādas atļaujas koku stādīšanai.
  • Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka atsevišķi nesaskaņo koka vainaga kopšanu un atļauju neizdod, bet 20% lapotnes drīkst apzāģēt profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nosaka kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža, un metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Savukārt koku ciršanu un vainagu griešanu katra pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos.

No 15. aprīļa cirst nedrīkst

Jāņem vērā, ka noteikumu 20. pants aizliedz pilsētu un ciema teritorijās no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam cirst kokus.

Bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

  • augļu kokus;
  • kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
  • kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
  • kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
  • kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
  • dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu drošu dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

Par patvaļīgu ciršanu draud sods

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons brīdina, ka būvvaldes Apstādījumu inspekcijas inspektori koku ciršanas lieguma periodā veiks pārbaudes ne tikai pilsētas centrā, bet arī attālākās apkaimēs. Arī pilsētas iedzīvotāji tiek aicināti par pārkāpumiem nekavējoties informēt Rīgas Pašvaldības policiju un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants nosaka: par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro. Savukārt par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

Vajag saskaņot ar pašvaldību

Ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijās, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja. Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijas vadītāja Ilze Bernovska norāda, ka saskaņā ar Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību, neveikt un novērst darbus, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai.

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jānocērt nokaltuši koki, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un bīstami koki (koki ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu dēļ iztrupējis (vairāk nekā 80%), aizlūzis, sašķelts, daļēji sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks). Savukārt pēc koku nociršanas jāsakopj ciršanas vieta (jāaizvāc koksne un zari, jāizfrēzē celmi un jāuzber auglīga augsne vismaz 10 cm biezā kārtā).

Jāsaskaņo starp īpašniekiem

Ja koks aug daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pagalmā, tad, kā nosaka Dzīvokļu īpašnieku likuma 16. pants, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu.

Atbilstoši minētā panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem, izņemot gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāks balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.”

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pantu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

  • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
  • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
  • citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti. Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā.

Būvvaldē jāiesniedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums par koku ciršanu (kā iepriekš minēts, jābūt pārstāvētai vairāk nekā pusei no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem).

Kad var cirst bez atļaujas

Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 5.5. apakšpunkts paredz, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.

I. Bernovska min piemēru: dabas postījumu ietekmē bijis ļoti spēcīgs vējš, negaiss, kura dēļ koks ir sasvēries, nogāzies vai izgāzies, līdz ar to apdraud īpašumu.

Minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darba dienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

Ja grib iestādīt koku

Kokus ne tikai grib nocirst, daudzviet pavasaros tos arī stāda. Kādas atļaujas ir nepieciešamas, lai iestādītu koku sava pagalmā? Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijas vadītāja skaidro, ka nav noteikta normatīvā regulējuma koku stādīšanai un būvvalde neizsniedz nekādas atļaujas koku stādīšanai.

Ja iedzīvotājs vēlas daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā iestādīt koku, tad būtu jāvēršas pie sava mājas apsaimniekotāja un jārisina šis jautājums, jo zeme var piederēt (dažādi statusi) gan dzīvokļa īpašniekam, gan pilsētai, gan privātpersonai vai juridiskajai personai.

Kā kopt kokus

Atbildot uz jautājumu, cik bieži būtu jākopj koki, SIA “Hortus 5A” valdes priekšsēdētāja Anita Albrante vispirms, vēl pirms bērza, ozola vai pīlādža stādīšanas, aicina izvērtēt, kāds būs tā pieauguša koka izmērs. Strādājot dažādās pašvaldībās, arboriste ir secinājusi, ka koki bieži ir sastādīti par tuvu ēkām, komunikācijām. “Ja iestāda ozolu trīs metrus no mājas, bet pieauguša koka diametrs ir 11 metri, tad skaidrs, ka pēc kāda laikā tas sāks traucēt,” saka kokkope. Ozolu vajadzētu stādīt apmēram 20 m, pīlādzi – 7 m no ēkas.

Tiesa, normatīvie akti nenosaka, cik tuvu mājai var atrasties koks. Vienīgais ierobežojums – kokus nav atļauts stādīt uz komunikāciju aizsargjoslām un sarkano līniju zonā.

A. Albrante skaidro: ja ir labs stāds, pēc koka iestādīšanas uz to vajadzētu paskatīties pēc pusotra gada. “Svarīgākais – lai kokam ir viena galotne. Ja koks ir izaudzis un tam ar veselību viss ir kārtībā, kopšana atkarībā no sugas būtu nepieciešama reizi piecos gados, kad vajadzētu apgriezt sausos zarus,” saka kokkope.

Kad zari sitas logā

Daudzviet, īpaši daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos, ir aktuāls jautājums par koku zaru apgriešanu.

1. jautājums. Koku zari sitas un skrāpē logu, kā arī noēno tā, ka dzīvoklī neiespīd saule. Vai drīkst pašrocīgi apzāģēt zarus?

Atbilde. Laikā, kad kokus cirst nedrīkst, atļauts apzāģēt koku zarus. Tiesa, to nedrīkst darīt pašrocīgi, bet tikai profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības.

Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka atsevišķi nesaskaņo koka vainaga kopšanu un atļaujas neizdod, bet 20% lapotnes var apzāģēt profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā.

2. jautājums. Mēdz būt arī gadījumi, kad koku zari apdraud jumtu vairākstāvu ēkai, to skrāpē, bet notekcaurule ir pilna ar lapām, neiet ūdens prom. Cik resnus zarus drīkst nogriezt?

Atbilde. Kokkope A. Albrante piekrīt: ja koka zari pieskaras fasādēm, sienām, jumtiem, vēja iespaidā tie aizķeras, beržas un bojā ēku, tad vajadzētu zāģēt zaru apmēram 1,5 m virs jumta. Taču zaru nevajadzētu zāģēt maksimāli tālu, vajadzētu izvairīties nogriezt zarus, kas ir lielāki par 6–8 centimetriem. Ja zaru nozāģēs pie stumbra, koks ļoti strauji zarus ataudzēs atpakaļ: 1–1,5 m gadā. Turklāt bieži šādā zarā ieviešas trupe, pa vidu stumbram izveidojas milzīgs caurums un koku nākas nozāģēt.

Vai drīkst tecināt sulu

Pavasaros aktuāls ir arī sulu tecināšanas jautājums.

3. jautājums. Vai pilsētas teritorijā var veikt urbumus stumbrā bērziem, kļavām un tecināt sulu arī tad, ja koks aug privātā teritorijā?

Atbilde. “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošo noteikumu” 6. punktā ir norādīts, ka apstādījumos aizliegts bojāt kokus (lauzt zarus, neprofesionāli apzāģēt vainagu, plēst mizu, veikt urbumus stumbrā, traumēt saknes, mehāniski vai ķīmiski bojāt vai citādā veidā ietekmēt koku), ja bojājumu dēļ koks daļēji vai pilnībā zaudē vai var zaudēt savu augtspēju.

Jānorāda, ka tas attiecas arī uz privātīpašnieka teritoriju, jo visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašnieka zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU