SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. martā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Saeimas darbs un ārkārtējā situācija

Ārkārtējās situācijas laikā saglabājas parlamentārā kontrole pār valdības darbību, kuru var īstenot arī atbildīgās Saeimas komisijas vai Saeimas prezidijs, ja Saeima nesanāk uz sēdēm.

FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Vīrusa izplatības krīze skārusi arī Saeimas darbu. LV portāls skaidro, kas sagaidāms.

īsumā
  • Saeima sanāks uz sēdēm, ja tas būs nepieciešams.
  • Saglabājas parlamentārā kontrole pār valdības darbu.

“Mēs pārejam uz darbu ārkārtas režīmā, parlaments joprojām turpinās sanākt, strādās komisijas, bet aicinām komisijas sanākt uz darbu tikai neatliekamāko un steidzamāko jautājumu risināšanai,” piektdien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā deputāti apstiprināja valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Saeima nepieciešamības gadījumā sanāks uz sēdēm

Saeima piektdien, 13. martā, lēma izsludināt pārtraukumu Saeimas kārtējās sēdes norisē līdz 16. aprīlim pulksten 9.00. Parlaments turpinās darbu un nepieciešamības gadījumā sanāks uz ārkārtas sēdēm. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības, kurā jānorāda apspriežamā darba kārtība.

“Saeimas Prezidijs kopā ar Saeimas administrāciju apzinās dažādas darba iespējas, lai atvieglotu komisijām sanākšanu un rūpētos gan par deputātu, gan darbinieku veselības stāvokli, kad komisijas risinās steidzamākos jautājumus,” pavēstīja I. Mūrniece. Visticamāk, nākamā ārkārtas sēde plānota jau 19. martā.

Lai arī valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz pulcēšanās ierobežojumu līdz 50 cilvēkiem vienuviet, Saeimas darbu tas neskar, jo tiek attiecināts tikai uz “neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās”, atgādina Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis.

Valdība lēmusi, ka Ministru kabineta sēdes var organizēt attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību.

Saglabājas parlamentārā kontrole

Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” pilnvaro Ministru kabinetu izsludināt īpašu tiesisko režīmu, kura ietvaros valdība ir tiesīga pieņemt situācijas normalizēšanai nepieciešamos lēmumus. Atbilstoši likumam Saeimai ir pienākums apstiprināt Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas noteikšanu. Saeimai tas jādara, tiklīdz tai ir iespējams sapulcēties uz sēdi un lemt par to. Līdz tam Ministru kabinetam ir konstitucionālā atbildība par nepieciešamo rīcību ārkārtējās situācijas atrisināšanai Satversmes un likumu ietvaros, skaidro konstitucionālo tiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

“Ārkārtējās situācijas laikā saglabājas parlamentārā kontrole pār valdības darbību, kuru var īstenot arī atbildīgās Saeimas komisijas vai Saeimas prezidijs. Ja ārkārtējās situācijas apstākļos rodas nepieciešamība grozīt kādu likumu, to gan var darīt, tikai sasaucot Saeimu uz ārkārtas sēdi,” norāda jurists.

Līdz 2007. gadam spēkā bija Satversmes 81. pants, kas deva valdībai tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku, ja Saeima atradās starpsesiju pārtraukumā, bet radās neatliekama vajadzība grozīt kādu likumu. Tomēr praksē šis instruments tika piemērots gana bieži gadījumos, kad tam nebija nepieciešamā pamatojuma, kas noveda arī pie referenduma par drošības likumu grozījumiem. “Tā vietā, lai iemācītos šo instrumentu lietot atbilstoši Satversmes garam, 81. pantu 2007. gadā vienkārši no Satversmes izņēma ārā. Jau toreiz bija politiķi un juristi, kas teica, ka ar šādu grozījumu nevajag steigties, jo var būt situācijas, kad pēc šī panta rodas vajadzība,” spriež J. Pleps.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU