Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ieviešot likumiskās zemes lietošanas tiesības, ir paredzēts, ka zemes lietošanas maksa būs 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Līdz ar to pusēm šādā gadījumā arī nebūtu nepieciešams vienoties un slēgt līgumu, jo nomas maksa būtu noteikta likumā un visi zinās, kāds ir maksājums.
FOTO: Freepik
Pagājušā gada martā Tieslietu ministrija publiskoja ieceri pārveidot piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, vienādojot un tādējādi vienkāršojot abu īpašnieku pušu tiesības visdažādākajos dalītā īpašuma gadījumos. Projekts tika nodots sabiedriskajai apspriešanai un izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Projekta pamats nav mainīts, bet diskusijās ir iezīmēti jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas.
Kopš pagājušā gada 1. maija piespiedu nomas attiecībās nomas maksas apmēra jautājums ir palaists brīvā lidojumā. Iepriekš, pat ja zemes un dzīvokļu īpašnieki nespēja vienoties par nomas maksu, tā nevarēja pārsniegt likumā noteiktos procentus no kadastrālās vērtības. Satversmes tiesa procentuālo ierobežojumu atzina par neatbilstošu Satversmei. Arī tagad par nomas maksu ir jāvienojas. Arī tagad, ja nevar vienoties, jāiet uz tiesu, tikai bez likuma aizsega, ka maksājumam ir griesti.
Ja iepriekš slēgto līgumu termiņš beidzas, jauni līgumi bieži vien neziņas dēļ slēgti netiek. Jo cilvēki gaida risinājumus – gan to, ka tiks noteikta kāda saprātīga maksājuma apmēra robeža, gan to, ka likumdevējs panāks dalītā īpašuma izbeigšanu. Tās ir divas dažādas lietas, kaut gan jārisina viena problēma.
Saeimā atrodas likumprojekts piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanai, un, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē trešdien, 22. janvārī, informēja komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, šī likumprojekta virzība tiks atsākta tuvākajā laikā.
Savukārt līdz dalītā īpašuma izbeigšanai, kas sarežģītības dēļ nevar būt ātrs process, Tieslietu ministrija (TM) piedāvā piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām.
TM piedāvājums piespiedu nomas attiecību reformai iekļauts likumprojektā “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, kas ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 13. jūnijā.
Jaunais regulējums paredz piespiedu nomas attiecības salikt zem viena jumta, vienā likumprojektā, ar vienotu regulējumu visiem vai vismaz galvenajiem strīdīgajiem jautājumiem, deputātiem skaidroja TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Pašreiz (piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās) nomas maksa var būt 1,65%–9,075% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, un tā atkarīga no:
Ieviešot likumiskās zemes lietošanas tiesības, ir paredzēts, ka zemes lietošanas maksa būs 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Līdz ar to pusēm šādā gadījumā arī nebūtu nepieciešams vienoties un slēgt līgumu, jo nomas maksa būtu noteikta likumā un visi zinātu, kāds ir maksājums, uzsvēra D. Palčevska.
Ar jauno regulējumu paredzēts mainīt zemes uzturēšanas pienākumu. Pašreiz to nosaka pašvaldību saistošie noteikumi vai arī jāvienojas ar zemes īpašnieku par to, kura persona uztur lietošanā esošo zemi. Pēc reformas tiktu noteikts, ka par zemes uzturēšanu atbildīgs ir ēkas īpašnieks.
TM ieceres prezentācijā Saeimas deputātiem norādījusi uz vēl vienu būtisku atšķirību, kas skar būvniecību un komunikāciju ierīkošanu uz nomā esošās zemes. Pašreiz ir jāvienojas ar zemes īpašnieku, jāsaņem tā piekrišana. Ja nespēj vienoties, strīds jārisina tiesā.
Pēc reformas likums paredz skaidri noteikt pušu tiesību robežas, ēkas īpašniekam paredzētas tiesības bez zemes īpašnieka piekrišanas būvēt konkrētas būves, kas ir saistītas ar patstāvīgās ēkas ekspluatāciju. Tāpat tiktu precīzi noteiktas pušu tiesības un pienākumi. Piemēram, ka zemes īpašnieks nevar bez ēkas īpašnieka piekrišanas nodibināt servitūtu, kas traucē ēkas īpašniekam.
TM reformas piedāvājumā ir paredzēts mainīt parāda noilguma termiņu. Proti, ja pašreiz nomas maksas parādi noilgst 10 gadu laikā, paredzēts noilgumam noteikt triju gadu laiku.
Kā deputātus informēja D. Palčevska, pirms likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā, vēl ir jāvienojas par vairākiem jautājumiem, kas jau ir radušies projekta apspriešanas gaitā, turklāt iebildumu apmērs bijis pārsteidzošs.
Komentāri un viedokļi saņemti arī no iedzīvotājiem, kuri pauduši gan atbalstu tam, ka tiek gatavots jauns regulējums, gan arī kritiskas piezīmes: attieksme, protams, atkarīga no tā, kuru pusi viedokļa paudējs pārstāvēja – zemes īpašnieka vai dzīvokļa īpašnieka pozīciju.
Vēl šķetināmo jautājumu blokā ir nekustamā īpašuma nodokļa maksāšana dalītā īpašuma gadījumā. Šis nodoklis tagad tiek piemērots atšķirīgi atkarībā no tā, kas ir zemes īpašnieks. Privātajās attiecībās nodoklis ir jāmaksā zemes īpašniekam, komercattiecībās zemes nodoklis bieži vien ir jāmaksā ēkas īpašniekam. Tas tiek regulēts ar līgumu vai citā veidā. Tāpēc TM vēlas vienādot situāciju ar nekustamā īpašuma nodokli.
TM uzskata, ka būtu jāatsakās no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām. Arī par to vēl ir jāvienojas, jo Finanšu ministrija prasa, lai tādā gadījumā būtu norādīta ietekme uz budžetu.
Pagaidām nav izlemts, kā un vai nosakāma lietošanā esošās zemes platība tajos gadījumos, kad to neregulē normatīvie akti. Jo pilsētās ir funkcionāli nepieciešamie zemesgabali, ko nosaka pašvaldība, bet lauku teritorijā dalītā īpašuma gadījumos ēka var atrasties arī uz 4–5 h liela zemesgabala. Tad ir jautājums, vai šādos gadījumos būtu nepieciešama zemes platības noteikšana.
Precīzam jābūt arī zemes lietošanas tiesību saturam un būvniecības tiesību robežām, kas nozīmē noteikt, ciktāl var būt ēkas īpašnieka brīvība. Jo viena lieta ir, kad uz nomas (lietošanā esošas) zemes ēkai nepieciešama kāda papildu būve, kas saistīta ar ēku, cita – ja, piemēram, ēkai iedomā uzbūvēt vēl piecus stāvus vai ēkai piebūvē vēl tikpat lielu platību.
Februāra otrajā pusē varētu notikt starpministriju sanāksmes par likumprojekta jautājumiem. Saeimas Valsts pārvaldes komisijas deputāti arī vēlētos iepazīties ar likumprojektu jau pirms tā iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.
