Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Gatis Diedziņš, LETA
Lai radītu bērniem drošu vidi un maksimāli samazinātu traumu risku spēļu laukumos, šodien, 17. janvārī, ir stājušies spēkā jauni spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi.
Jaunās prasības attiecas uz publiskai lietošanai paredzētiem rotaļu laukumiem gan ārtelpās, gan iekštelpās.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi” izstrādāti pēc Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) iniciatīvas, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu drošuma likuma 8.1 pantu, kā arī likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu.
Līdz šim normatīvie akti neparedzēja konkrētas drošuma prasības publiskai lietošanai paredzēto spēļu vai citu aktivitāšu iekārtām, aprīkojumam un spēļu laukumiem, norādīts likumprojekta anotācijā. Preču un pakalpojumu drošuma likumā noteiktas vispārīgās drošuma prasības, kas attiecināmas arī uz bērnu spēļu laukumiem.
Tiesa, kopš 2013. gada ražotājiem un spēļu laukumu apsaimniekotājiem ir pieejamas PTAC izstrādātās “Vadlīnijas bērnu spēļu laukumu valdītājiem/apsaimniekotājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai”, kurās ietvertas drošuma prasības bērnu spēļu laukumu valdītājiem/apsaimniekotājiem:
PTAC Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Ivars Jorniņš skaidro, ka vadlīnijām ir vairāk rekomendējošs un skaidrojošs raksturs un tās atbildīgajiem neuzliek konkrētus pienākumus. Taču tā kā spēļu laukumos ik gadu notiek nelaimes gadījumi drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu dēļ un PTAC konstatējusi dažādas iekārtu neatbilstības, bija nepieciešams izstrādāt speciālus noteikumus – lai būtu skaidri pienākumi un atbildība visām iesaistītajām pusēm.
MK noteikumi Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi” sastāv no septiņām nodaļām un aptver gan speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētajiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām un aprīkojumam, gan riska novēršanas un mazināšanas pasākumus.
Saskaņā ar noteikumu pirmo nodaļu jaunās prasības attiecas uz publiskai lietošanai paredzētajiem spēļu un rekreācijas laukumiem, kas:
Šo noteikumu izpratnē par publiska spēļu un rekreācijas laukuma vai spēļu vai citu aktivitāšu iekārtas uzstādīšanu ir uzskatāma gan to uzstādīšana iekštelpās, gan to izbūve publiskajā ārtelpā un šo noteikumu prasības par uzstādīšanu ir attiecināmas arī uz izbūvi.
Noteikumi neattiecas uz:
Noteikumu otrā nodaļa aptver speciālās drošuma prasības, kuras jāievēro, lai novērstu un mazinātu riskus, un tās attiecināmas gan uz spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, gan uz spēļu un rekreācijas laukumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuri šādas iekārtas uzstāda laukumos un piedāvā publiskai lietošanai.
Pārbaudēs konstatētas pat padomju gados uzstādītas iekārtas, kas neatbilst prasībām, kuras tika noteiktas pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Noteikumi arī paredz – izvēloties spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu vai laukuma izvietojuma vietu, ir jāņem vērā gan drošības zonas, gan jānovērš vai jāmazina vides riski (tie ietver arī ūdenstilpnes, nogāzes, ielas, kas atrodas tuvumā, utt.) un jāizvēlas veicamie pasākumi, lai nodrošinātu drošu laukuma lietošanu, piemēram, neradītu risku iekrist ūdenī.
Trešajā nodaļā katram tirgus dalībniekam ir noteikti konkrēti pienākumi, kas attiecas uz ievērojamām prasībām publiska spēļu un rekreācijas laukuma, spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu uzstādīšanā, pārbaudē un uzturēšanā.
Noteikumu ceturtā nodaļa paredz publisko spēļu un rekreācijas laukumu un tajos uzstādīto spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu pēcuzstādīšanas pārbaudi, ko veic neatkarīgs pārbaudes veicējs. Pēcuzstādīšanas pārbaudi veic arī gadījumos, kad tiek aizvietota kāda spēļu vai citu aktivitāšu iekārta, būtiski pārkārtojot vai attīstot publisko spēļu un rekreācijas laukumu.
I. Jorniņš uzsver, ka laukumu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būs jāveic arī līdz šim uzstādīto spēļu laukumu riska novērtējums. “Valdītājam būs jāpārbauda, vai savulaik uzstādītās iekārtas atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Pārbaudēs esam saskārušies pat ar padomju gados uzstādītām iekārtām, kas neatbilst kas neatbilst arī pirms vairāk nekā desmit gadiem definētajām prasībām,” atzīst I. Jorniņš.
Noteikumu piektā nodaļa aptver publisko spēļu un rekreācijas laukumu reģistrāciju un datu aktualizēšanu. Spēļu un rekreācijas laukumi būs jāreģistrē PTAC, kas būs bezmaksas pakalpojums.
Sestajā nodaļā noteikta bērnu spēļu laukumu un to iekārtu tirgus uzraudzība, kuru veic PTAC.
Noteikumu septītajā nodaļā prasību ieviešanai ir paredzēts 18 mēnešu pārejas periods, kura laikā visām iepriekš un no jauna uzstādītajām spēļu vai citu aktivitāšu iekārtām vai spēļu un rekreācijas laukumiem būs jānodrošina riska novērtējums.
Pēc pārejas perioda beigām jauniem spēļu un rekreācijas laukumiem būs obligāti jāveic arī pēcuzstādīšanas pārbaude, kuru varēs veikt akreditēts pārbaudes veicējs.
Ekonomikas ministrija pēc pieciem gadiem veiks regulējuma darbības izvērtējumu.
SIA “Jūrmalas Mežaparki” veic bērnu rotaļu laukumu izgatavošanu un uzstādīšanu. Uzņēmums ir izteicis savu viedokli PTAC un ministrijai arī noteikumu izstrādes gaitā.
“Pieņemtos normatīvus uzskatu par papildu administratīvo nastu, kas gulsies uz rotaļu laukumu apsaimniekotājiem, kas daudzviet ir pašvaldības. Noteikumi nevis uzlabos situāciju, novēršot drošības neatbilstības problēmas, bet gan to sarežģīs un radīs biznesu citiem – spēļu laukumu pārbaudītājiem,” norāda izpilddirektors Andris Čuda.
PTAC kopš 2012. gada ir pārbaudījis 252 iekārtas dažādos spēļu laukumos, no kurām 248 gadījumos ir konstatētas neatbilstības.
Viņaprāt, jaunie noteikumi “Jūrmalas Mežaparkiem” kā rotaļlaukumu ražotājiem apgrūtinās jaunu spēļu laukumu pieņemšanas procesu, to nodošanu ekspluatācijā. Taču svarīgāk būtu, ja spēļu laukumus pārbaudītu arī pēc gada, diviem – pārliecinātos, vai tie ir droši –, jo iekārtas daudzo apmeklētāju dēļ ātri nolietojas.
Arī Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš piekrīt, ka administratīvais slogs pašvaldībām būs gana liels, turklāt pēcuzstādīšanas un pārbaužu funkcijas dublēsies – starp neatkarīgajiem pārbaudes veicējiem un pašvaldības būvvaldēm.
Viņaprāt, ja tiktu noteikti kritēriji un būtu kapacitāte, pārbaudes varētu veikt būvvaldes – Rīgas pilsētas būvvalde to arī darot. “Zināmā mērā neatkarīgs pārbaudes veicējs ar pēcpārbaudēm kontrolēs kontroli un informāciju prasīs no pašvaldībām,” tā A. Salmiņš.
LPS pārstāvis uzskata, ka pēc gada jaunie “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi” būtu jāpārskata, jāizvērtē, kā tie darbojas, un –atkarībā no secinātā – jāgroza.
PTAC kopš 2012. gada ir veicis pārbaudi 252 iekārtām dažādos spēļu laukumos: 248 gadījumos ir konstatētas neatbilstības. I. Jorniņš akcentē, ka centrs dodas pārbaudīt tikai tos laukumus, kuros varētu būt problēmas.
Neatbilstības un trūkumi galvenokārt ir saistīti ar spēļu laukumu projektēšanu, virsmu pārklājumu nenodrošināšanu, nepietiekamu spēļu laukumu uzturēšanas kārtību un nedrošu iekārtu uzstādīšanu. Tāpat bieži vien netiek veiktas pēcuzstādīšanas vai regulārās pārbaudes un spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu apkope, kā arī nevar konstatēt, kura persona ir atbildīga par spēļu laukumu uzturēšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunie noteikumi attieksies uz apmēram 1400 publiskajiem spēļu laukumiem.
