Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Vasaras mēneši bērniem ir īpaši piepildīti ar dažādām aktivitātēm – izklaidēm virvju trasēs un uz batuta, braucieniem ar velosipēdu un rotaļāšanos spēļu laukumos. Cik drošas ir šīs nodarbes, kādā tehniskā kārtībā ir šūpoles vai slīdkalniņi? Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ikgadējā pārbaudē ir konstatējis daudz neatbilstību. Savukārt dakteri lūdz pieaugušos rūpēties par bērnu drošību un veselību sportisko aktivitāšu laikā, jo katru gadu, tiklīdz ārā kļūst siltāks, dubultojas bērnu skaits, kuri ar traumām nokļūst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērn ir veicis 30 pārbaudes ārtelpu un četras pārbaudes iekštelpu spēļu un rekreācijas laukumos, kā arī piecas pārbaudes virvju trašu izklaides pakalpojumu vietās.
Diemžēl neatbilstības atrastas visās pārbaudītajās pakalpojumu sniegšanas vietās.
Kas secināts PTAC pārbaudēs? Vairākos ārtelpu laukumos konstatētas apmeklētājus apdraudošas iekārtas, kas rada nopietnu risku bērnu drošībai, – līdzsvara šūpoles ar neatbilstošām atdurēm, slīdkalniņi bez sānu aizsardzības, ar asām malām. Nereti attālums starp iekārtu detaļām rada galvas iesprūšanas riskus.
Daudzviet pārbaudēs secināts, ka iekārtas tiek apsaimniekotas pavirši – salauzti elementi, bojāti tīklojumi, ieplaisājuši iekārtu balsta konstrukciju elementi, metālu korozija, abrazīvi koka elementi, izvirzītas skrūves, nenosegti skrūvju gali, piesārņojums smilšu kastēs, satrupējuši koka elementi.
Savukārt visos iekštelpu spēļu laukumos un virvju trasēs PTAC uzmanību piesaistījis nepietiekams uzraugu skaits. Centrs secinājis, ka iekštelpu laukumos iekārtas tiek apsekotas neregulāri un virspusēji – nav atbilstoši nostiprinātas un nosegtas batutu atsperes; ir neatbilstošs polsterējums; konstatētas asas malas, salūzuši elementi un nenorobežoti bīstamie objekti.
Savukārt virvju trasēs nav iegūts arborista atzinums par to, vai trasē augošie koki nerada draudus drošībai; ir nolietotas karabīnes, kā arī bojāti un salauzti elementi – tīkli, virves, troses, koka elementi, atsegtas skrūves.
Lai gan nepilnības spēļu laukumu valdītāji novērš, PTAC arī šogad turpinās tos uzraudzīt, jo neatbilstības līmenis ir augsts, preses konferencē rezumēja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu laukumiem gan iekštelpās, gan ārtelpās nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”, kas stājās spēkā 2020. gada 17. janvārī.
Tie paredz, ka no jauna uzstādītājiem laukumiem ir jāveic pēcuzstādīšanas pārbaude, bet vecajiem – riska novērtējums, t. i., jāpārliecinās, ka tie ir gana droši.
Ja spēļu laukums atbilst MK noteikumu kritērijiem, tad tā valdītājam ir pienākums reģistrēt laukumu PTAC. Šobrīd ir reģistrēti 643 laukumi.
Tomēr bažas rada tas, ka vairākās pašvaldībās nav reģistrēts neviens spēļu laukums – PTAC nav informācijas par laukumu novērtējumu. B. Vītoliņa arī vērš uzmanību uz riskiem publiski pieejamajos t. s. vecajos spēļu laukumos daudzdzīvokļu māju pagalmos. “Šajos laukumos var atrast šūpoles ar cietajām piekarēm, kas šobrīd ir aizliegtas. Tā ir valdītāja atbildība, lai iekārtas būtu drošas,” teica centra direktore.
“Spēļu laukumi visu laiku ir jāuztur kārtībā. Iekārtas uzliek un ir drošas, bet tās var salauzt. Par laukumiem ir jārūpējas visu laiku, lai tie būtu droši” uzsvēra B. Vītoliņa.
Vasarā bērnu drošībai ir jāvelta pastiprināta vērība, turklāt bērnu traumatisms vienmēr ir novēršams, ja tam pievērš uzmanību, preses konferencē uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsts Timurs Zurmutaī. Būtiska nozīme ir ne vien tam, ka spēļu laukumi, virvju trases u. c. fizisko aktivitāšu veikšanas vietas ir drošas, bet arī vecāku vērībai.
Katru gadu līdz ar silta laika iestāšanos BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā dubultojas un pat trīskāršojas bērnu skaits, kas guvuši dažādas traumas. Šī gada pirmajos mēnešos ar traumām diennaktī pēc palīdzības vērsās aptuveni 50 bērnu, savukārt maija trešajā nedēļā tie jau bija aptuveni 100 bērnu dienā.
2023. gada aprīļa siltajās nedēļās ar dažādām traumām slimnīcā vērsās 2460 bērnu (šogad janvārī – aptuveni 1500 pacientu). Lielākā daļa – 130 – bērnu traumas bija guvuši, pārvietojoties uz dažādiem mobilitātes rīkiem. Daļa traumas bija guvuši, lēkājot uz batuta, ceļu satiksmes negadījumos un rotaļlaukumos.
“Traumu guvušie bērni veido satraucošu statistiku,” secināja T. Zurmutaī.
Lai traumas gadītos pēc iespējas retāk, vecākiem ir jārāda labs piemērs bērniem, uzskata ārsts. Piemēram, braucot ar velosipēdu, galvā obligāti ir jābūt ķiverei. Šie braucamie ir visnestabilākie, un kritieni gadās bieži, tāpēc svarīgi mazināt smagu traumu risku, cik vien tas iespējams. No 1. līdz 22. maijam uz Bērnu slimnīcu jau bija atvesti 184 bērni, kas guvuši traumas uz dažādiem braucamrīkiem.
Pētījumā par faktoriem, kas ietekmē ceļu satiksmes drošību, noskaidrots: braucot ar velosipēdu, ķiveri lieto tikai 30,8% bērnu.
Ceļu satiksmes noteikumu 201. punktā teikts, ka bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā ir jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.
“Iebildes par to, ka mēs jau braucam tikai pa trotuāru, nav arguments, jo uz brauktuves un trotuāra asfalts ir vienādi ciets un traumas var būt vienādi smagas,” skaidroja ārsts.
“Vecākiem ar velosipēdu atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja bērnam galvā ir aizsprādzēta aizsargķivere, ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam,” atgādināja T. Zurmutaī. To paredz Ceļu satiksmes noteikumu 210.4. apakšpunkts. Ārsts norādīja, ka šogad jau ir bijuši pirmie gadījumi, kad mazulim kājas tika ierautas spieķos.
Ceļu satiksmes drošības direkcija pētījumā par bērnu sēdeklīšu pareizu lietošanu secinājusi, ka tā fiksēta tikai 61,9% gadījumu.
Bērnu ķirurgs arī atgādināja, ka nevienu un nekad nedrīkst sēdināt uz velosipēda stūres, tāpat vecāki nedrīkst vizināt bērnus uz elektroskrejriteņiem. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem uz tiem var atrasties tikai viens cilvēks – elektroskrejriteņu vadītājiem ir aizliegts vest pasažieri. Savukārt Ceļu satiksmes likums aizliedz piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu.
Kādas traumas tiek gūtas, braucot ar elektroskrejriteni? Lūzumi, mežģījumi, dažāda veida sasitumi, arī galvas traumas, zināja teikt T. Zurmutaī.
Turklāt tumšajā diennakts laikā vienmēr ir jālieto atstarotāji, lai autovadītāji paspētu pamanīt velosipēdistu vai gājēju.
Bieži bērni gūst traumas arī uz batutiem, bet to daudzumu un smagumu var mazināt, ja ievēro visus drošības pasākumus un uz batuta neļauj veikt akrobātiskus trikus – salto, kūleņus, skaidroja bērnu ķirurgs.
Lai ierīkotu batutu, ir jāievēro dažas pamatlietas. Piemēram, batuts ir jānovieto drošā vietā zālienā vai uz enerģiju absorbējošas virsmas. Tam ir jābūt uzliktam aizsargtīklam, kas iespēju robežās nosedz atsperes.
Uz viena batuta var būt tikai viens bērns, un viņu nedrīkst atstāt nepieskatītu. Zem batuta nedrīkst spēlēties citi bērni. Savukārt, ja batuts ir slapjš un salijis, tad to nevar izmantot.
Turpmākos trīs mēnešus bērni lielāko daļu brīvā laika pavadīs ārpus mājas, tādēļ ir ļoti svarīgi iemācīties un atkārtot noteikumus drošai dalībai ceļu satiksmē, preses konferencē teica Ceļu satiksmes drošības direkcijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Viņa norādīja, ka viens no svarīgākajiem ceļu satiksmes noteikumiem ir uzmanīga pārvietošanās, kuras laikā nevajadzētu lietot austiņas, jo ir jāredz un jādzird, kas notiek apkārt.
“Uz ietves karalis ir gājējs, tāpēc velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam ir jārespektē cilvēku kustība,” uzsvēra I. Šipkēvica.
Svarīgi ir arī novērtēt braukšanas iemaņas. Vispirms tās jāizmēģina drošā vidē, nevajag tūlīt doties ceļu satiksmē.
