Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Piektdien, 14. maijā, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kuru mērķis ir noteikt regulējumu elektroskrejriteņu iekļaušanai dalībai ceļu satiksmē, nodrošinot un uzlabojot satiksmes drošību. Kā norāda Satiksmes ministrija, grozījumi tika izstrādāti, lai tiktu nodrošinātas mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdu vadītāju) intereses. LV portāls skaidro, pa kādu ceļu infrastruktūru drīkst pārvietoties ar elektroskrejriteņiem, kāds ir atļautais braukšanas ātrums, kas ir aizliegts elektroskrejriteņu vadītājiem, kā arī citas prasības.
Kā norādīts Ceļu satiksmes noteikumu grozījumu (turpmāk – grozījumi CSN) anotācijā, izmaiņas paredz, ka primāri ar elektroskrejriteņiem jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru un tikai atsevišķos gadījumos tiem atļauts pārvietoties pa ietvi, kā arī brauktuvi. Tāpat grozījumi nosaka elektroskrejriteņu vadītājiem:
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) infografika
Līdzīgi kā Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 22. nodaļā ir noteiktas papildu prasības velosipēdu vadītājiem, turpmāk minēto noteikumu 22.1 nodaļā būs paredzētas papildu prasības elektroskrejriteņu vadītājiem.
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem CSN 212.1 punkts paredz, ka elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai.
Ja to nav, elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts braukt:
Vienlaikus grozījumi precizē CSN 2.19. apakšpunktu jeb kopīga gājēju un velosipēdu ceļa jēdzienu, nosakot, ka tas ir atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi (“Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš” – atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī pārvietoties gājējiem.
Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu un elektroskrejriteņu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, – skat. CSN 271.17. apakšpunktu).
Proti, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu:
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) infografika
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuros arī tika iekļauts elektroskrejriteņu regulējums, proti, ietverts šī transportlīdzekļa jēdziens, reģistrācijas kārtība, elektroskrejriteņu izmantošanas vecuma ierobežojumi, kā arī administratīvie sodi elektroskrejriteņu vadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē, stājās spēkā jau šā gada 20. aprīlī.
Ceļu satiksmes likuma (CSL) 1. pants noteic, ka elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Savukārt CSN grozījumi (skat. CSN 212.2 punktu) papildus paredz, ka elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Tāpat minētajā punktā noteikts, ka:
Atbildot uz LV portāla lasītāja jautājumu, pie kādas kategorijas CSL un CSN izpratnē tiks pieskaitīti elektroskrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums ir lielāks par 25 km/h, norādāms, ka maksimālais atļautais braukšanas ātrums šiem transportlīdzekļiem minēto normatīvo aktu izpratnē ir 25 km/h. Kā skaidro Satiksmes ministrija (SM), “tas, ka ražotājs ir paredzējis lielāku braukšanas ātrumu, nenozīmē, ka drīkst braukt ātrāk par 25 km/h”.
Turklāt SM vērš uzmanību, ka ar minēto maksimālo ātrumu atļauts braukt tikai pa brauktuvēm: pa ietvēm jāpārvietojas gājēju pārvietošanās ātrumā: “Arī automašīnām ir lielāks maksimālais braukšanas ātrums nekā CSN atļautais, bet tas nenozīmē, ka ar tām drīkst braukt ātrāk un ka tā nav automašīna.”
Grozījumi CSN paredz, ka vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, elektroskrejriteņu vadītājiem, kuri brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu (skat. CSN 212.3 punktu).
Savukārt CSN 212.4 punkts noteic, ka, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, elektroskrejriteņa vadītājam brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuves labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuriem saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka.
Vienlaikus elektroskrejritenim jābūt tehniskā kārtībā, aprīkotam ar bremzēm (skat. CSN 212.5 punktu), un braukšanas laikā tam priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim (skat. CSN 212.6 punktu).
CSN 212.6 punkts tostarp paredz, ka elektroskrejriteņa vadītājam, ja tas ir iespējams, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Kā liecina grozījumu CSN anotācijā sniegtā informācija, pēc šo noteikumu projekta publicēšanas SM tīmekļa vietnē tika saņemti priekšlikumi no biedrības “Pilsēta cilvēkiem” un Rīgas domes Satiksmes departamenta par to, ka prasība būt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā būtu izslēdzama no noteikumu projekta redakcijas, jo ir pietiekami, ka elektroskrejritenim braukšanas laikā ir ieslēgti lukturi, un elektroskrejriteņu nomas operatori nespēs nodrošināt katru lietotāju ar vestēm, kā arī maz ticams, ka nomnieki paši ņems tās līdzi.
SM, izvērtējot priekšlikumu norādījusi, ka šāda vienošanās par atstarojošās vestes lietošanu (ja iespējams) tika panākta Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, kuras laikā eksperti secināja, ka elektroskrejriteņi to konstruktīvo īpatnību dēļ ir grūtāk pamanāmi ne tikai autobraucējiem, bet arī gājējiem. Ņemot vērā, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes dalībnieku drošību, priekšlikums netika atbalstīts. Turklāt grozījumi noteic, ka vadītājs var būt ģērbts spilgtā apģērbā un tam obligāti nav jābūt tērptam atstarojošā vestē, teikts grozījumu CSN anotācijā.
CSL paredz, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties personas vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai ir velosipēda vadīšanas tiesības vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Savukārt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu, tostarp velosipēdu, vadīšanas tiesības nebūs vajadzīgas.
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) infografika
CSN 212.7 punkts turpmāk noteic, ka elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts:
Kā jau tika minēts, primāri ar elektroskrejriteņiem jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, izņemot atsevišķus gadījumus. Tādējādi grozījumos ir precizēts arī CSN 259.5. apakšpunkts, paredzot, ka 305. zīme “Velosipēdiem braukt aizliegts” attiecas ne tikai uz velosipēdiem, bet arī uz elektroskrejriteņiem.
Par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem tiks piemēroti tādi paši administratīvie sodi kā riteņbraucējiem.
Piemēram, saskaņā ar CSL 62. panta trešo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam 24 naudas soda vienību (120 eiro) apmērā.
Stājoties spēkā CSN grozījumiem, to 25.7. apakšpunkts turpmāk paredz, ka transportlīdzekļa, tostarp elektroskrejriteņa, vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli ne tikai gadījumos, ja šādu norādījumu dod policijas darbinieks, robežsargs vai arī muitas amatpersona, bet arī gadījumos, ja to pieprasa pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona.
Detalizētāk ar visām izmaiņām iespējams iepazīties šeit.
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) infografika
***
Lai veicinātu sabiedrības izglītošanu par jaunajiem noteikumiem, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) uzsākusi informatīvu kampaņu “Ēēē! Brauc pēc noteikumiem!”. Rakstā ir izmantoti kampaņas vizuālie materiāli un video.
Kampaņu atbalsta Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija un “Fiqsy”.
