Bērnu datu aizsardzība skolās. Kas pieļaujams, bet kas – ne

Personas dati visā Eiropas Savienībā piemērojamās Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) izpratnē ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Daļa no šiem datiem satur privātu un intīmu informāciju, kas var tikt ļaunprātīgi izmantota pret konkrētās personas interesēm.

Kādi dati par izglītojamo var būt skolu rīcībā

Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija (LSPDASA) ir apkopojusi skolēnu datu apjomu, kāds visbiežāk ir izglītības iestāžu rīcībā, kā arī norādījusi uz īpaši aizsargājamu personas datu kopumu.

Izglītības iestāžu rīcībā visbiežāk ir:

• izglītojamā identifikācijas dati: vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, identificējošo dokumentu dati u. c.;
• izglītojamā vecāku un radinieku kontaktinformācija: tālruņa numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese u. c.;
• izglītojamā mācību procesu raksturojoši dati: sekmju vērtējums, mācību pārbaudījumu saturs, dienasgrāmatās un žurnālos iekļautā informācija, piezīmes, dati pār mācību iestādes apmeklējumu, olimpiāžu un sacensību rezultāti, bibliotēku uzskaites kartīšu informācija u. c.;
• izglītojamā ārpusklases aktivitātes: dalība korī, dejošanas, sporta un citos pulciņos, dalība citos skolas pasākumos;
• fotogrāfijas, audio un video no izglītības iestādes rīkotajiem sporta, izklaides un citiem pasākumiem.
• izglītojamo raksturojoši dati: uzvedības raksturojums, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, dzimtā valoda, pārvaldītā valoda, pilsonība u. c.;
• izglītojamā tiesību aizsardzību realizējošā informācija: izglītojamā un ģimenes mantiskais stāvoklis, ģimenes sociālais statuss, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un bāriņtiesu sniegtā informācija, informācija un dokumenti par iepriekš iegūto izglītību;
• telpu kontroles piekļuves sistēmu dati.

Kādi dati par skolēnu ir īpaši aizsargājami

• Veselības dati: skolas medmāsas un psihologa apmeklējuma ietvaros fiksētā informācija, veselības raksturojums, arī no medicīnas kartes, piemēram, skolēna slimības, alerģijas, veiktā un plānotā vakcinācija, invaliditāte u. c.
• Tautība un etniskā izcelsme.
• Reliģiskā pārliecība.
• Politiskā pārliecība, piemēram, dalība politiskās partijas jauniešu organizācijā.
• Sodāmības, arī administratīvie sodi.
• Seksuālā orientācija.
• Biometrijas dati.

Ņemot vērā, ka ne visām pašvaldībām ir pietiekami daudz resursu skolu un bērnudārzu audzēkņu personas datu apstrādes problēmjautājumu apzināšanai un skaidrojumiem, LSPDASA ir apzinājusi izplatītākās problēmsituācijas un sagatavojusi informatīvo materiālu “Bērnu dati skolās un bērnudārzos jeb 20 aktuāli jautājumi par datu apstrādi izglītības iestādēs”.

Datu valsts inspekcija (DVI) atzinusi, ka tas ir atbilstošs pašreizējai izpratnei par atbilstības nodrošināšanu VDAR prasībām.

Ne vairāk datu, cik tas nepieciešams mērķa sasniegšanai

Saskaņā ar regulas 6. panta 1. punktu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem. Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana; līguma izpilde; juridisks pienākums; sabiedrības intereses; vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Proti, tikai pastāvot kādam no minētajiem tiesiskajiem pamatiem, personas datu apstrāde tiek atzīta par tiesisku, skaidro DVI.

Sevišķi būtiski no VDAR minētajiem principiem ir datu subjekta piekrišana un viņam pieprasītās informācijas minimizēšana, proti, skolai ir jāprasa ne vairāk bērnu datu, cik tas nepieciešams to ievākšanas mērķa sasniegšanai, skaidro LSPDASA valdes loceklis, zvērināts advokāts Ivo Krievs.

Lielākā problēma izglītojamo personas datu aizsardzības jomā ir izpratnes trūkums.

“Lielākā problēma izglītojamo personas datu aizsardzības jomā ir izpratnes trūkums abās pusēs – vecāki domā, ka skola no viņiem prasa atklāt par daudz, bet skola – ka no tās kaut ko nepamatoti slēpj,” norāda I. Krievs. Tādējādi šīs problēmas mazināšanā galvenais ir godprātīga pieeja – skolai nāktos saprotami izskaidrot, kāpēc tai ir nepieciešami kādi skolēna dati, bez kuriem dažkārt nav iespējams iztikt.

Lai nerastos dažādi pārpratumi un neizpratne, kāpēc datu vākšanas prakse dažādās skolās atšķiras, pašvaldību vai pat valsts līmenī būtu jāizstrādā vienotas vadlīnijas skolēnu datu aizsardzības jomā, uzskata LSPDASA pārstāvis.

Biežāk konstatētie datu aizsardzības pārkāpumi

“Izskatot saņemtās sūdzības par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem izglītības iestādēs, DVI ir konstatējusi, ka iekšējie normatīvie akti un/vai privātuma politika neatbilst VDAR prasībām, netiek ieviestas vai ievērotas tehniskās un organizatoriskās prasības personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumos atbilstoši datu apstrādes nolūkam,” informē inspekcijas pārstāve Agita Silniece.

Starp izglītības iestādēs DVI konstatētajām problēmsituācijām ir, piemēram, izglītojamo personas datu apstrādē iegūtās informācijas nodošana trešajām personām bez tiesiska pamata, neatbilstoši iekšējie normatīvie akti (nepamatotas piekrišanas prasīšana vecākiem, jo nepilngadīgo personu datu apstrādei var būt citi VDAR noteiktie tiesiskie pamati). Nav ieviestas atbilstošas tehniskās vai organizatoriskās prasības (nepilngadīgo personu atzīmes tiek publiskotas skolu gaiteņos vai publiski paustas klasē). Piemēram, pērn šāds pārkāpums konstatēts Vecumniekos – novada avīzē tika publicēti skolēnu eksāmenu rezultāti.

Lai gan asociācijas izstrādātais informatīvais materiāls sniedz skaidrojumu par personas datu apstrādes procesa organizāciju un personas datu aizsardzību izglītības jomā un atbilst pašreizējai izpratnei par atbilstības nodrošināšanu VDAR prasībām, ir nepieciešams sekot līdzi jaunākajām izmaiņām attiecībā uz regulas piemērošanu, jo apstākļi un rīcības modeļi var mainīties, norāda VDI.