Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Ņemot vērā, ka šobrīd nav paredzēts izdarīt grozījumus Valsts valodas likumā un Pilsonības likumā, regulējums saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem minētajās jomās ir iestrādāts likumprojektā “Administratīvo sodu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā likums”.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Lai arī administratīvās atbildības regulējuma reforma noteic, ka no 2020. gada 1. janvāra par administratīvajiem pārkāpumiem paredzēto sodu apraksts būs atrodams attiecīgo nozari regulējošā likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos, pagaidām viens likums tomēr būs izņēmums. Proti, dažas šobrīd vēl spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sodošās normas ir attiecināmas uz tādiem pārkāpumiem, kas netiek regulēti atsevišķā jomas likumā. Līdz ar to Saeimas Juridiskajā komisijā šobrīd tiek izskatīts likumprojekts, kurā paredzēti sodi par atsevišķiem pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Saeimas Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, kuras darba kārtībā atrodas likumprojekts “Administratīvo sodu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā likums" (turpmāk tekstā – likumprojekts), kas iesniegts uz otro lasījumu. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2013. gada rīkojumu Nr. 38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju” dažas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sodošās normas attiecināmas uz pārkāpumiem sabiedriskās kārtības un drošības jomā, kas netiek regulētas ar speciālu likumu. Līdz ar to sākotnēji tika plānots izstrādāt Sabiedriskās kārtības un drošības likumu. Proti, tajā kā nozares speciālajā likumā noteiktu gan paredzētos sodus, gan amatpersonu kompetenci par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības un drošības jomā.
Tomēr, kā redzams, likumprojekta nosaukums ir paplašinājies. Likumprojekta anotācijā skaidrots: “ņemot vērā to, ka šobrīd nav paredzēts izdarīt grozījumus Valsts valodas likumā un Pilsonības likumā, attiecīgais regulējums saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem minētajās jomās ir iestrādāts šajā likumprojektā, vienlaikus precizējot tā nosaukumu atbilstoši tajā iekļautajam saturam”. Pašreizējā likumprojekta redakcijā plānotas piecas nodaļas:
Saskaņā ar likumprojektu tā mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrisko kārtību, kā arī valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajās jomās. Tas nosaka administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā un sodus par tiem, kā arī to institūciju kompetenci, kuras piemēro sodus par šiem pārkāpumiem.
Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Ilze Māliņa skaidro, ka likumprojekts būs viens no nozares likumiem: “Savukārt, tā kā Valsts valodas likumu un Pilsonības likumu negrasās grozīt, administratīvie pārkāpumi arī šajās jomās ietverti likumprojektā.” Šobrīd nav paredzēts, ka tiks izveidots vēl kāds šim līdzīgs normatīvais akts, norāda I. Māliņa.
Laika maz, vienprātības nav
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere atgādina, ka diskusija par atbalstu dekodifikācijai bija ļoti aktīva iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā. Savukārt, kad Juridiskā komisija 13. Saeimā nolēma atbalstīt TM administratīvās atbildības regulējuma reformas iesākto ceļu, tika minēts, ka visi administratīvie pārkāpumi tiks ietverti speciālajos (nozares – L. Ņ.) likumos, izņemot tikai un vienīgi pārkāpumus pārvaldes un sabiedriskās kārtības jomās. “Lūdzu, labojiet mani, bet es neatminos tādu lēmumu, ka Valsts valodas likums noteikti netiks papildināts ar pārkāpumiem valsts valodas jomā,” tā I. Lībiņa-Egnere.
Tagad iesniegto likumprojektu Juridiskajā komisijā esot ļoti gaidījuši, un I. Lībiņa-Egnere vairākkārtīgi tā iesniedzējiem jautājusi, vai deputāti spēs to pilnvērtīgi izskatīt, jo laika palicis ļoti maz. Tāpat viņa apgalvo – toreiz deputātiem tika stāstīts, ka likumprojektā būs tikai tie pārkāpumi, kuri nekādi nav iekļaujami kādā no nozares likumiem. LV portāls norāda, ka likumprojekts Saeimā iesniegts 2019. gada 10. jūnijā, Juridiskajai komisijai nodots 13. jūnijā, bet likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā Juridiskajā komisijā notikusi tikai 24. oktobrī.
Vienlaikus I. Lībiņa-Egnere neslēpj neizpratni par likumprojektā izvēlēto juridisko tehniku, proti, to, ka lielākā daļa pantu tajā ir tieši par valsts valodas jomā izdarītiem pārkāpumiem: “Mums ir Valsts valodas likums – visu šo laiku varēja pienācīgi veltīt, lai diskutētu par tajā ietveramajiem administratīvajiem pārkāpumiem.”
Kā skaidro I. Māliņa, sākumā tika plānots, ka pārkāpumi gan valsts valodas, gan pilsonības jomā būs izdalīti atsevišķi, taču vēlāk tika pieņemts politisks lēmums to nedarīt. Viņa vērš uzmanību, ka, piemēram, Valsts valodas likums vēl nekad nav grozīts. Līdz ar to, pastāvot riskam, tika pieņemts lēmums šo likumu nemainīt. I. Māliņa min, ka, iespējams, vajadzētu izveidot vēl vienu jaunu likumu tikai Valsts valodas likumam, kurā varētu noteikt personu pienākumus, tiesības un paredzētos sodus, kā arī amatpersonu kompetenci par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš piekrīt, ka tas varētu būt mazs atsevišķs likums, bet noteikti ne Valsts valodas likums. “Valsts valodas likums tādā gadījumā būtu absolūti jāpārstrādā, lai konceptuāli sankciju daļa nebūtu garāka par pašu likumu,” skaidro M. Baltiņš. Viņaprāt, Valsts valodas likums faktiski ir konstitucionāls likums, kuru nekādā gadījumā vismaz šobrīd nedrīkst grozīt. Vienlaikus M. Baltiņš stāsta, ka Valsts valodas centrs – iestāde, kas ir atbildīga par valsts valodas lietošanu, – visus pēdējos gadus ir dzīvojis ar domu, ka atbildība par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā tiks paredzēta atsevišķā likumā.
TM un Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka likumprojekts papildus sākotnējam redzējumam regulē ne tikai valsts valodas jomu, bet arī pilsonības/migrācijas jautājumus, kuru nozares likums ir Pilsonības likums. Kā norāda I. Māliņa, šīs jomas regulējums ir iestrādāts likumprojekta 6. pantā. Minētais pants paredz sodus par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, kā arī par citas personas identitātes izmantošanu.
Minētajā likumprojekta pantā ir apvienoti vairāki LAPK panti, proti, 175.8 pants “Uzdošanās par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes” un 175.11 pants “Personas identitātes slēpšana”. Kā skaidro IeM, tādā veidā administratīvie pārkāpumi par Pilsonības likumā skartajiem jautājumiem ir ietverti likumprojektā un Pilsonības likumā nav nepieciešams veikt grozījumus.
Vienlaikus Saeimas Juridiskais birojs nesaskata personas identitātes slēpšanas kopsakarību ar Pilsonības likumu, jo tie noteikti nav pilsonības jautājumi.
Saeimas Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka piedāvātajā likumprojektā TM īsti nav ievērojusi pašas ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto administratīvo sodu reformas koncepciju, kurā deklarēts, ka konkrētās nozares interesējošās tiesību normas varēs atrast un izlasīt vienā likumā. Proti, koncepcija noteica, ka personu tiesības, pienākumus, kā arī atbildību attiecīgajā nozarē regulēs konkrēts nozares likums. Līdz ar to Saeimas Juridiskajam birojam nav saprotams, kāpēc likumprojektā iekļauta nodaļa par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem, ja nepārprotami pastāv Valsts valodas likums, kurā jau noteiktas personas tiesības un pienākumi.
Saeimas Juridiskajam birojam ir pārmetums arī par to koncepcijas daļu, kurā norādīts, ka tiks izstrādāts Sabiedriskās kārtības un drošības likums un tā sākuma daļā būs iestrādātas tiesību normas par personas pienākumiem minētajās jomās. Šobrīd likumprojekts ir pārtapis par administratīvo sodu likumu dažās nozarēs, kas, pēc Saeimas Juridiskā biroja domām, neatbilst nozaru dekodifikācijas plānam. Likumprojekta nosaukums vien ir mulsinošs.
Likumprojekta 3. pants paredz administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei. Arī par šo pantu Saeimas Juridiskais birojs pauž bažas, jo tam šķiet, ka dažos nozaru likumos par atsevišķa veida informācijas nesniegšanu arī ir paredzēta administratīvā atbildība. Nākotnē tas varētu radīt problēmas, jo nebūs skaidrs, kādos gadījumos jāpiemēro viens, bet kādos – cits likums.
Saeimas deputāte Juta Strīķe norāda, ka noteikti jāpārbauda, vai kādā nozares likumā vai likumprojektā nav paralēli paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka pareizāk būs, ja minētā sankcija tiks noteikta tikai apspriestajā likumprojektā, lai katra iestāde nevarētu veidot savu sodu politiku attiecībā uz informācijas nesniegšanu.
Savukārt Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko cer, ka studenti arī turpmāk spēs apgūt administratīvās tiesības. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka no 2020. gada 1. janvāra kopumā apmēram būs 133 nozaru likumi, kuros tiks noteikta administratīvā atbildība par attiecīgās jomas pārkāpumiem.
J. Strīķe apzinās, ka 2020. gada 1. janvāris strauji tuvojas un konceptuāli likumprojekts ir nepieciešams. Viņa uzskata, ka likumprojektu nedrīkst atlikt, jo tādējādi tikai tiks pagarināta tā virzība. Vienlaikus J. Strīķe pieļauj, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā, iespējams, tiks gan izsvītrota kāda nodaļa, gan mainīts paša likumprojekta nosaukums.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks norāda: nepieņemot šo likumprojektu, vairāki administratīvo pārkāpumu sastāvi paliks ārpus normatīvo aktu sistēmas. Proti, ja likumprojektā nebūs paredzēta atbildība par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, tajā pašā laikā Valsts valodas likumam garantējot pilsoņu tiesības saņemt informāciju valsts valodā, noteiktās pilsoņu tiesības netiks nodrošinātas. Administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem vienkārši tiesiski nevarēs piemērot, jo to neregulēs neviens likums.
Otrajam lasījumam iesniegtā likumprojekta sadaļā “Atbildīgās komisijas dokumenti” šobrīd jau iekļauti vairāki priekšlikumi:
