SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Nodokļi
1
1

Nodokļu strīdiem noteikts regulējums augstākajā līmenī

Stājas spēkā 23.10.2019.

ES Padome 2017. gada 10. oktobrī pieņēma direktīvu 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem (DRM direktīva). Atbilstoši tai likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiek noteikts strīdu risināšanas mehānisms, kāds būs arī citās ES valstīs, tā veicinot vienveidīgu konvenciju interpretāciju un piemērošanu un novēršot nodokļu dubulto uzlikšanu.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Nodokļu jumta likumā ir iekļauta jauna nodaļa par strīdu izšķiršanu, kas radušies starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” stājas spēkā trešdien, 23. oktobrī.

Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (Arbitrāžas konvencija).

Starptautiskā prakse liecina, ka ne vienmēr divpusējās nodokļu konvencijās un Arbitrāžas konvencijā paredzētie instrumenti savlaicīgi novērš dubulto nodokļu uzlikšanu, tādējādi nodokļu maksātājiem var rasties pārmērīgs nodokļu slogs, negatīvi ietekmējot pārrobežu investīcijas un izaugsmi. Galvenie trūkumi pašreizējā praksē saistīti ar strīdu risināšanas procesa nepieejamību nodokļu maksātājiem, kā arī procesa ilgumu, norādīts grozījumu anotācijā.

Likumā tiek noteikta detalizēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Līdz ar to nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai.

Likumā noteiktas nodokļu maksātāja tiesības iesniegt VID un citu iesaistīto ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniegumu par strīda jautājumu. Iesniegumu nodokļu maksātājs iesniedz vienlaikus katrai iesaistītās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Iesniegumā norāda identisku informāciju par strīda jautājuma izšķiršanu, kā arī visas iesaistītās dalībvalstis (ar kurām tieši saistīts strīda jautājums).

Procedūrām ir noteikti konkrēti termiņi (dienās, mēnešos un gados).

Iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā pēc tam, kad saņemts pirmais lēmums par darbību, kas izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram, lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem), neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus.

VID divu mēnešu laikā jāapstiprina nodokļu maksātājam iesnieguma saņemšanas fakts, kā arī jāinformē pārējo iesaistīto ES dalībvalstu kompetentās iestādes par iesnieguma saņemšanu un valodu, kuru tas izmantos saziņai attiecīgajā procesā. Triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas (kā arī pēc šī termiņa) VID ir tiesības nodokļu maksātājam pieprasīt papildu ziņas.

Sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma vai papildu ziņu saņemšanas VID nolemj, vai iesniegumu par strīda jautājumu pieņemt izskatīšanai savstarpējas saskaņošanas procedūrā vai atteikt pieņemt iesniegumu izskatīšanai.

Jaunās normas paredz strīda jautājuma izskatīšanu savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

Nodokļu maksātājam ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt VID atteikumu izskatīt strīda jautājumu; šīs tiesības īstenojamas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdu izšķiršanai paredzēta padomdevēju komisija, kurā būs pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās ES dalībvalsts kompetentās iestādes un pa vienai neatkarīgai autoritatīvai personai, ko iecēlusi katras iesaistītās ES dalībvalsts kompetentā iestāde.

Ja visi piekrīt, vienu un otru pārstāvju skaitu var palielināt līdz diviem.

VID kopīgi ar pārējām iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības vienoties, ka padomdevēju komisijas vietā tiek izveidota strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija.

Likuma norma – galīgais lēmums par strīda jautājuma izšķiršanu – paredz, ka sešu mēnešu laikā pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinuma saņemšanas VID kopīgi ar pārējām iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par to, kā izšķirt strīda jautājumu.

Likumā arī ir pateikts, kas un par ko šajā strīdu izskatīšanas procesā maksās.

Jaunās likuma nodaļas 133. pantā paredzēti īpaši noteikumi fiziskajām personām un maziem uzņēmumiem. Proti, iesniegumu par strīdu jautājumu fiziskā persona vai likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstoša komercsabiedrība var iesniegt arī tikai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents. Ja šādā gadījumā kompetentā iestāde ir VID, tas divu mēnešu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas paziņo par to visām iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU