Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2018. gada decembrī valstī bija 191 815 personas ar invaliditāti. Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauj datus par VDEĀVK iesniegtajiem iesniegumiem, invaliditātes ekspertīzes procesu, personām noteikto prognozējamo invaliditāti, invaliditāti, darbspēju zaudējumu, izsniegtajiem atzinumiem, invaliditātes apliecībām un informācijas sistēmas lietotājiem.
FOTO: Freepik
Invaliditātes informatīvajā sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbību šo datu izmantošanā reglamentēs Ministru kabineta jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šodien, 24. augustā.
Invaliditātes likums paredz, ka šādas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, kā arī invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai. Tāpat šī informācijas sistēma ļaus veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) funkciju izpildi.
Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumu 5. punkts paredz, ka sistēmā iekļauj datus par personām (arī to likumiskajiem pārstāvjiem vai pilnvarotajām personām), kuras VDEĀVK iesniegušas iesniegumus ekspertīzes veikšanai; personām, kurām veikta ekspertīze; ekspertīzes gaitā pieņemtajiem lēmumiem, sagatavotajiem dokumentiem, ekspertīzes procesu.
Ja invaliditātes ekspertīze veicama nepilngadīgai personai vai personai ar ierobežotu rīcībspēju, papildus tiek apstrādāti arī likumiskā pārstāvja dati, norādīts noteikumu anotācijā.
Personai noteiktais invaliditātes statuss dod tiesības saņemt dažādus valsts un pašvaldību noteiktos atvieglojumus un pabalstus.
Noteikumos ir paredzēts, kādu informāciju katra iestāde var saņemt savu funkciju veikšanai. Invaliditātes likuma 3.1 panta trešajā daļā ir uzskaitītas institūcijas, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, glabāt u. tml.) informācijas sistēmā iekļautos personas datus – VDEĀVK, Labklājības ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija u. c. –, pavisam 28 institūcijas. Noteikumi paredz – katra datu apstrāde informācijas sistēmā tiek auditēta.
Normatīvajā aktā noteikts arī tas, kādus datus informācijas sistēmā uzkrāj. Piemēram, tiek saglabāta informācija par invaliditātes apliecībām – numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, apliecības statuss (aktīvs vai neaktīvs), struktūrvienība, kura izsniegusi apliecību.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas anotācijā sniegto informāciju 2018. gada decembrī valstī bija 191 815 personas ar invaliditāti. Ik gadu personu ar invaliditāti skaits pieaug vidēji aptuveni par 18 tūkstošiem personu. VDEĀVK 2018. gadā veica 69 601 invaliditātes ekspertīzi, izsniedza 44 628 atzinumus un 67 155 invaliditātes apliecības.
