Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ņemot vērā gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu, iesniedzot notāriem viltotu privātu testamentu, lai noziedzīgā ceļā iegūtu mantojuma atstājēja īpašumu, ar šā gada 30. maiju stājas spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” saistībā ar privātā testamenta institūtu.
Balstoties uz Valsts policijas sniegtajiem datiem un konferencē “Krāpšana darījumos ar nekustamajiem īpašumiem” norādīto, secināts, ka attiecībā uz krāpšanu ar privātiem testamentiem visbiežāk zvērinātam notāram, izmantojot likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 30. panta regulējumu, tiek iesniegti tādi viltoti privāti testamenti, kas taisīti vismaz divu liecinieku klātbūtnē saskaņā ar Civillikuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.
Tieslietu ministrijas ieskatā minētais, visticamāk, pamatojams ar to, ka privātus testamentus, kurus līdz 2014. gada 30. jūnijam varēja taisīt vismaz divu liecinieku klātbūtnē, ir vieglāk viltot, jo šādu testamentu taisīšana neprasīja testatora pašrocīgi sagatavota (ar roku rakstīta) testamenta formu, bet gan tikai testatora parakstu.
Likumdevējs jau 2014. gadā precizēja Civillikuma 446. pantu un no Civillikuma izslēdza 447.–454. pantu, liedzot iespēju personām turpmāk taisīt privātus testamentus divu vai vairāku liecinieku klātbūtnē, tādējādi atzīstot tos par nedrošiem.
Atbilstoši Civillikuma 3. pantā nostiprinātajam principam, kas nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies un neskartas paliek jau iegūtās tiesības, likumprojekts paredz, ka pēc 2020. gada 31. decembra vairs nebūs pieļaujama mantošana atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 30. pantam – pēc privāta testamenta, kas taisīts atbilstoši Civillikuma 446.–454. pantam, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.
Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), testatoriem atbilstoši Civillikuma regulējumam no 2014. gada 1. jūlija privāts testaments taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot. Testatoriem, kuri nevēlas sastādīt jaunu, Civillikumā noteiktajai formai atbilstošu testamentu, tiek saglabāta iespēja iesniegt savu iepriekš sastādīto privāto testamentu glabāšanā zvērinātam notāram.
“Līdz 2014. gada 1. jūlijam taisīti privātie testamenti, kurus pats testators nav rakstījis pašrocīgi, bet tikai parakstījis divu liecinieku klātbūtnē, būs derīgi un varēs stāties spēkā vienīgi tad, ja tie līdz 2020. gada 31. decembrim tiks iesniegti zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Šādu kārtību paredz grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”,” skaidro LZNP.
Pārejas periods noteikts, lai personām, kas taisījušas privātu testamentu divu vai vairāku liecinieku klātbūtnē, dotu laiku apsvērt iespēju savu pēdējo gribu ietvert citā pēdējās gribas rīkojuma formā, piemēram, publiskā testamentā vai privātā testamentā, kas taisīts atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Civillikuma regulējumam. Vienlaikus, ja testators jau ir miris, potenciālo mantinieku rīcībā būs pārejas periods, kurā uzsākt mantojuma lietu pie zvērināta notāra atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 30. panta noteikumiem par privātu testamentu.
Likumprojektā paredzētā pārejas termiņa iestāšanās neietekmēs jau uzsāktu mantojuma lietu norisi.
