Nededzini kūlu – sargā dzīvību, īpašumu un dabu!

Tikko iestājies īpaši silts un sauss pavasaris, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu steidz dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus. Kā norāda VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces p.i. Inta Palkavniece, šogad līdz 29. marta plkst. 6.30 dzēsti jau 304 kūlas ugunsgrēki.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi 6. punkts paredz, ka “personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku”. Savukārt šo MK noteikumu 28. punkts papildus nosaka, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī, nopļaujot zāli un novācot atkritumus. VUGD atgādina, ka teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un sausās zāles, kā arī nenovākto kultūraugu atliekām ap ēkām 10 metrus platā joslā. Proti, sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

LV portāls jau rakstīja, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai pētījuma, kas veikts 2018. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg” Latvijas–Lietuvas programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni:

• bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem;
• nomestiem degošiem izsmēķiem;
• uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

Savukārt VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa Latvijas iedzīvotāju cenšas apkopt savu teritoriju, aizdedzinot neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži – spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, un tikai tad seko gadījumi, kad kūlas ugunsgrēki izceļas nepieskatītu ugunskuru vai nevērīgi izmestu izsmēķu dēļ.

Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku:

• nekavējoties jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112;
• jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks;
• jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs;
• jāatbild uz dispečera jautājumiem.

VUGD skaidro, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Avots: VUGD

Saskaņā ar VUGD sniegtajiem datiem lielākais kūlas ugunsgrēku skaits 2018. gadā reģistrēts Rīgā (232) un Daugavpilī (221), vienlaikus Vecpiebalgas, Lubānas, Jaunpils un Vārkavas novadā aizvadītajā gadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.