Ārkārtas priekšlikumu kopuma pieņemšana atbilst Eiropadomes (50. pants) 2018. gada novembra un decembra aicinājumam aktivizēt sagatavošanās darbu visos līmeņos, 2018. gada 19. decembrī pieņemtajam Eiropas Komisijas (EK) Ārkārtas rīcības plānam, kas ietver vairākas likumdošanas iniciatīvas, un pagājušajā nedēļā iesniegtajiem ārkārtas priekšlikumiem par ES zivsaimniecības nozari. Paveiktais papildina plašo sagatavošanās darbu, ko EK ir paveikusi kopš 2017. gada decembra, kā izklāstīts līdzšinējos paziņojumos par sagatavotību.
30. janvārī pieņemtie tiesību akti nodrošinās, ka “nevienošanās” gadījumā:
- ES un Apvienotās Karalistes jaunieši, kas 2019. gada 30. martā piedalās programmā “Erasmus+”, var turpināt uzturēšanos bez pārtraukuma;
- ES dalībvalstu iestādes, aprēķinot sociālos pabalstus, piemēram, pensijas, arī turpmāk ņems vērā apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Apvienotajā Karalistē;
- ES finansējuma saņēmēji Apvienotajā Karalistē turpinās saņemt maksājumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste turpina pildīt savas finansiālās saistības pret ES budžetu. Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķina starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.
Svarīgi norādīt, ka šie pasākumi nemazinās un nevar mazināt nevienošanās scenārija vispārējo ietekmi un tie nekādā veidā nekompensēs nesagatavotību un nekopēs visas priekšrocības, kuras sniedz dalība ES, vai jebkāda pārejas perioda noteikumus, ko paredz izstāšanās līgums.
30. janvārī publiskotajiem priekšlikumiem ir pagaidu raksturs, ierobežota darbības joma, un tos vienpusēji pieņems ES. Tajos ir ņemts vērā diskusijās ar dalībvalstīm uzklausītais. EK turpinās atbalstīt dalībvalstis sagatavošanās darbā un ir pastiprinājusi savus centienus, piemēram, rīkojot vizītes visu 27 ES dalībvalstu galvaspilsētās.
“Erasmus+” dalībnieku tiesību aizsardzība
Programma “Erasmus+” ir viena no ES pamatprogrammām. Pateicoties programmai “Erasmus+”, 30. martā 14 000 jauniešu no ES-27 valstīm (tostarp studenti, stažieri augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā, jaunieši, kas mācās, un izglītības darbinieki) uzturēsies Apvienotajā Karalistē, bet 7000 programmas dalībnieki no Apvienotās Karalistes atradīsies ES-27 valstīs. “Nevienošanās” gadījumā viņi nevarēs pabeigt studijas un, iespējams, vairs nebūs tiesīgi saņemt stipendiju. 30. janvāra priekšlikuma mērķis ir to novērst, nodrošinot, ka šādā situācijā studenti un praktikanti, kas piedalās programmā “Erasmus+” Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdī, var pabeigt studijas un turpināt saņemt attiecīgo finansējumu vai stipendiju.
Pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzība
Komisija ir konsekventi norādījusi, ka ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesības ES ir prioritāte. Viņiem nebūtu jācieš “Brexit” dēļ. 30. janvāra priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka “nevienošanās” gadījumā tiek aizsargātas to cilvēku tiesības, kuri izmantoja savas tiesības brīvi pārvietoties pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās. Šīs tiesības ietver apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Apvienotajā Karalistē pirms izstāšanās.
Piemēram, ja ES-27 valsts iedzīvotājs pirms “Brexit” 10 gadus ir strādājis Apvienotajā Karalistē, šis periods būtu jāņem vērā ES dalībvalsts kompetentajām iestādēm, aprēķinot pensijas tiesības valstī, kurā viņš pensionējas.
Regulas priekšlikums nodrošina, ka dalībvalstis turpina piemērot ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas pamatprincipus, proti, vienlīdzīgu attieksmi, pielīdzināšanu un summēšanu. 30. janvārī iesniegtais priekšlikums nekādā veidā neaizvieto izstāšanās līguma, par ko tika panākta vienošanās 14. novembrī, būtiskās priekšrocības. Tas neattiecas uz tiesībām, kas uzkrātas pēc 2019. gada 29. marta, uz iespēju pārvest naudas pabalstus uz citu valsti, uz pastāvīgu slimības pabalstu nodrošināšanu natūrā un uz noteikumiem par piemērojamiem tiesību aktiem.
ES budžeta līdzekļu saņēmēju aizsardzība
Kā jau daudzkārt uzsvērts, 28 dalībvalstīm ir jāpilda visas saistības, kuras tās ir uzņēmušās. Tas pats attiecas arī uz “nevienošanās” scenāriju: tiek sagaidīts, ka Apvienotā Karaliste turpinās pildīt visas saistības, kas izriet no dalības ES.
30. janvāra priekšlikums ļauj ES nevienošanās gadījumā izpildīt savas saistības un turpināt 2019. gadā veikt maksājumus Apvienotās Karalistes saņēmējiem attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti, un lēmumiem, kas pieņemti pirms 2019. gada 30. marta, ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste pilda savas 2019. gada budžeta saistības un ļauj veikt vajadzīgās revīzijas pārbaudes un kontroles. Tas palīdzētu mazināt “nevienošanās” scenārija būtisko ietekmi attiecībā uz plašu nozaru klāstu, kas saņem ES finansējumu, piemēram, pētniecība, inovācija vai lauksaimniecība.
Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķiniem starp ES un Apvienoto Karalisti un neskar tos, ja vienošanās netiek panākta.
Turpmākie soļi
Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu ierosināto tiesību aktu pieņemšanu – tā, lai tie būtu spēkā 2019. gada 30. martā. Komisija arī norāda Eiropas Parlamentam un Padomei, ka ir svarīgi, lai deleģētie akti stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
Priekšvēsture
Komisijas un Apvienotās Karalistes sarunvedēji 2018. gada 14. novembrī vienojās par izstāšanās līguma noteikumiem. Komisija 2018. gada 22. novembrī apstiprināja pabeigto izstāšanās līgumu. Eiropadome (50. pants) 2018. gada 25. novembrī atbalstīja izstāšanās līgumu un aicināja Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līgums var stāties spēkā 2019. gada 30. martā, un lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos. Pašlaik nav skaidrs, vai Apvienotā Karaliste izstāšanās līgumu ratificēs.
Komisija 2018. gada 5. decembrī pieņēma divus priekšlikumus Padomes lēmumiem par izstāšanās līguma parakstīšanu. Lai izstāšanās līgums varētu stāties spēkā, Padomei tagad ir jāatļauj Savienības vārdā parakstīt dokumentu, un Eiropas Parlamentam pēc tam ir jādod sava piekrišana, pirms Padome to noslēdz. Apvienotajai Karalistei būs jāratificē izstāšanās līgums saskaņā ar tās konstitucionālajām prasībām.
Izstāšanās līguma ratifikācija joprojām ir Komisijas mērķis un prioritāte. Kā uzsvērts Komisijas pirmajā paziņojumā par sagatavotību “Brexit” 2018. gada 19. jūlijā, neatkarīgi no paredzētā scenārija Apvienotās Karalistes izvēle izstāties no Eiropas Savienības radīs būtiskus traucējumus.
Tāpēc ieinteresētajām personām, kā arī valstu un ES iestādēm ir jāsagatavojas diviem galvenokārt iespējamiem scenārijiem:
- ja izstāšanās līgums tiks ratificēts līdz 2019. gada 30. martam: ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2021. gada 1. janvāra, t.i., pēc 21 mēneša pārejas perioda; izstāšanās līgums ietver iespēju vienu reizi pagarināt pārejas periodu par vienu vai diviem gadiem;
- ja izstāšanās līgums līdz 2019. gada 30. martam netiks ratificēts: pārejas perioda nebūs un ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros, un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2019. gada 30. marta. Šis tiek saukts par “nevienošanās” jeb “kraujas malas” scenāriju.
Pagājušā gada laikā Komisija ir publicējusi 88 konkrētām nozarēm paredzētus paziņojumus par sagatavotību, lai informētu sabiedrību par Apvienotās Karalistes izstāšanās radītajām sekām gadījumā, ja netiek noslēgts nekāds izstāšanās līgums. Tie pieejami visās ES oficiālajās valodās. Ieskaitot 30. janvāra priekšlikumus, Komisija saistībā ar sagatavotību “Brexit” un ārkārtas pasākumiem iesniegusi 18 tiesību aktu projektus.
Komisija ir arī rīkojusi tehniskas apspriedes ar ES 27 dalībvalstīm gan par vispārīgiem sagatavotības jautājumiem, gan par konkrētiem nozaru, juridiskiem un administratīviem sagatavotības pasākumiem.
Komisija ir arī sākusi apmeklēt 27 ES dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka valstu ārkārtas rīcības plānošana norit savlaicīgi, un sniedz visus nepieciešamos skaidrojumus par sagatavošanās procesu.
