AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
06. novembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
9
9

12. Saeimā neizskatītie likumprojekti – vai saistoši jaunajai Saeimai

Saeimas infografika

Otrdien, 6. novembrī, izbeidzas 12. Saeimas pilnvaras un uz pirmo sēdi sanāk jaunā – 13. Saeima. Aizejošais parlaments aiz sevis atstāj 187 jaunus likumus un grozījumus 803 likumos (skat. infografiku). Tomēr pie vairāk nekā 100 likumprojektiem darbs netika pabeigts, un jaunievēlētajiem deputātiem būs jālemj, vai turpināt darbu pie iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas, Dzīvojamo telpu īres likuma, Pašvaldību referendumu likuma, kā risināt dalītā īpašuma problēmu, vai strādāt pie lobēšanas tiesiskā regulējuma un citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem.

īsumā
  • Jaunievēlētajam parlamentam ir neatņemamas tiesības pašam noteikt savu darbību. Ja jaunais Saeimas sasaukums nesaskatīs iesāktā likumprojekta lietderību, tā tālākā izskatīšana tiks apturēta.
  • Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma.
  • Iedziļināšanās un politiskā drosme būs nepieciešama, meklējot risinājumu piespiedu dalītā īpašuma problēmai – tas ir tikai viens no jautājumiem, kas būs jārisina jaunajai Saeimai.

Jaunam likumam vai grozījumiem jau esošā likumā pirms stāšanās spēkā ir jāiziet cauri vairākām stadijām – likumdošanas iniciatīvai, likumprojekta izstrādei un apspriešanai, likuma pieņemšanai un izsludināšanai. Sarežģītu un apjomīgu likumu izstrāde var prasīt pat vairākus gadus – jālīdzsvaro iesaistīto institūciju, tautsaimniecības nozaru un sabiedrību pārstāvošo politiķu aizstāvētās intereses, jāpārbauda, kā plānotais regulējums iekļaujas visā tiesību sistēmā – vai nerodas pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem u. tml. Pat ja likumprojekta virzība notiek raiti, tas ir pietiekami ilgs process, kura laikā var mainīties gan tā sākotnējā ideja, gan aktualitāte.

Līdz ar to nav neiespējams, ka kādu likumdošanas iniciatīvu nepagūst pieņemt viena Saeimas sasaukuma laikā, īpaši, ja darbs pie tās sākts neilgi pirms kārtējām vēlēšanām, kā tas, piemēram, ir likumprojekta Grozījumi Iepakojuma likumā gadījumā, kas paredz Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Likumprojekts tika iesniegts Saeimā šī gada septembra beigās, un atbildīgā komisija darbu pie tā uzsāka tikai dažas dienas pirms vēlēšanām – 4. oktobrī, līdz ar to likumprojektu pagūts apstiprināt tikai pirmajā lasījumā.

Darba kārtību noteiks jaunais parlaments

Tas, vai Saeima turpinās darbu pie aizejošās Saeimas nepabeigtajiem likumprojektiem, ir atkarīgs no jaunievēlētajiem deputātiem.  Latvijas tauta vēlēšanās ir izvēlējusies jaunus pārstāvjus parlamentā, lielai daļai no tiem, ļoti iespējams, ir citas prioritātes un mērķi, atšķirīgs skatījums uz turpmāk darāmajiem darbiem. Tāpēc iepriekšējā parlamenta sasaukuma iesāktie un nepabeigtie darbi jaunievēlētajiem 13. Saeimas deputātiem nav juridiski saistoši un nav obligāti jāturpina. Jaunievēlētajam parlamentam ir neatņemamas tiesības pašam noteikt savu darbību. Praktiski tas nozīmē: ja jaunais Saeimas sasaukums nesaskatīs iesāktā likumprojekta lietderību, tā tālākā izskatīšana tiks apturēta.

Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrā daļa paredz noteiktu procedūru, kā tiek pieņemts lēmums, vai likumprojekta izskatīšana tiks turpināta arī jaunajā sasaukumā. Proti, ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā vēlreiz nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts jebkurā gadījumā tiks uzskatīts par pieņemtu tikai pirmajā lasījumā. Proti, pat ja attiecīgo likumprojektu iepriekšējā sasaukuma deputāti ir atbalstījuši otrajā lasījumā, jaunā Saeima tā izskatīšanas procedūru uzsāks ar pirmo lasījumu, saglabājot priekšlikumus, kas jau tika apstiprināti otrajā lasījumā iepriekšējā Saeimā. Saglabājami ir tikai tie priekšlikumi, kas ir saņēmuši atbalstu Saeimas balsojumā. Piemēram, ja iepriekšējā Saeimā pēc attiecīgā likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā tika iesniegti papildu priekšlikumi trešajam lasījumam, tie jaunajā Saeimā vairs netiks ņemti vērā.

Lai gan likumdošanas process nav ātrs, nepabeigti likumprojekti nevar ceļot no viena Saeimas sasaukuma uz otru bezgalīgi. Saeimas kārtības ruļļa 39. panta trešā daļa paredz, ka pašreizējā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Dalītā īpašuma problēma un Dzīvojamo telpu īres likums

Tomēr jau šobrīd var diezgan droši teikt, ka 13. Saeima turpinās darbu pie virknes likumprojektu, kas saistīti ar jaunā Administratīvās atbildības likuma pieņemšanu 25. oktobrī. Piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tādi ir trīs – grozījums Statistikas likumā, grozījumi Arhīvu likumā un grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, norādīja 12. Saeimas deputāts un komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pamatīga iedziļināšanās un politiskā drosme būs nepieciešama, meklējot risinājumu piespiedu dalītā īpašuma problēmai.

“Šī problēma ir ārkārtīgi svarīga, un jaunajai Saeimai tā būs jārisina,” norāda S. Dolgopolovs. Līdzšinējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs gan šaubās, vai būtu lietderīgi turpināt darbu pie Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta un izstrādātās alternatīvas – Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma. Viņaprāt, būtu izvērtējams trešais variants, kas minēts 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā”.

S. Dolgopolova vadībā 12. Saeimā ir strādāts arī pie likumprojekta Dzīvojamo telpu īres likums. “Likumprojekts neaizstāv denacionalizēto māju īrnieku intereses, bet pozitīvi ir tas, ka ir paredzēta administratīvā atbildība par pārvaldīšanas līgumu neizpildi, kā arī personas atbrīvošana no nodevas samaksas par līguma reģistrāciju zemesgrāmatā,” secina līdzšinējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. “Ir ļoti svarīgi, lai 13. Saeima nekavējas ar šī likuma izskatīšanu un pieņemšanu,” uzsver 12. Saeimas deputāts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un Eiropas lietu komisijas loceklis Rihards Kols.

“Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību līdzvērtīgu apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Ņemot vērā, ka likumprojekts ietver arī pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai (piem., visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā, kas ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus un pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā), šobrīd sarežģītā situācija īres tirgū un īres dzīvokļu nepieejamība varētu tikt pakāpeniski novērsta,” jauna regulējuma nepieciešamību skaidro R. Kols.  

Pašvaldību referendumi un Lobija likums

Attiecībā uz pašvaldībām S. Dolgopolovs norāda, ka būtu jāturpina darbs arī pie grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, mēģinot precizēt pašvaldību pastāvīgās funkcijas saistībā ar iespējamo finansējumu, kā arī pie Vietējo pašvaldības referenduma likuma. Arī 12. Saeimas deputāts un Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins uzskata, ka 13. Saeimai būtu jāturpina darbs pie likuma par pašvaldību referendumiem, nosakot iedzīvotājiem plašākas iespējas tieši piedalīties politiskajā procesā un lemt par pašvaldības jautājumiem. Vienisprātis ir arī R. Kols: “Dažādu problēmu dēļ likumprojekta virzība tika apturēta, lai atrisinātu jautājumus par, piemēram, balsstiesīgo iedzīvotāju slieksni un referendumu izmaksu segšanu. Taču likumprojekts ir būtisks un nepieciešams.”

13. Saeimai būtu jāturpina strādāt pie Lobija likuma, atzina visi LV portāla uzrunātie tautas priekšstāvji. “Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē notiek virzība uz lobēšanas tiesisku regulēšanu, lai šo procesu padarītu atklātāku un pārskatāmāku. Lai gan jau pērn tika skaļi izziņoti plāni izstrādāt priekšlikumus par lobēšanas regulējumu, ko sagatavotu ekspertu darba grupas, šis vitāli svarīgais regulējums diemžēl nav virzījies uz priekšu,” secina R. Kols. Viņaprāt, šāds likums būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Tāpat, pēc A.Judina domām, ne mazāk svarīgi ir grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā, kas nepieciešami, lai samazinātu atsevišķu personu ietekmi uz politiskajām partijām. “Svarīgi un vajadzīgi ir grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredzēti, lai ļautu iedzīvotājiem lemt ne tikai par tās pašvaldības attīstību, kur viņi ir deklarēti vai kur viņiem ir īpašums, bet arī tur, kur viņi strādā un nereti aizvada lielāko savas dzīves daļu. Tāpat būtu jāpievēršas valsts un dažādo baznīcu attiecību sakārtošanai, kur vērojama sen pieņemtu likumu neatbilstība laika garam un sabiedrības pieprasījumam. 13. Saeimai noteikti būs jāatgriežas pie Administratīvi teritoriālās reformas,” LV portālam norādīja A. Judins, paužot cerību, ka jaunā sasaukuma deputāti spēs iedziļināties jau paveiktajā darbā un efektīvi turpināt uzsākto darbu.

GALERIJA
4
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU